Psalmorum 61

1 In finem. In hymnis David. [Exaudi, Deus, deprecationem meam; intende orationi meæ.

Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim, uz koklēm. Klausi, ak Dievs, manu saukšanu, ņem vērā manu lūgšanu.

2 A finibus terræ ad te clamavi, dum anxiaretur cor meum; in petra exaltasti me. Deduxisti me,

No zemes gala es Tevi piesaucu, kad mana sirds bēdājās; vadi Tu mani uz akmens kalnu, jo man tas par augstu.

3 quia factus es spes mea: turris fortitudinis a facie inimici.

Jo Tu man esi patvērums, stiprs tornis pret maniem ienaidniekiem.

4 Inhabitabo in tabernaculo tuo in sæcula; protegar in velamento alarum tuarum.

Es palikšu Tavā dzīvoklī mūžīgi, es patveršos Tavu spārnu pavēnī. (Sela)

5 Quoniam tu, Deus meus, exaudisti orationem meam; dedisti hæreditatem timentibus nomen tuum.

Jo Tu, Dievs, esi klausījis manas solīšanas, Tu devis mantību tiem, kas Tavu Vārdu bīstas.

6 Dies super dies regis adjicies; annos ejus usque in diem generationis et generationis.

Tu vairosi ķēniņam dzīvības laiku; viņa gadi paliks līdz radu radiem.

7 Permanet in æternum in conspectu Dei: misericordiam et veritatem ejus quis requiret?

Viņš sēdēs mūžīgi Dieva priekšā; parādi viņam žēlastību un patiesību, kas viņu pasargā.

8 Sic psalmum dicam nomini tuo in sæculum sæculi, ut reddam vota mea de die in diem.]

Tad es dziedāšu Tavam Vārdam mūžīgi, lai es maksāju savus solījumus dienu no dienas.