Psalmorum 25
1 In finem. Psalmus David. [Ad te, Domine, levavi animam meam:
Dāvida dziesma. Mana dvēsele ilgojās, Kungs, pēc Tevis.
2 Deus meus, in te confido; non erubescam.
Mans Dievs, uz Tevi es cerēju, nepamet mani kaunā, lai mani ienaidnieki par mani nepriecājās.
3 Neque irrideant me inimici mei: etenim universi qui sustinent te, non confundentur.
Jo neviens, kas uz Tevi gaida, nepaliek kaunā; tie top kaunā, kas velti dodas uz viltību.
4 Confundantur omnes iniqua agentes supervacue. Vias tuas, Domine, demonstra mihi, et semitas tuas edoce me.
Kungs, dari man zināmus Tavus ceļus, māci man Tavas tekas.
5 Dirige me in veritate tua, et doce me, quia tu es Deus salvator meus, et te sustinui tota die.
Vadi mani Tavā patiesībā un māci mani, jo Tu esi mans Dievs un Pestītājs; cauru dienu es Tevi gaidu.
6 Reminiscere miserationum tuarum, Domine, et misericordiarum tuarum quæ a sæculo sunt.
Piemini, Kungs, Savu apžēlošanu un Savu žēlastību, kas no mūžības.
7 Delicta juventutis meæ, et ignorantias meas, ne memineris. Secundum misericordiam tuam memento mei tu, propter bonitatem tuam, Domine.
Nepiemini manas jaunības grēkus nedz manas pārkāpšanas, bet piemini mani pēc Tavas žēlastības, Tavas lēnības dēļ ak Kungs!
8 Dulcis et rectus Dominus; propter hoc legem dabit delinquentibus in via.
Tas Kungs ir labs un taisns, tāpēc Viņš grēciniekiem māca to ceļu.
9 Diriget mansuetos in judicio; docebit mites vias suas.
Pazemīgos Viņš vada taisnībā, un māca pazemīgiem Savu ceļu.
10 Universæ viæ Domini, misericordia et veritas, requirentibus testamentum ejus et testimonia ejus.
Tā Kunga ceļi visi ir žēlastība un patiesība tiem, kas tur Viņa derību un liecību.
11 Propter nomen tuum, Domine, propitiaberis peccato meo; multum est enim.
Tava vārda dēļ, ak Kungs! piedod manu noziegumu, jo tas ir liels.
12 Quis est homo qui timet Dominum? legem statuit ei in via quam elegit.
Kas ir tas, kas To Kungu bīstas? tam Viņš mācīs to ceļu, kas uzņemams.
13 Anima ejus in bonis demorabitur, et semen ejus hæreditabit terram.
Viņa dvēsele mitīs labumā, un viņa dzimums iemantos zemi.
14 Firmamentum est Dominus timentibus eum; et testamentum ipsius ut manifestetur illis.
Tā Kunga noslēpums ir pie tiem, kas Viņu bīstas, un Viņa derība tiem dod saprašanu.
15 Oculi mei semper ad Dominum, quoniam ipse evellet de laqueo pedes meos.
Manas acis vienmēr raugās uz To Kungu, jo Viņš izvilks manu kāju no tīkla.
16 Respice in me, et miserere mei, quia unicus et pauper sum ego.
Griezies pie manis un esi man žēlīgs, jo es esmu vientulis un bēdīgs.
17 Tribulationes cordis mei multiplicatæ sunt: de necessitatibus meis erue me.
Mana sirds bailība ir varen liela, izved mani no manām bēdām.
18 Vide humilitatem meam et laborem meum, et dimitte universa delicta mea.
Uzlūko manas bēdas un manas mokas, un piedod visus manus grēkus.
19 Respice inimicos meos, quoniam multiplicati sunt, et odio iniquo oderunt me.
Redzi, ka daudz ir manu ienaidnieku, un ka tie ar briesmīgu nīdēšanu mani ienīst.
20 Custodi animam meam, et erue me: non erubescam, quoniam speravi in te.
Pasargi manu dvēseli un izglāb mani, nepamet mani kaunā, jo es paļaujos uz Tevi.
21 Innocentes et recti adhæserunt mihi, quia sustinui te.
Sirds skaidrība un taisnība lai mani pasargā, jo es gaidu uz Tevi.
22 Libera, Deus, Israël ex omnibus tribulationibus suis.]
Ak Dievs, izpestī Israēli no visām viņa bēdām.
