Proverbiorum 6
1 [Fili mi, si spoponderis pro amico tuo, defixisti apud extraneum manum tuam:
Mans bērns, ja tu priekš sava tuvākā galvojis un roku devis priekš cita,
2 illaqueatus es verbis oris tui, et captus propriis sermonibus.
Tad tu esi sasaistīts ar savas mutes valodu un savaldzināts ar savas mutes vārdiem.
3 Fac ergo quod dico, fili mi, et temetipsum libera, quia incidisti in manum proximi tui. Discurre, festina, suscita amicum tuum.
Tad dari jel tā mans bērns, un izglābies, ja tu savam tuvākam rokā esi nācis; ej, meties zemē priekš viņa un spied savu tuvāko;
4 Ne dederis somnum oculis tuis, nec dormitent palpebræ tuæ.
Nedod savām acīm miega, nedod savām acīm dusas;
5 Eruere quasi damula de manu, et quasi avis de manu aucupis.]
Izglābies kā stirna no viņa rokas un kā putns no mednieka rokas!
6 [Vade ad formicam, o piger, et considera vias ejus, et disce sapientiam.
Ej pie skudras, sliņķi, skaties viņas ceļus un topi gudrs!
7 Quæ cum non habeat ducem, nec præceptorem, nec principem,
Lai tai nav valdnieka, ne virsnieka, ne kunga,
8 parat in æstate cibum sibi, et congregat in messe quod comedat.
Tā tomēr savu maizi sagādā vasarā, savu barību sakrāj pļaujamā laikā.
9 Usquequo, piger, dormies? quando consurges e somno tuo?
Cik ilgi tu gulēsi, sliņķi? Kad tu celsies no sava miega?
10 Paululum dormies, paululum dormitabis, paululum conseres manus ut dormias;
Guli maķenīt, snaudi maķenīt, saliec maķenīt rokas miegā;
11 et veniet tibi quasi viator egestas, et pauperies quasi vir armatus. Si vero impiger fueris, veniet ut fons messis tua, et egestas longe fugiet a te.]
Tad tava nabadzība tev pienāks nākdama, un tavs trūkums, kā apbruņots vīrs.
12 [Homo apostata, vir inutilis, graditur ore perverso;
Nelieša cilvēks ir tāds negants vīrs, kas staigā ar netiklu muti,
13 annuit oculis, terit pede, digito loquitur,
Met ar acīm, piegrūž ar kājām, zīmē ar pirkstiem.
14 pravo corde machinatur malum, et omni tempore jurgia seminat.
Netiklība ir viņa sirdī, viņš domā vienmēr uz ļaunu, saceļ ķildas.
15 Huic extemplo veniet perditio sua, et subito conteretur, nec habebit ultra medicinam.]
Tādēļ viņam nelaime nāks piepeši, viņš ātri taps satriekts un dziedināšanas nebūs.
16 [Sex sunt quæ odit Dominus, et septimum detestatur anima ejus:
Šās sešas lietas Tas Kungs ienīst, un tā septītā viņam ir negantība:
17 oculos sublimes, linguam mendacem, manus effundentes innoxium sanguinem,
Lepnas acis, melu mēle un rokas, kas nenoziedzīgas asinis izlej,
18 cor machinans cogitationes pessimas, pedes veloces ad currendum in malum,
Sirds, kas negantus nodomus perē; kājas, kas mudīgas uz ļaunu skriet;
19 proferentem mendacia testem fallacem, et eum qui seminat inter fratres discordias.]
Viltīgs liecinieks, kas droši melus runā, un kas ķildu ceļ starp brāļiem. -
20 [Conserva, fili mi, præcepta patris tui, et ne dimittas legem matris tuæ.
Mans bērns, glabā sava tēva pamācīšanu un nepamet savas mātes mācību.
21 Liga ea in corde tuo jugiter, et circumda gutturi tuo.
Sasien to allažiņ uz savas sirds un sien to ap savu kaklu.
22 Cum ambulaveris, gradiantur tecum; cum dormieris, custodiant te: et evigilans loquere cum eis.
Kad tu staigā, tad tā tevi pavadīs; kad tu apgulies, tad tā tevi apsargās, un kad tu uzmodies, tad tā ar tevi runās;
23 Quia mandatum lucerna est, et lex lux, et via vitæ increpatio disciplinæ:
Jo pamācīšana ir spīdeklis, un mācība gaišums, un kad pārmāca un rāj, tas ir dzīvības ceļš;
24 ut custodiant te a muliere mala, et a blanda lingua extraneæ.
Ka tās tev izsargā no negodīgas sievas, no svešas sievietes mīkstās mēles.
25 Non concupiscat pulchritudinem ejus cor tuum, nec capiaris nutibus illius:
Nekāro savā sirdī pēc viņas skaistuma, un lai viņa tevi nesagūsta ar savām acīm;
26 pretium enim scorti vix est unius panis, mulier autem viri pretiosam animam capit.
Jo caur mauku tiek līdz maizes drupekļiem, un vīra sieva tev notvers pat dārgo dzīvību.
27 Numquid potest homo abscondere ignem in sinu suo, ut vestimenta illius non ardeant?
Vai arī uguni var klēpī ņemt, un drēbes nesadegtu?
28 aut ambulare super prunas, ut non comburantur plantæ ejus?
Vai uz kvēlošām oglēm var iet un nesadedzinātu kājas?
29 sic qui ingreditur ad mulierem proximi sui, non erit mundus cum tetigerit eam.
Tāpat, kas ieiet pie otra sievas; nesodīts nepaliks, kas to aizskar.
30 Non grandis est culpa cum quis furatus fuerit: furatur enim ut esurientem impleat animam;
Zaglim nepiedod vis, ka zog izsalcis, vēderu pildīt.
31 deprehensus quoque reddet septuplum, et omnem substantiam domus suæ tradet.
Bet pieķerts tas septiņkārt atlīdzinās, visu sava nama padomu tas atdos.
32 Qui autem adulter est, propter cordis inopiam perdet animam suam;
Kas ar sievu laulību pārkāpj, tam prāta nav; to tik dara, kas sev dzīvību grib nogalināt.
33 turpitudinem et ignominiam congregat sibi, et opprobrium illius non delebitur:
Tam būs kāviens un kauns un negods bez gala;
34 quia zelus et furor viri non parcet in die vindictæ,
Jo viņas vīra dusmas iekarsušās netaupīs atriebšanas laikā.
35 nec acquiescet cujusquam precibus, nec suscipiet pro redemptione dona plurima.]
Tas nebēdās ne par kādu līdzību(izpirkumu), un nebūs miera, cik dāvanu arī nedotu.
