Proverbiorum 13
1 [Filius sapiens doctrina patris; qui autem illusor est non audit cum arguitur.
Gudrs dēls klausa tēva pārmācīšanai, bet mēdītājs neklausa rāšanai.
2 De fructu oris sui homo satiabitur bonis: anima autem prævaricatorum iniqua.
Ikviens baudīs labumu no savas mutes augļiem, bet netiklo prieks ir mokas.
3 Qui custodit os suum custodit animam suam; qui autem inconsideratus est ad loquendum, sentiet mala.
Kas sarga savu muti, tas pasargā savu dvēseli; bet kas muti palaiž, tam briesmīgi klāsies.
4 Vult et non vult piger; anima autem operantium impinguabitur.
Sliņķa dvēsele iekāro, - bet nekā; bet čaklo dvēsele dabū papilnam.
5 Verbum mendax justus detestabitur; impius autem confundit, et confundetur.
Taisnais ienīst melu valodu, bet bezdievīgais paliek kaunā un apsmieklā.
6 Justitia custodit innocentis viam, impietas autem peccatorem supplantat.]
Taisnība pasargā to, kas bezvainīgs savā ceļā, bet bezdievība gāž grēkos.
7 [Est quasi dives, cum nihil habeat, et est quasi pauper, cum in multis divitiis sit.
Cits lielās, ka bagāts, kam nav it nenieka, un cits turas kā nabags, un tam liela manta.
8 Redemptio animæ viri divitiæ suæ; qui autem pauper est, increpationem non sustinet.
Bagātam, kad apvainojies, par dvēseli jāmaksā; bet kas nabags, tas nedzird draudus.
9 Lux justorum lætificat: lucerna autem impiorum extinguetur.
Taisno gaišums spīdēs priecīgi, bet bezdievīgo spīdeklis apdzisīs.
10 Inter superbos semper jurgia sunt; qui autem agunt omnia cum consilio, reguntur sapientia.
Caur lepnību nāk riešana vien, bet gudrība dara apdomīgus.
11 Substantia festinata minuetur; quæ autem paulatim colligitur manu, multiplicabitur.
Manta vēja grābeklim iet mazumā, bet kas rokā sakrāj, tas to vairo.
12 Spes quæ differtur affligit animam; lignum vitæ desiderium veniens.]
Cerība, kas kavējās, grauž sirdi, bet kad nāk, ko gaida, tas ir dzīvības koks.
13 [Qui detrahit alicui rei, ipse se in futurum obligat; qui autem timet præceptum, in pace versabitur. Animæ dolosæ errant in peccatis: justi autem misericordes sunt, et miserantur.
Kas par vārdu nebēdā; tas dara sev postu; bet kas mācību tur godā, tam labi klāsies.
14 Lex sapientis fons vitæ, ut declinet a ruina mortis.
Gudra vīra mācība ir dzīvības avots, izsargāties no nāves valgiem.
15 Doctrina bona dabit gratiam; in itinere contemptorum vorago.
Mīlīgs prāts dara patīkamu, bet netikļa ceļš dara sāpes.
16 Astutus omnia agit cum consilio; qui autem fatuus est aperit stultitiam.
Gudrais (savu darbu) dara apdomīgi, bet ģeķis dara aklus darbus.
17 Nuntius impii cadet in malum; legatus autem fidelis, sanitas.
Bezdievīgs kalps iekritīs nelaimē, bet uzticams kalps ir zāles, kas dziedina.
18 Egestas et ignominia ei qui deserit disciplinam; qui autem acquiescit arguenti glorificabitur.
Kas par mācību nebēdā, tam nāk tukšība un kauns; bet kas pamācīšanu pieņem, tas kļūs godā.
19 Desiderium si compleatur delectat animam; detestantur stulti eos qui fugiunt mala.
Kad notiek, ko cerē, tas dvēselei gards; bet atstāties no ļauna ģeķiem ir negantība.
20 Qui cum sapientibus graditur sapiens erit; amicus stultorum similis efficietur.]
Kas draudzējās ar gudriem, tas taps gudrs; bet kas ģeķiem biedrs, tiks postā.
21 [Peccatores persequitur malum, et justis retribuentur bona.
Nelaime dzīsies grēciniekiem pakaļ, bet taisniem ar labu tiks atmaksāts.
22 Bonus reliquit hæredes filios et nepotes, et custoditur justo substantia peccatoris.
Kas ir labs, tā manta nāk uz bērnu bērniem; bet grēcinieka krājums taisnam top pataupīts.
23 Multi cibi in novalibus patrum, et aliis congregantur absque judicio.
Daudz maizes ir nabagu vagās, bet citi iet postā caur savu netaisnību.
24 Qui parcit virgæ odit filium suum; qui autem diligit illum instanter erudit.
Kas rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu; bet kas viņu mīļo, tas to pārmāca drīz.
25 Justus comedit et replet animam suam; venter autem impiorum insaturabilis.]
Taisnais ēd, kamēr viņa dvēselei gan; bet bezdievīgo vēders paliek tukšs.
