Proverbiorum 11
1 [Statera dolosa abominatio est apud Dominum, et pondus æquum voluntas ejus.
Viltīgs svars Tam Kungam ir negantība, bet pilnīgs svara akmens Viņam patīk.
2 Ubi fuerit superbia, ibi erit et contumelia; ubi autem est humilitas, ibi et sapientia.
Kur nāk lepnība, tur arī nāk kauns, bet pie pazemīgiem ir gudrība.
3 Simplicitas justorum diriget eos, et supplantatio perversorum vastabit illos.
Taisno sirdsskaidrība tos vada, bet neliešu netiklība tos posta.
4 Non proderunt divitiæ in die ultionis; justitia autem liberabit a morte.
Manta nepalīdz atriebšanas dienā, bet taisnība izpestī no nāves.
5 Justitia simplicis diriget viam ejus, et in impietate sua corruet impius.
Skaidram taisnība līdzina ceļu, bet bezdievīgais kritīs caur savu bezdievību.
6 Justitia rectorum liberabit eos, et in insidiis suis capientur iniqui.
Taisno taisnība tos izglābs, bet nebēdnieki savaldzināsies savā kārībā.
7 Mortuo homine impio, nulla erit ultra spes, et exspectatio sollicitorum peribit.
Kad bezdievīgs cilvēks mirst, tad viņa cerība iznīkst, un netaisno gaidīšana ir pagalam.
8 Justus de angustia liberatus est, et tradetur impius pro eo.]
Taisnais tiek izglābts no bēdām, un bezdievīgais nāk viņa vietā.
9 [Simulator ore decipit amicum suum; justi autem liberabuntur scientia.
Blēdis savu tuvāko bendē ar muti, bet taisnie, to manot, paglābjas.
10 In bonis justorum exsultabit civitas, et in perditione impiorum erit laudatio.
Kad taisnam labi klājās, tad pilsēta priecājās, un gavilē, kad bezdievīgais iet postā.
11 Benedictione justorum exaltabitur civitas, et ore impiorum subvertetur.
Caur taisna svētību pilsēta ceļas, bet caur bezdievīga muti tā top nopostīta.
12 Qui despicit amicum suum indigens corde est; vir autem prudens tacebit.
Kas savu tuvāko nicina, tam nav saprašanas; bet gudrs vīrs cieš klusu.
13 Qui ambulat fraudulenter, revelat arcana; qui autem fidelis est animi, celat amici commissum.
Mēlnesis apkārt lienot izmuld, kas slēpjams; bet kam uzticīgs prāts, tas to apklāj.
14 Ubi non est gubernator, populus corruet; salus autem, ubi multa consilia.
Kur vadīšanas nav, tur ļaudis nīkst; bet kur padoma devēju papilnam, tur labi izdodas.
15 Affligetur malo qui fidem facit pro extraneo; qui autem cavet laqueos securus erit.
Kas par svešu galvo, tam būs bēdu gan; bet kas galvošanu ienīst, tas paliek mierā.
16 Mulier gratiosa inveniet gloriam, et robusti habebunt divitias.]
Mīlīga sieva panāk godu, tā kā varenie panāk bagātību.
17 [Benefacit animæ suæ vir misericors; qui autem crudelis est, etiam propinquos abjicit.
Žēlīgs vīrs savai paša dvēselei dara labu, bet niknais savai paša miesai dara grūti.
18 Impius facit opus instabile, seminanti autem justitiam merces fidelis.
Bezdievīgais pelnās tukšu algu, bet kas taisnību sēj, tam alga pastāvīga.
19 Clementia præparat vitam, et sectatio malorum mortem.
Kā taisnība ir uz dzīvību, tā ļaunam pakaļ dzīties ir uz nāvi.
20 Abominabile Domino cor pravum, et voluntas ejus in iis qui simpliciter ambulant.
Kam netikla sirds, tas Tam Kungam ir negantība; bet kam skaidrs ceļš, tas Viņam patīk.
21 Manus in manu non erit innocens malus; semen autem justorum salvabitur.
Uz radu radiem paliek blēža vaina; bet taisno dzimums taps izglābts.
22 Circulus aureus in naribus suis, mulier pulchra et fatua.
Skaista sieva, kas goda neprot, ir zelta gredzens cūkas purnā.
23 Desiderium justorum omne bonum est; præstolatio impiorum furor.
Ko taisnie vēlās, ir visnotaļ labums; bet bezdievīgo cerība ir pārgalvība.
24 Alii dividunt propria, et ditiores fiunt; alii rapiunt non sua, et semper in egestate sunt.
Cits izkaisa, un tam vēl krājās; un cits taupa pārlieku, bet tik uz trūcību.
25 Anima quæ benedicit impinguabitur, et qui inebriat, ipse quoque inebriabitur.
Tā dvēsele, kas svētī, tiks trekna, un kas dzirdina, tas atkal taps dzirdināts.
26 Qui abscondit frumenta maledicetur in populis; benedictio autem super caput vendentium.
Kas aiztur labību, to ļaudis lād, bet svētība būs pār pārdevēja galvu.
27 Bene consurgit diluculo qui quærit bona; qui autem investigator malorum est, opprimetur ab eis.
Kas dzenās pēc laba, tas ir patīkams, bet kas meklē ļaunu, tam tas arī nāks.
28 Qui confidit in divitiis suis corruet: justi autem quasi virens folium germinabunt.
Kas uz savu bagātību palaižās, tas iznīks, bet taisnie zaļos kā lapas,
29 Qui conturbat domum suam possidebit ventos, et qui stultus est serviet sapienti.
Kas savu namu pilda ar nemieru, tas mantos vēju, un ģeķis būs par kalpu tam, kam ir gudra sirds.
30 Fructus justi lignum vitæ, et qui suscipit animas sapiens est.
Taisna auglis ir dzīvības koks, un gudrais manto sirdis.
31 Si justus in terra recipit, quanto magis impius et peccator!]
Redzi, taisnam virs zemes top atmaksāts, cik vairāk vēl bezdievīgam un grēciniekam.
