Mattheum 24
1 Et egressus Jesus de templo, ibat. Et accesserunt discipuli ejus, ut ostenderent ei ædificationes templi.
Un no Dieva nama izgājis Jēzus aizgāja. Un Viņa mācekļi piegāja pie Viņa un rādīja Viņam, kā tas Dieva nams uztaisīts.
2 Ipse autem respondens dixit illis: Videtis hæc omnia? amen dico vobis, non relinquetur hic lapis super lapidem, qui non destruatur.
Bet Jēzus uz tiem sacīja: “Vai jūs to visu neredzat? Patiesi, Es jums saku, šeit akmens uz akmens netaps pamests, kas netaps nolauzīts.”
3 Sedente autem eo super montem Oliveti, accesserunt ad eum discipuli secreto, dicentes: Dic nobis, quando hæc erunt? et quod signum adventus tui, et consummationis sæculi? (aiōn g165)
Un Viņam uz Eļļas kalna sēžot, tie mācekļi piegāja sevišķi un sacīja: “Saki mums, kad šīs lietas notiks, un kāda būs Tavas atnākšanas un pastara laika zīme?” (aiōn g165)
4 Et respondens Jesus, dixit eis: Videte ne quis vos seducat:
Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Pielūkojiet, ka neviens jūs nepieviļ.
5 multi enim venient in nomine meo, dicentes: Ego sum Christus: et multos seducent.
Jo tur daudz nāks Manā Vārdā un sacīs: es esmu Kristus, un daudz pievils.
6 Audituri enim estis prælia, et opiniones præliorum. Videte ne turbemini: oportet enim hæc fieri, sed nondum est finis:
Bet jūs dzirdēsiet karus un karu daudzināšanu. Lūkojiet, nebēdājaties, jo visam tam tā būs notikt, bet tad vēl nav tas gals.
7 consurget enim gens in gentem, et regnum in regnum, et erunt pestilentiæ, et fames, et terræmotus per loca:
Jo tad celsies tauta pret tautu un valsts pret valsti, un tad būs bada laiki un mēris un zemes trīcēšanas dažās vietās.
8 hæc autem omnia initia sunt dolorum.
Bet viss tas būs tikai to lielo bēdu iesākums.
9 Tunc tradent vos in tribulationem, et occident vos: et eritis odio omnibus gentibus propter nomen meum.
Tad tie jūs nodos mokās un jūs nokaus, un jūs tapsiet ienīdēti no visiem ļaudīm Mana Vārda dēļ.
10 Et tunc scandalizabuntur multi, et invicem tradent, et odio habebunt invicem.
Un tad daudz apgrēcināsies, un viens otru nodos, un viens otru nīdēs.
11 Et multi pseudoprophetæ surgent, et seducent multos.
Jo tad daudz viltīgi pravieši celsies un daudz pievils.
12 Et quoniam abundavit iniquitas, refrigescet caritas multorum:
Un tāpēc, ka netaisnība ies vairumā, mīlestība pie daudziem izdzisīs.
13 qui autem perseveraverit usque in finem, hic salvus erit.
Bet kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.
14 Et prædicabitur hoc Evangelium regni in universo orbe, in testimonium omnibus gentibus: et tunc veniet consummatio.
Un šis evaņģēlijs no (Dieva) valstības visā pasaulē taps sludināts visām tautām, un tad nāks tas gals.
15 Cum ergo videritis abominationem desolationis, quæ dicta est a Daniele propheta, stantem in loco sancto, qui legit, intelligat:
Kad jūs nu redzēsiet to izpostīšanas negantību, par ko pravietis Daniēls sacījis, ka tā stāv tai svētā vietā, (kas to lasa, tas lai to labi apdomā!)
16 tunc qui in Judæa sunt, fugiant ad montes:
Kas tad ir Jūdu zemē, tie lai bēg kalnos.
17 et qui in tecto, non descendat tollere aliquid de domo sua:
Un kas ir uz jumta, tas lai nekāpj zemē, kādu lietu no sava nama iznest;
18 et qui in agro, non revertatur tollere tunicam suam.
Un kas ir laukā, tas lai neatgriežas, savas drēbes paņemt.
19 Væ autem prægnantibus et nutrientibus in illis diebus!
Bet vai tām grūtām un zīdītājām tanī laikā!
20 Orate autem ut non fiat fuga vestra in hieme, vel sabbato:
Bet lūdziet, ka jūsu bēgšana nenotiek ziemas laikā nedz svētā dienā.
21 erit enim tunc tribulatio magna, qualis non fuit ab initio mundi usque modo, neque fiet.
Jo tad būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no pasaules iesākuma līdz šim laikam, un kādas arī vairs nebūs.
22 Et nisi breviati fuissent dies illi, non fieret salva omnis caro: sed propter electos breviabuntur dies illi.
Un ja šīs dienas netaptu paīsinātas, tad neviens cilvēks netaptu izglābts; bet to izredzēto labad tās dienas taps paīsinātas.
23 Tunc si quis vobis dixerit: Ecce hic est Christus, aut illic: nolite credere.
Ja tad kas uz jums sacīs: redzi, še ir Kristus, vai tur; tad neticiet.
24 Surgent enim pseudochristi, et pseudoprophetæ: et dabunt signa magna, et prodigia, ita ut in errorem inducantur (si fieri potest) etiam electi.
Jo viltīgi kristi un viltīgi pravieši celsies un lielas zīmes un brīnumus darīs, ka arī tie izredzētie, ja tas varētu būt, uz alošanu taptu pievilti.
25 Ecce prædixi vobis.
Redziet, Es jums to papriekš esmu sacījis.
26 Si ergo dixerint vobis: Ecce in deserto est, nolite exire; Ecce in penetralibus, nolite credere.
Tāpēc, kad tie uz jums sacīs: redzi, Viņš ir tuksnesī, - tad neejat ārā; redzi, Viņš ir kambaros, - tad neticat.
27 Sicut enim fulgur exit ab oriente, et paret usque in occidentem: ita erit et adventus Filii hominis.
Jo kā zibens izšaujas no rīta puses un atspīd līdz vakara pusei, tā būs arī Tā Cilvēka Dēla atnākšana.
28 Ubicumque fuerit corpus, illic congregabuntur et aquilæ.
Jo kur ir maita, tur arī ērgļi sakrāsies.
29 Statim autem post tribulationem dierum illorum sol obscurabitur, et luna non dabit lumen suum, et stellæ cadent de cælo, et virtutes cælorum commovebuntur:
Bet tūdaļ pēc šā laika bēdām saule taps aptumšota, un mēnesis nedos savu spīdumu, un zvaigznes kritīs no debess, un debess stiprumi kustināsies.
30 et tunc parebit signum Filii hominis in cælo: et tunc plangent omnes tribus terræ: et videbunt Filium hominis venientem in nubibus cæli cum virtute multa et majestate.
Un tad Tā Cilvēka Dēla zīme rādīsies debesī, un tad visas ciltis virs zemes kauks un redzēs To Cilvēka Dēlu nākam debess padebešos ar lielu spēku un godību.
31 Et mittet angelos suos cum tuba, et voce magna: et congregabunt electos ejus a quatuor ventis, a summis cælorum usque ad terminos eorum.
Un Viņš sūtīs Savus eņģeļus ar lielu bazūnes skaņu, un tie Viņa izredzētos sakrās no tiem četriem vējiem, no viena debess gala līdz otram.
32 Ab arbore autem fici discite parabolam: cum jam ramus ejus tener fuerit, et folia nata, scitis quia prope est æstas:
Mācaties līdzību no vīģes koka: kad jau viņa zaros pumpuri metās, un lapas plaukst, tad jūs zināt, vasaru esam klātu.
33 ita et vos cum videritis hæc omnia, scitote quia prope est, in januis.
Tā arīdzan, kad jūs visu to redzēsiet, tad ziniet, ka tas ir tuvu priekš durvīm.
34 Amen dico vobis, quia non præteribit generatio hæc, donec omnia hæc fiant.
Patiesi, Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekams viss tas būs noticis.
35 Cælum et terra transibunt, verba autem mea non præteribunt.
Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs.
36 De die autem illa et hora nemo scit, neque angeli cælorum, nisi solus Pater.
Bet par to dienu un stundu neviens nezina, ne tie debesu eņģeļi, kā vien Mans Tēvs.
37 Sicut autem in diebus Noë, ita erit et adventus Filii hominis:
Bet tā, kā bija Noas dienās, tāpat arī būs Tā Cilvēka Dēla atnākšana.
38 sicut enim erant in diebus ante diluvium comedentes et bibentes, nubentes et nuptum tradentes, usque ad eum diem, quo intravit Noë in arcam,
Jo itin kā tie tais dienās priekš tiem grēku plūdiem rija un plītēja, precējās un laulībā devās līdz tai dienai, kad Noa iegāja šķirstā,
39 et non cognoverunt donec venit diluvium, et tulit omnes: ita erit et adventus Filii hominis.
Un tie neņēma vērā, tiekams tie plūdi nāca un visus aizņēma; tāpat būs arī Tā Cilvēka Dēla atnākšana.
40 Tunc duo erunt in agro: unus assumetur, et unus relinquetur.
Tad divi būs laukā; viens taps pieņemts, otrs atmests.
41 Duæ molentes in mola: una assumetur, et una relinquetur.
Divas mals dzirnavās, viena taps pieņemta, otra atmesta.
42 Vigilate ergo, quia nescitis qua hora Dominus vester venturus sit.
Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kurā stundā jūsu Kungs nāk.
43 Illud autem scitote, quoniam si sciret paterfamilias qua hora fur venturus esset, vigilaret utique, et non sineret perfodi domum suam.
Bet to protiet, kad nama kungs zinātu, kurā stundā zaglis nāks, tad tas paliktu nomodā un neļautu savā namā ielauzties.
44 Ideo et vos estote parati: quia qua nescitis hora Filius hominis venturus est.
Tāpēc arī jūs esiet gatavi, jo tanī stundā, kurā jūs nedomājiet, Tas Cilvēka Dēls nāks.
45 Quis, putas, est fidelis servus, et prudens, quem constituit dominus suus super familiam suam ut det illis cibum in tempore?
Kurš nu ir tas uzticīgais un gudrais kalps, ko tas kungs iecēlis pār savu saimi, tiem maizi dot savā laikā?
46 Beatus ille servus, quem cum venerit dominus ejus, invenerit sic facientem.
Svētīgs tas kalps, ko tas kungs pārnācis atradīs tā darām.
47 Amen dico vobis, quoniam super omnia bona sua constituet eum.
Patiesi, Es jums saku, ka viņš to iecels pār visām savām mantām.
48 Si autem dixerit malus servus ille in corde suo: Moram fecit dominus meus venire:
Bet ja tas ļaunais kalps savā sirdī sacīs: mans kungs kavējās nakt.
49 et cœperit percutere conservos suos, manducet autem et bibat cum ebriosis:
Un iesāks savus darba biedrus sist un ar tiem plītniekiem rīt un plītēt:
50 veniet dominus servi illius in die qua non sperat, et hora qua ignorat:
Tad tā kalpa kungs nāks tādā dienā, kad šis negaida, un tādā stundā, ko šis nezina,
51 et dividet eum, partemque ejus ponet cum hypocritis: illic erit fletus et stridor dentium.
Un to šķels pušu un tam dos algu ar tiem liekuļiem. Tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.
