Job 5
1 [Voca ergo, si est qui tibi respondeat, et ad aliquem sanctorum convertere.
Sauc jel, vai būs kāds, kas tev atbild? Un pie kura no svētiem tu gribi griezties?
2 Vere stultum interficit iracundia, et parvulum occidit invidia.
Jo sirdēsti nokauj ģeķi, un pārsteigšanās nonāvē nejēgu.
3 Ego vidi stultum firma radice, et maledixi pulchritudini ejus statim.
Es redzēju ģeķi iesakņotu, bet piepeši nolādēju viņa namu.
4 Longe fient filii ejus a salute, et conterentur in porta, et non erit qui eruat.
Viņa bērni palika tālu no pestīšanas un tapa satriekti vārtos, un nebija glābēja.
5 Cujus messem famelicus comedet, et ipsum rapiet armatus, et bibent sitientes divitias ejus.
Viņa pļāvumu ēda izsalkuši, un pat no ērkšķu vidus to lasīja, un laupītāji aprija viņa padomu.
6 Nihil in terra sine causa fit, et de humo non oritur dolor.
Jo no pīšļiem neizaug nelaime, un no zemes neizplaukst grūtums.
7 Homo nascitur ad laborem, et avis ad volatum.
Bet cilvēks uz grūtumu piedzimst, kā dzirksteles no oglēm paceļas skraidīt.
8 Quam ob rem ego deprecabor Dominum, et ad Deum ponam eloquium meum:
Bet es meklētu to stipro Dievu un Dievam pavēlētu savas lietas.
9 qui facit magna et inscrutabilia, et mirabilia absque numero;
Viņš dara lielas lietas, kas nav izprotamas, un brīnumus, ko nevar skaitīt.
10 qui dat pluviam super faciem terræ, et irrigat aquis universa;
Viņš dod lietu virs zemes un ūdenim liek nākt pār druvām.
11 qui ponit humiles in sublime, et mœrentes erigit sospitate;
Zemos Viņš liek augstā vietā, un bēdīgie tiek celti laimē.
12 qui dissipat cogitationes malignorum, ne possint implere manus eorum quod cœperant;
Viņš iznīcina viltniekiem padomu, ka viņu rokas nekā derīga nevar padarīt.
13 qui apprehendit sapientes in astutia eorum, et consilium pravorum dissipat.
Viņš satver gudros viņu viltībā, un netikliem padoms ātri krīt.
14 Per diem incurrent tenebras, et quasi in nocte, sic palpabunt in meridie.
Pa dienu tie skraida tumsā, un dienas vidū tie grābstās kā naktī.
15 Porro salvum faciet egenum a gladio oris eorum, et de manu violenti pauperem.
Bet Viņš izglābj no zobena, no viņu mutes, un to bēdīgo no varenā rokas.
16 Et erit egeno spes; iniquitas autem contrahet os suum.
Tā nabagam nāk cerība, bet blēdībai būs turēt muti.
17 Beatus homo qui corripitur a Deo: increpationem ergo Domini ne reprobes:
Redzi, svētīgs tas cilvēks, ko Dievs pārmāca, tāpēc neņem par ļaunu tā Visuvarenā pārmācību.
18 quia ipse vulnerat, et medetur; percutit, et manus ejus sanabunt.
Jo Viņš ievaino un atkal sasien, Viņš sadauza, un Viņa roka dziedina.
19 In sex tribulationibus liberabit te, et in septima non tangent te malum.
Sešās bēdās Viņš tevi izglābs, un septītā tevi ļaunums neaizskars.
20 In fame eruet te de morte, et in bello de manu gladii.
Bada laikā Viņš tevi izpestīs no nāves, un kara laikā no zobena cirtieniem.
21 A flagello linguæ absconderis, et non timebis calamitatem cum venerit.
No ļaunām mēlēm tu tapsi paglābts, un nebīsies no posta, kad tas nāks.
22 In vastitate et fame ridebis, et bestias terræ non formidabis.
Postīšanā un badā tu smiesies, un no zemes zvēriem tu nebīsies.
23 Sed cum lapidibus regionum pactum tuum, et bestiæ terræ pacificæ erunt tibi.
Jo tev būs derība ar akmeņiem tīrumā, un zvēri laukā turēs ar tevi mieru.
24 Et scies quod pacem habeat tabernaculum tuum; et visitans speciem tuam, non peccabis.
Un tu samanīsi, ka tavs dzīvoklis mierā, un apraudzīsi savu namu un trūkuma nebūs.
25 Scies quoque quoniam multiplex erit semen tuum, et progenies tua quasi herba terræ.
Un tu samanīsi, ka tava dzimuma būs daudz, un tavi pēcnākamie kā zāle virs zemes.
26 Ingredieris in abundantia sepulchrum, sicut infertur acervus tritici in tempore suo.
Vecumā tu iesi kapā, tā kā kūlīšus ieved savā laikā.
27 Ecce hoc, ut investigavimus, ita est: quod auditum, mente pertracta.]
Redzi, to mēs esam izmeklējuši, tā tas ir; klausi tu un ņem to labi vērā.
