Isaiæ 3
1 [Ecce enim Dominator, Dominus exercituum, auferet a Jerusalem et a Juda validum et fortem, omne robur panis, et omne robor aquæ;
Jo redzi, Tas Kungs Dievs Cebaot atņems no Jeruzālemes un Jūda patvērumu un padomu, visu maizes padomu un visu ūdens padomu,
2 fortem, et virum bellatorem, judicem, et prophetam, et ariolum, et senem;
Vareno un karavīru, soģi un pravieti un gudro un vecaju,
3 principem super quinquaginta, et honorabilem vultu et consiliarium, et sapientem de architectis, et prudentem eloquii mystici.
Virsnieku pār piecdesmit un godināto un padoma devēju un amata pratēju un apvārdotāju.
4 Et dabo pueros principes eorum, et effeminati dominabuntur eis;
Un Es viņiem došu puikas par virsniekiem, un nesaprašas pār viņiem valdīs.
5 et irruet populus, vir ad virum, et unusquisque ad proximum suum; tumultuabitur puer contra senem, et ignobilis contra nobilem.
Un tie ļaudis māksies virsū cits citam, ikkatrs savam tuvākam, puika trakos pret sirmgalvi un nelga pret cienīgo.
6 Apprehendet enim vir fratrem suum, domesticum patris sui: Vestimentum tibi est, princeps esto noster, ruina autem hæc sub manu tua.
Tad satvers viens otru sava tēva namā un (sacīs): tev ir drēbes, esi mums par virsnieku, un lai tava roka nogriež šo postu.
7 Respondebit in die illa, dicens: Non sum medicus, et in domo mea non est panis neque vestimentum: nolite constituere me principem populi.
Bet viņš tai dienā atbildēs un sacīs: es negribu būt tas dziedinātājs, manā namā ne maizes ne drēbju, neceļat mani par ļaužu virsnieku.
8 Ruit enim Jerusalem, et Judas concidit, quia lingua eorum et adinventiones eorum contra Dominum, ut provocarent oculos majestatis ejus.
Jo Jeruzāleme gruvusi, un Jūda ir kritis, tādēļ kā viņu mēles un darbi ir pret To Kungu, kaitināt Viņa godības acis.
9 Agnitio vultus eorum respondit eis; et peccatum suum quasi Sodoma prædicaverunt, nec absconderunt. Væ animæ eorum, quoniam reddita sunt eis mala!
Viņu vaiga izskats dod liecību pret viņiem, un savus grēkus tie izteic, tā kā Sodoma, un tos neapslēpj. Vai viņu dvēselēm! Jo tie sev pašiem dara ļaunu.
10 Dicite justo quoniam bene, quoniam fructum adinventionum suarum comedet.
Sakait par taisno, ka tam labi klāsies, jo tas ēdīs savu darbu augļus.
11 Væ impio in malum! retributio enim manuum ejus fiet ei.
Ak vai, tam bezdievīgam! Tam labi neklāsies, jo pēc viņa rokas darba viņam taps maksāts.
12 Populum meum exactores sui spoliaverunt, et mulieres dominatæ sunt eis. Popule meus, qui te beatum dicunt, ipsi te decipiunt, et viam gressuum tuorum dissipant.
Mani ļaudis! Viņu dzinēji ir bērni, un sievas valda pār tiem; Mani ļaudis! Tavi vadoņi tevi maldina un to ceļu, kur tev jāstaigā, tie samaitā.
13 Stat ad judicandum Dominus, et stat ad judicandos populos.
Tas Kungs ceļas, tiesāties un stāv, tiesu spriest tautām.
14 Dominus ad judicium veniet cum senibus populi sui, et principibus ejus; vos enim depasti estis vineam, et rapina pauperis in domo vestra.
Tas Kungs nāk uz tiesu ar Savu ļaužu vecajiem un viņu lieliem kungiem: un jūs to vīna dārzu esat noēduši; nabaga laupījums ir jūsu namos.
15 Quare atteritis populum meum, et facies pauperum commolitis? dicit Dominus Deus exercituum.]
Kas jums prātā, ka jūs saminat Manus ļaudis un satriecat bēdīgo vaigus? Saka Tas Kungs Dievs Cebaot.
16 [Et dixit Dominus: Pro eo quod elevatæ sunt filiæ Sion, et ambulaverunt extento collo, et nutibus oculorum ibant, et plaudebant, ambulabant pedibus suis, et composito gradu incedebant;
Vēl Tas Kungs saka: tādēļ ka Ciānas meitas lepojās un staigā izstieptu kaklu un mirkšķina ar acīm un iet maziem solīšiem, skandinādamas savu kāju gredzenus,
17 decalvabit Dominus verticem filiarum Sion, et Dominus crinem earum nudabit.
Tad Tas Kungs Ciānas meitām darīs pakausi pliku un atsegs viņu kaunumu.
18 In die illa auferet Dominus ornamentum calceamentum,
Tai dienā Tas Kungs atņems tos skaistos kāju gredzenus, tās saulītes un tos mēnestiņus,
19 et lunulas, et torques, et monilia, et armillas, et mitras,
Tos ausu glītumus, tās roku sprādzes un tos vaiga apsegus,
20 et discriminalia, et periscelidas, et murenulas, et olfactoriola, et inaures,
Tās cepures un prievītes un jostas un ožamos trauciņus un pesteļus.
21 et annulos, et gemmas in fronte pendentes,
Tos pirkstu gredzenus un tās pieres sprādzes,
22 et mutatoria, et palliola, et linteamina, et acus,
Tās svētku drēbes un tos mēteļus un apsegus un makus,
23 et specula, et sindones, et vittas, et theristra.
Un tos spieģeļus un dārgos kreklus un tos galvas lakatus un uzvalkus.
24 Et erit pro suavi odore fœtor, et pro zona funiculus, et pro crispanti crine calvitium, et pro fascia pectorali cilicium.
Un smaržas vietā būs puvums, un jostas vietā valgs, un sprogaino matu vietā plika galva, un plata mēteļa vietā šaurs maiss, un skaistuma vietā uguns vātis.
25 Pulcherrimi quoque viri tui gladio cadent, et fortes tui in prælio.
Tavi vīri kritīs caur zobenu un tavs spēks(varoņi) karā.
26 Et mœrebunt atque lugebunt portæ ejus, et desolata in terra sedebit.]
Un viņas vārti bēdāsies un žēlosies, un iztukšota viņa sēdēs zemē.
