< یۆحەنا 3 >
پیاوێک لە فەریسییەکان هەبوو بە ناوی نیقۆدیمۆس، یەکێک بوو لە ڕابەرانی جولەکە. | 1 |
Abile Farisayo ywakemilwe lina lyake Nikodemo, yumo ya ajumbe ba baraza lya Ayahudi.
بە شەو هاتە لای عیسا و پێی گوت: «ڕابی، دەزانین تۆ مامۆستایەکی لەلای خوداوە هاتوویت، چونکە کەس ناتوانێت ئەو پەرجووانە بکات کە تۆ دەیکەیت، ئەگەر خودای لەگەڵ نەبێت.» | 2 |
Mundu yoo atin'yendya Ngwana Yesu kilo ni kummakiya”Rabi, tutangite kuwa u mwalimu kuoma kwa Nnongo, kwa mana ntopo mundu ywaweza panga ishara zeno zoti abile pamope ni Nnongo.”
عیساش وەڵامی دایەوە: «ڕاستی ڕاستیت پێ دەڵێم، ئەگەر یەکێک لەدایک نەبێتەوە، ناتوانێت شانشینی خودا ببینێت.» | 3 |
Yesu kayangwa, “Amini, amini, mundu aweza kwaa jingya mu'upwalume wa Nnongo mana abelekwile kwaa mara ya ibele.”
نیقۆدیمۆس پێی گوت: «مرۆڤ کە پیر بێت چۆن دەتوانێت لەدایک بێت؟ خۆ دیسان ناتوانێت بچێتەوە سکی دایکی و لەدایک بێتەوە!» | 4 |
Nikodemo kabaya, “Mundu awesa kinamani belekwa muda abile mpindo? Aweza kwaa jingya mu'ndumbo lya mao bake mara ya na'ibele ni belekwa, je ywaweza?
عیسا وەڵامی دایەوە: «ڕاستی ڕاستیت پێ دەڵێم، ئەگەر یەکێک لە ئاو و لە ڕۆحی پیرۆز لەدایک نەبێت، ناتوانێت بچێتە ناو شانشینی خودا. | 5 |
Yesu kan'yangwa, “Amini amini mundu ywa abelekwile kwaa mu'mase ni kwa Roho, aweza kwaa jingya mu'upwalume wa Nnongo.
ئەوەی لە جەستە لەدایک بووە جەستەیە، ئەوەش لە ڕۆحی خودا لەدایک بووە ڕۆحە. | 6 |
Chabile belekwa ni yega nga yega, na chabelekwile ni Roho nga roho.
سەرسام مەبە کە پێم گوتی:”دەبێ لەدایک ببنەوە.“ | 7 |
Kana ushangae kwa mana natikukumakiya,'lazima kubelekwa mara ya ibele.'
با بۆ کوێ بیەوێت هەڵدەکات و گوێت لە دەنگەکەی دەبێت، بەڵام نازانیت لەکوێوە دێت و بۆ کوێ دەچێت. هەرکەسێکیش لە ڕۆحی پیرۆز لەدایک بووە ئاوایە.» | 8 |
Mbepo ipuma popoti paupendile ni lilobe lyake mwaiyowa, lakini mtangite kwaa pa'ubokile wala kwouyenda. Nga ibile hali ya kila ywabelekwile ni Roho.
نیقۆدیمۆس گوتی: «چۆن دەکرێ ئەمانە ڕووبدەن؟» | 9 |
Nikodemo kayangwa, no baya, “Makowe aga gapangika kinamani?
عیسا وەڵامی دایەوە: «تۆ مامۆستایەکی ئیسرائیلی و ئەمانەش نازانیت؟ | 10 |
Yesu kannyangwa, “Wenga wa mwalimu wa Israeli, hata ugatangite kwaa makowe aga?
ڕاستی ڕاستیت پێ دەڵێم: ئەوەی دەیزانین دەیڵێین و ئەوەی دەیبینین شایەتی بۆ دەدەین، ئێوەش شایەتیمان قبوڵ ناکەن. | 11 |
Amini, amini nakumakiya, chelo tukiyowine twaishuhudia kwa chelo twakibweni. Lakini upokea kwaa ushuhuda witu.
باسی شتە زەمینییەکانم بۆتان کرد و باوەڕ ناکەن، ئیتر چۆن باوەڕ دەکەن ئەگەر باسی شتە ئاسمانییەکانتان بۆ بکەم؟ | 12 |
Kati niabakiye makowe ya pano pa'nnema ni mwamini kwaa, muwesa kinamani kuamini kati natikuabakiya makowe ga kumaunde?
کەس سەرنەکەوتووە بۆ ئاسمان جگە لەوەی لە ئاسمان هاتووەتە خوارەوە، کە ئەویش کوڕی مرۆڤە. | 13 |
Mana ntopo ywapanda nnani kuoma kumaunde ila ywembe ywauluka, mwana wa Adamu.
هەروەک موسا لە چۆڵەوانی مارەکەی بەرزکردەوە، ئاواش دەبێ کوڕی مرۆڤ بەرز بکرێتەوە، | 14 |
Kati Musa mwaankakatuye nngambo mulijangwa, nyonyo Mwana wa Adamu lazima akakatuyilwe,
تاکو هەرکەسێک باوەڕی پێ بهێنێت ژیانی هەتاهەتایی هەبێت.» (aiōnios ) | 15 |
ili bote balowa kumwamini bapate ukoti wangayomoka. (aiōnios )
لەبەر ئەوەی خودا ئەوەندە جیهانی خۆشویست، تەنانەت کوڕە تاقانەکەی بەختکرد، تاکو هەرکەسێک باوەڕی پێ بهێنێت لەناو نەچێت، بەڵکو ژیانی هەتاهەتایی هەبێت، (aiōnios ) | 16 |
Kwa mana nga namna yee Nnongo aipendile dunia, kam'boywa mwana wake wa pekee, ili mundu yeyoti ywamwamini kana aangamiye ila abe ni ukoti wangayomoka. (aiōnios )
چونکە خودا کوڕەکەی نەناردە جیهان تاکو جیهان حوکم بدات، بەڵکو تاکو جیهان بەوەوە ڕزگاری ببێت. | 17 |
Kwa mana Nnongo amtumite kwaa mwana wake mu dunia ili kuihukumu dunia ila dunia ilopolewe pitya ywembe.
ئەوەی باوەڕی پێ بهێنێت حوکم نادرێت، بەڵام ئەوەی باوەڕ ناهێنێت ئەوا حوکم دراوە، چونکە باوەڕی بە ناوی کوڕە تاقانەکەی خودا نەهێناوە. | 18 |
Ywamwamini ywembe alowa hukumilwa kwaa. Ywembe ywange mwamini tayari atihukumilwa kwa mana aliamini kwaa lina lya Mwana pekee ywa Nnongo.
ئەمەش حوکمەکەیە: ڕووناکییەکە هاتە جیهان بەڵام خەڵک لە جیاتی ڕووناکییەکە تاریکییەکەیان خۆشویست، چونکە کردەوەیان خراپ بوو. | 19 |
Ayee nga sababu ya hukumu, ya panga bweya uisile mu'ulimwengu, Lakini bandu kabapenda muno libendo kwa mana makowe gabe gabile mabou.
لەبەر ئەوەی هەرکەسێک خراپە بکات ڕقی لە ڕووناکییەکەیە و نایەتە لای ڕووناکییەکە، نەوەک کردەوەکانی ئاشکرابێت. | 20 |
kila mundu ywapanga mabou uitola bweya wala aisa kwaa mu'bweya ili makowe gake gabonekane kwaa.
بەڵام ئەوەی بەگوێرەی ڕاستی دەڕوات، دێتە لای ڕووناکییەکە، تاکو دەربکەوێت کە کردەوەکانی لە خوداوەیە. | 21 |
Lakini, ywembe ywapanga kweli uisa mu'bweya ili makowe gake gabonekane gapangilwe kwa eshima ya Nnongo.
دوای ئەمانە عیسا و قوتابییەکانی هاتنە خاکی یەهودیا، لەوێ لەگەڵیان مایەوە و خەڵکی لە ئاو هەڵکێشا. | 22 |
Baada ya aga, Yesu pamope ni anapunzi bake batiyenda mu'nnema ya Yudea. Kolyo kabatumia muda pamope nabo ni abile atiabatiza.
یەحیاش لە ئەینونی نزیک شاری سالیم خەڵکی لە ئاو هەڵدەکێشا، چونکە لەوێ ئاو زۆر بوو، ئیتر دەهاتن و لە ئاو هەڵدەکێشران، | 23 |
Nambeambe Yohana abile atikwabatiza kolyo Ainea papipi ni Salim maana pabile ni mase ganansima palyo.
چونکە هێشتا یەحیا نەخرابووە زیندانەوە. | 24 |
Kwa mana Yohana abile atabilwe kwa muligereza.
لەوێ دەربارەی پاککردنەوە گفتوگۆیەک کەوتە نێوان قوتابییەکانی یەحیا و جولەکەیەک. | 25 |
Pabile papangilwe mabishano nkati ya anapunzi ba Yohana na Myahudi husu sikukuu ya utakaso.
قوتابییەکانی هاتنە لای یەحیا و پێیان گوت: «ڕابی، ئەوەی لەوبەری ڕووباری ئوردون لەگەڵ تۆ بوو، ئەوەی شایەتیت بۆی دا، ئەوەتا خەڵک لە ئاو هەڵدەکێشێت و هەموو خەڵک دێنە لای.» | 26 |
Kabayenda kwa Yohana kabammakiya, “Rabi, ywembe waubile niywembe ng'ambo ya mto Yordani, ywembe ywashuhudia habari yake, linga, aabatiza ni bote bayenda kunkengama.”
یەحیا وەڵامی دایەوە: «کەس ناتوانێت شتێک وەربگرێت ئەگەر لە ئاسمانەوە پێی نەدرابێت. | 27 |
Yohana kayangwa mundu aweza kwaa pokya kilebe chochote ila kati ywapeilwe kuoma kumaunde.
ئێوە خۆتان شایەتیم بۆ دەدەن کە گوتم:”من مەسیح نیم، بەڵام پێش ئەو نێردراوم.“ | 28 |
Mwenga mwabene mwatishuhudia kuwa nabayite kuwa,'nenga kwaa Kristo,'badala yake nabayite,'Nitumilwe nnonge yake.'
بووک بۆ زاوایە، هاوڕێی زاواش کە خزمەتی زاوا دەکات و چاوەڕێی دەنگی هاتنەکەی دەکات، کاتێک گوێی لە دەنگی زاوا دەبێ، زۆر دڵخۆش دەبێت. ئەم خۆشییە درا بە من و ئێستا هاتە دی. | 29 |
Ywembe ywabile ni bibi arusi nga ngwana arusi. Nambeambe mbwiga wa ngwana arusi, ywayema ni kuyowa upulaiya muno kwa sababu ya lilobe lya ngwana arusi. Ayee nga puraha yango ya itimilike.
پێویستە ئەو زیاد بکات و منیش کەم.» | 30 |
Apalikwa yongeya, ni nenga nipalikwa pongwa.
ئەوەی لە سەرەوە دێت لە سەرووی هەمووانە. بەڵام ئەوەی لە زەوییە ئەوە زەمینییە و وەکو کەسێکی زەمینی دەدوێت. ئەوەی لە ئاسمانەوە دێت لە سەرووی هەمووانە و | 31 |
Ywembe ywaboka kunani, abile nnani ya yoti. Ywembe ywabile ba ulimwengu abaka mu'ulimwengu. Ywembe ywaboka kumaunde abile nnani ya goti.
شایەتی ئەوە دەدات کە بینیویەتی و بیستوویەتی، بەڵام کەس شایەتییەکەی وەرناگرێت. | 32 |
Ywembe ushuhudia galo agabweni ni kugayowa, lakini ntopo ywapokya ushuhuda bake.
ئەوەی شایەتییەکەی وەردەگرێت، مۆری دەکات کە خودا ڕاستە، | 33 |
Ywembe ywapokya ushuhuda bake atihakikisha kuwa Nnongo nga mkweli.
چونکە ئەوەی خودا ناردوویەتی بە پەیامی خودا دەدوێت، لەبەر ئەوەی خودا بێ سنوور ڕۆحی پیرۆز دەبەخشێت. | 34 |
Kwa mana yolo ywatumilwe ni Nnongo ulongela maneno ga Nnongo. kwa mana ampeya kwaa mu'kipimo.
باوکی ئاسمانی کوڕی خۆی خۆشدەوێت و هەموو شتێکی داوەتە دەستی. | 35 |
Tate umpenda mwana ni kumpeya ilebe yoti mumaboko gake.
ئەوەی باوەڕ بە کوڕەکە بهێنێت ژیانی هەتاهەتایی هەیە. بەڵام ئەوەی گوێڕایەڵی کوڕەکە نییە ژیان نابینێت، بەڵکو تووڕەیی خودای لەسەر دەمێنێت. (aiōnios ) | 36 |
Ywembe ywaaminiye mwana abile ni ukoti wanga yomoka, lakini kwa ywembe ywa mweshimu kwaa mwana aubweni kwaa ukoti, ila ghadhabu ya Nnongo ubile nnani yake. (aiōnios )