< ئەیوب 4 >

ئینجا ئەلیفازی تێمانی وەڵامی دایەوە: 1
Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja:
«ئەگەر یەکێک قسەیەک بکات دڵگران دەبیت؟ بەڵام کێ دەتوانێت لە قسەکردن ڕابوەستێت؟ 2
Vai ļaunā ņemsi, kad tev kādu vārdu teiksim? Bet, - kas varētu klusu ciest?
لە یادت بێ تۆ ڕێنمایی زۆر کەست کردووە و دەستە شلبووەکانت توند کردووە. 3
Redzi, dažu labu tu esi pamācījis un nogurušas rokas stiprinājis.
قسەکانت ئەوانەی هەستاندەوە کە کەوتوون و ئەژنۆ لەرزۆکەکانت چەسپاند. 4
Tavi vārdi kritušu ir uzcēluši, un drebošus ceļus tu esi spēcinājis.
بەڵام ئێستا کە خۆت تووشی تەنگانە بوویت، ورەت بەرداوە، لەوەی کە بەسەر خۆت هاتووە، پەرێشان بوویت. 5
Bet kad tas nu nāk uz tevi, tad tu nogursti, un kad tas tevi aizņem, tad tu iztrūcinājies.
ئایا پشت بە لەخواترسییەکەت نابەستیت؟ ئایا بێ کەموکوڕییەکەت هیوابەخش نییە؟ 6
Vai uz tavu Dieva bijāšanu nebija tava cerība, vai tu nepaļāvies uz saviem nenoziedzīgiem ceļiem?
«بەبیر خۆتی بهێنەرەوە، بێتاوانێکت بینیوە فەوتابێت، یاخود کەسە سەرڕاستەکان لەناوچووبن؟ 7
Piemini jel, kurš nenoziedzīgs būdams ir bojā gājis, un kur taisni ir izdeldēti?
وەک بینیوتە، ئەوانەی خراپە دەکێڵن و چەرمەسەری دەچێنن، خۆیان دروێنەی دەکەن. 8
Tā es gan esmu redzējis: kas netaisnību ar un varas darbu sēj, tie to pašu pļauj.
بە هەناسەی خودا لەناودەچن و بە بای تووڕەییەکەی نامێنن. 9
Caur Dieva dvašu tie iet bojā, un no viņa bardzības gara tie iznīkst.
مڕەمڕی شێر و دەنگی نەڕەی و کەڵبەی شێرەکان شکێنران. 10
Lauvas rūkšana un liela lauvas balss un jaunu lauvu zobi ir izlauzti.
شێر دەفەوتێت لەبەر نەبوونی نێچیر و بەچکەی شێرەکە پەرتەوازە دەبن. 11
Vecais lauva iet bojā, jo laupījuma nav, un vecās lauvas bērni izklīst.
«وشەیەک بۆ لای من دزەی کرد، گوێم چرپەیەکی بیست. 12
Un slepeni pie manis nācis vārds, un mana auss kādu skaņu no tā ir saņēmusi,
لە مۆتەکەی شەومدا کاتێک مرۆڤ خەوێکی قووڵ دەیباتەوە، 13
Nakts parādīšanu domās, kad ciets miegs cilvēkiem uziet.
ترس و تۆقینێک منی داگرت و هەموو ئێسکەکانم لەرزین. 14
Tad bailes man uznāca un šaušalas un iztrūcināja visus manus kaulus.
ڕۆحێک بە بەردەممدا تێپەڕی و مووەکانی لەشم مووچڕکەیان پێدا هات. 15
Un viens gars man gāja garām, ka visi manas miesas mati cēlās stāvu.
ڕاوەستا، بەڵام نەمزانی چی بوو، شێوەیەک لەبەرچاوم بوو، چرپەیەک و دەنگێکم بیست: 16
Viņš stāvēja, bet es nepazinu viņa ģīmi, tēls bija priekš manām acīm un es dzirdēju palēnu balsi:
”ئایا مرۆڤ لە خودا ڕاستودروستترە، یان پیاو لە بەدیهێنەرەکەی بێگەردتر دەبێت؟ 17
Vai cilvēks taisns Dieva priekšā, vai vīrs šķīsts priekš sava Radītāja?
ئەگەر خودا متمانە بە خزمەتکارەکانی نەکات و گومڕایی بخاتە پاڵ فریشتەکانی، 18
Redzi, Saviem kalpiem Viņš neuztic, un Saviem eņģeļiem Viņš pierāda vainu, -
ئەی چەند زیاتر متمانە بە دانیشتووانی ناو خانووی قوڕ ناکات، ئەوانەی بنەچەیان لە خۆڵەوەیە و وەک مۆرانە پان دەکرێنەوە. 19
Cik vairāk tiem, kas mālu namos dzīvo, kas ceļas no pīšļiem, kas nīcīgi kā kodi.
لەنێوان بەیانی و ئێوارەدا تێکدەشکێنرێن، بێ ئەوەی کەس ئاگای لێیان بێت بۆ هەتاهەتایە لەناودەچن. 20
Starp rīta un vakara laiku tie top sašķelti, ka neviens to nenomana, viņi iet pavisam bojā.
ئایا گوریسی ڕەشماڵەکانیان هەڵنەکێشراوە، تاکو بەبێ دانایی بمرن؟“ 21
Vai viņu gods viņiem netop atņemts? Tie nomirst, bet ne gudrībā.

< ئەیوب 4 >