< Mwet Nununku 20 >
1 Mwet Israel nukewa, mutawauk Dan me layen nu eir, nwe Beersheba layen nu epang, oayapa Gilead layen nu kutulap, elos fahsreni fal nu ke pang nu selos. Elos toeni nu sie ye mutun LEUM GOD in acn Mizpah.
Tad visi Israēla bērni izgāja un tā draudze sapulcējās kā viens vienīgs vīrs, no Dana līdz Bēršebai, arī Gileādas zeme, pie Tā Kunga Micpā.
2 Mwet kol lun sruf nukewa lun Israel elos wi toeni se inge. Pisen mukul wo matwa nu ke mweun sun mwet angfoko tausin.
Un visu ļaužu virsnieki, visas Israēla ciltis, rādījās(sanāca kopā) Dieva ļaužu draudzē, četrsimt tūkstoš kājnieki, zobenu vilcēji.
3 In pacl se inge mwet in sruf lal Benjamin elos lohngak lah mwet Israel nukewa saya elos oru tukeni se inge in acn Mizpah. Na mwet Israel elos siyuk, “Fahkma lah fuka nwe ma koluk lulap se inge sikyak?”
Un Benjamina bērni dzirdēja, ka Israēla bērni bija gājuši uz Micpu. Un Israēla bērni sacīja: sakāt, kā šis grēks noticis?
4 Na mwet Levi se ma anwuki mutan kulansap kia el topuk ac fahk, “Nga ac mutan kulansap kiuk ah som in tuh motulla in acn Gibeah, yen sin sruf lal Benjamin.
Tad tas vīrs, tas Levits, tās nokautās sievas vīrs, atbildēja un sacīja: es ar savu sievu nācu uz Ģibeju, kas Benjaminam pieder, par nakti tur palikt.
5 Mukul in acn Gibeah elos tuku in tuh sruokyuwi, ac elos kuhlasla lohm sac in fong sac. Elos tuh nunku in uniyuwi, tuh pa elos sruokya mutan kulansap se kiuk ah, ac akkolukyal nwe el misa.
Tad Ģibejas namnieki pret mani cēlās un naktī mani apstāja namā; tie nodomāja mani nokaut, un manu lieko sievu tie pārvarējuši, tā ka tā mirusi.
6 Na nga eis manol, ac sipikya nu ke ip singoul luo, ac supwalik kais sie ip nu sin sruf lun Israel. Mwet Gibeah inge elos orala ma koluk na fohkfok se inmasrlosr.
Tad es ņēmu savu lieko sievu un to dalīju un to sūtīju visās Israēla zemes tiesās, jo tie nešķīstību un negantību ir darījuši iekš Israēla.
7 Kowos nukewa ma toeni inge, kowos mwet Israel. Mea kut ac oru ke ma se inge uh?”
Redzi, jūs visi esat Israēla bērni, sarunājaties un dodiet padomu.
8 Na mwet nukewa elos tukeni tuyak ac fahk, “Wangin sie sesr ac folokla nu lohm sel ah, finne elos su muta in lohm nuknuk ku elos su muta in lohm na pwaye.
Tad visi ļaudis cēlās kā viens vienīgs vīrs un sacīja: mēs neiesim neviens uz savu dzīvokli un negriezīsimies neviens uz savu namu.
9 Pa inge ma kut ac oru uh: kut ac fah susfa, ac sulela kutu sesr in som mweuni acn Gibeah.
Bet šī nu ir tā lieta, ko mēs darīsim pie Ģibejas: pret viņu kā mesli krīt!
10 Sie tafu singoul sin mwet Israel ac fah fosrngakin mongo nun mwet mweun, ac mwet lula nukewa ac fah som mweuni acn Gibeah ke sripen ouiya koluk se elos orala in Israel inge.”
Mēs ņemsim desmit vīrus no simta no visām Israēla ciltīm un simtu no tūkstošiem un tūkstoti no desmit tūkstošiem, ceļamaizi dabūt priekš tiem ļaudīm; tad iesim uz Benjamina Ģibeju, darīt (viņai) pēc visas negantības, ko tā iekš Israēla padarījusi.
11 Ke ma inge mukul nukewa in acn Israel elos nunak sefanna in mweuni acn we.
Tad visi Israēla vīri sapulcējās pret to pilsētu un sabiedrojās kā viens vienīgs vīrs.
12 Mwet in sruf lun Israel elos supwalik mwet in utuk kas nu in acn lun sruf lal Benjamin nufon ac fahk, “Ma koluk fuka se kowos orala inge?
Un Israēla ciltis sūtīja vīrus pie visiem Benjamina radiem sacīdami: kas tas par grēku, kas jūsu starpā noticis?
13 Fuhlema mwet ma oru ma koluk se in acn Gibeah inge nu sesr tuh kut in onelosla, tuh ma koluk se inge in wanginla liki acn Israel.” Tusruktu mwet in sruf lal Benjamin elos tiana lohang nu ke mwet Israel wialos.
Tad nu izdodiet tos vīrus, tos bezdievīgos, kas Ģibejā, ka mēs tos nokaujam un to ļaunumu no Israēla nogriežam. Bet Benjamina (bērni) negribēja klausīt savu brāļu, Israēla bērnu, balsi.
14 Ouinge mwet in siti nukewa in acn Benjamin elos fahsreni nu Gibeah ac akola in mweun lain mwet wialos in sruf lun Israel.
Un Benjamina bērni sapulcējās no tām pilsētām uz Ģibeju, karā iziet pret Israēla bērniem.
15 In len sac mwet Benjamin elos pangon tausin longoul onkosr mwet mweun liki siti nukewa, in weang mwet Gibeah.
Un Benjamina bērni tapa skaitīti tai dienā no tām pilsētām divdesmit seši tūkstoš vīri, zobenu vilcēji, bez tiem, kas Ģibejā dzīvoja, to bija pēc skaita septiņsimt izlasīti vīri.
16 Inmasrlon mwet inge nukewa oasr mwet itfoko selos solla, ac mwet inge nukewa mwet lasa. Kais sie selos arulana oalel. Finne aunsuf soko, tia ku in oalla.
Starp visiem šiem ļaudīm bija septiņsimt izlasīti vīri, tie bija kreiļi; šie visi meta akmeni ar lingu uz mata, ka tas garām neaizgāja.
17 Mwet Israel nukewa, sayen mwet in sruf lal Benjamin, elos solani angfoko tausin mwet pisrla ke mweun.
Un Israēla vīri tapa skaitīti bez Benjamina četrsimt tūkstoš vīri, zobenu vilcēji; visi šie bija kara vīri.
18 Mwet Israel elos som nu ke acn in alu lalos in acn Bethel, ac elos siyuk sin God, “Su sin sruf inge fal in som meet in lain mwet Benjamin?” Na LEUM GOD El fahk, “Sruf lal Judah.”
Un Israēla bērni cēlās un nogāja uz Bēteli, un vaicāja Dievu un sacīja: kuram no mums būs priekšā iet, karot pret Benjamina bērniem? Un Tas Kungs sacīja: Jūda lai iet priekšā.
19 Ouinge mwet Israel elos mukuiyak som ke lutu tok ah, ac tulokunak lohm nuknuk selos apkuran nu ke siti Gibeah.
Tad Israēla bērni cēlās no rīta un apmeta lēģeri pret Ģibeju.
20 Elos som in lain mwet mweun lun Benjamin, ac oakiya solse lalos in acn ma ngetang nu ke siti ah.
Un Israēla vīri izgāja karā pret Benjaminu, un taisījās pret Ģibeju karot.
21 Mwet mweun lun mwet Benjamin elos oatula liki siti selos, ac elos uniya mwet mweun longoul luo tausin sin mwet Israel meet liki fongeni.
Tad Benjamina bērni izgāja no Ģibejas, un viņi tai dienā no Israēla apkāva divdesmit un divus tūkstošus.
22 Na mwet Israel elos folokla nu ke acn in alu lalos, ac tung mwemelil ye mutun LEUM GOD nwe ke ekela. Elos siyuk sin LEUM GOD, “Ya fal kut in sifil mweuni mwet wiasr in sruf lal Benjamin?” Na LEUM GOD El fahk, “Aok.”
Bet tie ļaudis, Israēla vīri, stiprinājās un taisījās atkal karot tai vietā, kur tie pirmā dienā bija taisījušies.
23 Ouinge kui nunkalos mwet mweun lun Israel, ac elos sifil oakiya solse lalos yen na elos tuh tu we ke len meet ah.
Un Israēla bērni nogāja un raudāja priekš Tā Kunga līdz vakaram un vaicāja To Kungu un sacīja: vai man atkal būs iet karā pret Benjamina, sava brāļa, bērniem? Tad Tas Kungs sacīja: ejat pret tiem.
24 Ac elos sifilpa som lain mwet mweun Benjamin pacl se akluo.
Tā Israēla bērni gāja pret Benjamina bērniem otrā dienā.
25 Ac mwet Benjamin elos sifilpa oatula liki Gibeah pacl se akluo, ac onela tausin singoul oalkosr sin mwet pisrla ke mweun lun mwet Israel.
Bet Benjamins tiem gāja pretī no Ģibejas otrā dienā un apkāva no Israēla bērniem vēl astoņpadsmit tūkstošus, kas visi bija zobenu vilcēji.
26 Na mwet Israel nukewa elos som nu Bethel ac tung mwemelil. Elos muta we ye mutun LEUM GOD ac elos tia mongo nwe ke ekela. Ac elos kisakin mwe kisa in akinsewowo ac mwe kisa firir ye mutun LEUM GOD.
Tad visi Israēla bērni un visi ļaudis nogāja un nāca uz Bēteli un raudāja, un palika tur priekš Tā Kunga un gavēja tai dienā līdz vakaram, un upurēja dedzināmos upurus un pateicības upurus Tā Kunga priekšā.
27 Ac mwet Israel elos siyuk sin LEUM GOD (tuh Tuptup in Wuleang lun God oan in acn Bethel in pacl sac,
Un Israēla bērni vaicāja To Kungu, (jo tur tanīs dienās bija Dieva derības šķirsts,
28 ac Phinehas, wen natul Eleazar su ma natul Aaron, pa karingin tuptup sac in pacl sac.) Na mwet elos siyuk sin LEUM GOD, “Ya fal kut in sifil som lain mwet Benjamin wiasr, ku kut ac tia som?” Ac LEUM GOD El topuk ac fahk, “Kowos som. Lutu nga ac sot kutangla nu suwos.”
Un Pinehas, Ārona dēla, Eleazara, dēls stāvēja tanīs dienās priekš viņa) un sacīja: vai man vēl būs iet karā pret Benjamina, sava brāļa, bērniem, jeb vai man būs atstāties? Un Tas Kungs sacīja: ceļaties, jo rīt Es tos došu tavā rokā.
29 Ouinge mwet Israel elos okanla kutu solse lalos ac raunela acn Gibeah.
Tad Israēls lika kādiem apslēpties visapkārt pret Ģibeju.
30 Pacl se inge len se aktolu elos som in lain mwet mweun Benjamin, ac elos oakiya solse lalos ke acn ma oan ngetang nu Gibeah, oana ke elos oru meet ah.
Un Israēla bērni nogāja trešā dienā pret Benjamina bērniem un taisījās pret Ģibeju, kā citām reizēm.
31 Mwet Benjamin sifilpa oatula in mweun, ac som loesla liki siti selos. Elos mutawauk in onela kutu sin mwet Israel ah yen tupasrpasr ke inkanek nu Bethel, oayapa ke inkanek nu Gibeah, oana elos tuh oru ke len meet ah. Elos uniya akuran mwet tolngoul sin mwet Israel.
Tad Benjamina bērni tiem ļaudīm izgāja pretī un nogāja no tās pilsētas nost un sāka kaut un durt tos ļaudis tā kā jau divreiz' uz tiem ceļiem, kur viens tek uz Bēteli un otrs uz Ģibeju laukā, kādus trīsdesmit vīrus no Israēla.
32 Na mwet Benjamin elos fahk, “Kut sifilpa kutangulosla oana meet ah.” Tusruktu mwet Israel elos oru pwapa lukma se tuh elos in folok nu tok in pwanma mwet Benjamin liki siti selos ah nu ke inkanek uh.
Tad Benjamina bērni sacīja: tie mūsu priekšā ir sakauti tā kā papriekš, bet Israēla bērni sacīja: bēgsim un nošķirsim tos no pilsētas uz tiem ceļiem.
33 Ouinge ke inkaiyen mwet mweun lun Israel elos kohloli ac sifil tukeni in acn Baaltamar, mwet Israel ma raunela acn Gibeah elos tuku liki in eot uh, yen elos wikwik we.
Tad visi Israēla vīri cēlās no savas vietas un nostājās BaālTamārā, tā līdz arī tie Israēlieši, kas bija paslēpušies, cēlās no savas vietas, no Ģibejas klajuma.
34 Mwet Israel singoul tausin su pisrla ke mweun elos mweuni acn Gibeah, ac upana mweun lalos we. Mwet Benjamin elos tiana akilen lah ac kunausyukla elos.
Un desmit tūkstoš vīri, izlasīti no visa Israēla, nāca no Ģibejas puses, un kaušanās bija briesmīga. Bet tie nezināja, ka nelaime tiem jau bija tuvu.
35 LEUM GOD El sang kutangla nu sin mwet Israel fin mwet Benjamin. Mwet Israel elos uniya longoul limekosr tausin siofok sin mwet lokoalok lalos ke len sac.
Tā Tas Kungs Benjaminu kāva Israēla priekšā, jo Israēla bērni tai dienā no Benjamina apkāva divdesmit piecus tūkstošus un simts vīrus, kas visi bija zobenu vilcēji.
36 Ouinge mwet Benjamin elos akilenak lah kutangyukla elos. Inkaiyen mwet mweun lun Israel elos kohloli nu tok liki mwet Benjamin, mweyen elos lulalfongi solse ma elos okanla raunela acn Gibeah.
Proti Benjamina bērni redzēja, ka viņi tapa kauti; un Israēla bērni Benjaminiešiem atstāja to vietu, jo viņi paļāvās uz tiem, kam bija likuši paslēpties pret Ģibeju.
37 Mwet inge elos sulaklak na yuyang nu in acn Gibeah; elos fahsrelik nu in siti sac ac uniya mwet nukewa su muta we.
Un tie, kas bija paslēpušies, steidzās un izskrēja pret Ģibeju; tie, kas bija paslēpušies nāca un apkāva visu pilsētu ar zobena asmeni.
38 Oasr akul se ma inkaiyen mwet Israel ac mwet ma wikla elos tukeni aetui kac. Pa inge — ke pacl se elos ac liye kulasr lulap fosryak liki siti sac,
Un Israēla vīriem bija noruna ar tiem, kas bija paslēpušies, ka tiem bija uzkurt lielus dūmus un tos laist gaisā no pilsētas.
39 na mwet Israel ma kohlol nu tok acn elos mweun we ah, elos ac forla. Ke pacl se inge mwet Benjamin elos onela tari mwet solse tolngoul lun mwet Israel, na elos fahk nu selos sifacna mu, “Kut sifilpa onelosla oana ke kut oru meet ah.”
Un Israēla vīri kaujā griezās atpakaļ, un Benjamins bija iesācis nokaut no Israēliešiem kādus trīsdesmit vīrus, tā ka viņi sacīja: tie ir pavisam kauti mūsu priekšā tā kā pirmā kaušanā.
40 Na ke pacl se inge akul sac sikyak — fosr se fosryak liki siti sac. Mwet Benjamin elos tapulla ac arulana lut ke elos liye siti nufon sac firiryak.
Tad dūmi no pilsētas sāka celties, kā dūmu stabs, un kad Benjamins skatījās atpakaļ, redzi, tad visa pilsēta liesmās cēlās pret debesi.
41 Na mwet Israel elos forla, ac mwet Benjamin arulana fosrngala mweyen elos akilenak lah elos ac kutangyukla.
Un Israēla vīri griezās atpakaļ, bet Benjamina vīri iztrūcinājās, jo tie redzēja, ka nelaime tiem bija uzkritusi.
42 Elos kaing liki mwet Israel ac srike in sun acn turangang, tusruk elos tia ku in kaingla. Sruhu elos inmasrlon un mwet mweun lulap lun mwet Israel ac elos su tuku liki siti ah me, ac kunausyukla elos.
Un tie atgriezās Israēla vīru priekšā uz tuksneša ceļu, bet tā kaušanās tiem bija uz pēdām pakaļ, un tie no tām pilsētām tos apkāva savā vidū.
43 Mwet Israel elos kosrala mwet lokoalok lalos inge, ac ukwalos nwe in acn se layen nu kutulap in Gibeah, ac elos uni na mwet uh ke inkanek lalos.
Un tie apstāja Benjaminu, dzinās tam pakaļ līdz Menukai, un tos samina līdz Ģibejai pret saules uzlēkšanu.
44 Singoul oalkosr tausin sin mwet fo ke mweun sin mwet Benjamin anwuki ke len se inge.
Un no Benjamina krita astoņpadsmit tūkstoš vīri, šie visi bija stipri vīri.
45 Ac mwet lula ah elos forla ac kaing nu yen turangang, nwe ke eot se pangpang Eot Rimmon. Limekosr tausin selos anwukla inkanek uh. Na mwet Israel elos ukwe pac mwet lula ah nwe Gidom, ac elos uniya pac luo tausin selos we.
Un viņi griezās un bēga uz tuksnesi, uz Rimona klinti; un tie viņiem pa tiem ceļiem pakaļ dzīdamies apkāva vēl piectūkstoš vīrus un tiem dzinās pakaļ līdz Ģidomam un no tiem nokāva vēl divtūkstoš vīrus.
46 Toeni nufon mwet misa inge, oasr tausin longoul limekosr mwet Benjamin pa anwuki ke len sac — elos nukewa mwet mweun na pulaik.
Un visi, kas no Benjamina tai dienā krita, bija divdesmit un piectūkstoš vīri, kas bija zobenu vilcēji un visi stipri vīri.
47 Tusruktu onfoko selos tuh kaingla nu ke Eot Rimmon yen turangang, ac tia wi anwuki. Na elos muta we malem akosr.
Bet sešsimt vīri griezās un bēga tuksnesī uz Rimona klinti, un palika pie Rimona klints četrus mēnešus.
48 Mwet Israel elos forla ac onela nufon mwet lula sin mwet Benjamin, mwet mukul, mutan, tulik ac oayapa kosro natulos. Elos esukak siti srisrik nukewa in polo acn sac.
Un Israēla bērni griezās atpakaļ pie Benjamina bērniem, un kāva tos ar zobena asmeni pilsētā, gan vīrus gan lopus un visu, kas tapa atrasts; tie arī visas pilsētas, ko atrada, sadedzināja ar uguni.