Job 21
1 Na Job el fahk,
Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
2 “Porongo ma nga fahk uh; Pwayena ma nga siyuk komtal in akwoyeyu kac.
Klausāties, klausāties manu valodu, un tā mani iepriecinājāt.
3 Fuhlema kitin pacl luk in kaskas, ac nga fin tari, Na komtal ku in isrunyu, komtal fin lungse.
Paciešaties man runājot, pēc apsmejiet manu valodu.
4 “Alein luk uh tia ma in lain mwet; Oasr sripen semuteng luk uh.
Vai tad es vaidu par cilvēkiem, un kā lai mans prāts nav skumīgs?
5 Ngetma liyeyu. Ya lumuk tia fal In oru komtal in lut ac kofla kaskas ke komtal suiyuwi uh?
Skatāties uz mani, tad jūs iztrūcināsities un liksiet roku uz muti.
6 Ke nga nunku ma sikyak nu sik uh, Nga arulana oela, ac rarak ke sangeng.
Kad es to pieminu, tad es iztrūkstos, un šaušalas pārņem manu miesu.
7 “Efu ku God El lela mwet koluk uh in moul, Nwe ke na elos matuoh, ac wona nu selos?
Kāpēc bezdievīgi paliek dzīvi, top veci, un vareni spēkā?
8 Oasr tulik natulos ac nutin natulos, Ac elos moulna muta nwe ke na elos liye ke tulik inge matula uh.
Viņu sēkla pastāv viņu priekšā līdz ar viņiem, un viņu bērni priekš viņu acīm.
9 God El tiana sang ongoiya nu ke lohm selos uh; Ac elos tia wi pula mwe aksangeng uh.
Viņu namam ir miers bez bailēm, un Dieva rīkste nenāk pār tiem.
10 Aok, cow mukul natulos orek fahko, wo ouiya pacl nukewa, Ac cow mutan uh oswela ma natulos wanginna ma misa.
Viņa vērsis aplec un nepaliek bez augļiem, viņa govs vedās un neizmetās.
11 Tulik natulos uh kasrusrsrusr na srital oana sheep fusr uh,
Savus bērnus tie izlaiž kā avju pulku, un viņu puikas lēkā.
12 Ac onsrosro nu ke pusren mwe on harp ac flute.
Tie ir līksmi ar bungām un koklēm un priecājās ar stabules skaņu.
13 Elos moul ke moul na misla Ac pacl in misa lalos uh, elos ac misa na in misla ac tiana keok. (Sheol h7585)
Tie pavada savas dienas labklājībā, un acumirklī tie iegrimst kapā. (Sheol h7585)
14 “Mwet koluk uh fahk nu sin God, ‘Fahsr liki kut! Mansis kut in tia etu ma kom lungse.
Taču tie sacījuši uz Dievu: Nost no mums, jo Tavus ceļus mēs negribam atzīt.
15 Su Ku liki Ku inge tuh kut in orekma nu sel? Mea, ac oasr ma wo nu sesr kut fin pre nu sel?’
Kas ir tas Visuvarenais, ka mēs tam kalpotu, un kāds labums mums atlec, ka to piesauktu?
16 Elos fahk mu wo ouiya lalos uh ma na ke ku lalos sifacna, Tusruktu nga tia ku in insese nu ke luman nunak lalos inge.
(Bet) redzi, viņu labums nestāv viņu rokā; tādēļ bezdievīgo padoms lai ir tālu nost no manis.
17 “Ku nu oasr pacl ma kuniyukla kalem lun mwet koluk uh? Ku nu oasr sie selos pula mwe ongoiya? Nu oasr pacl God El kai mwet koluk uh ke kasrkusrak
Cikkārt tad izdziest bezdievīgo gaišums, un posts tiem uznāk, ka Dievs (tiem) liek valgus Savā dusmībā?
18 Ac okulosla oana mah uh ke eng upa, Ku oana kutkut ma sohkla ke pacl in paka uh?
Ka tie ir kā rugāji priekš vēja un kā pelus, ko vētra aizrauj.
19 “Komtal fahk mu God El akkeokye sie tulik ke sripen ma koluk lun papa tumal uh. Mo! Lela God Elan akkeokye na mwet se ma orekma koluk an; Lela in kalem selos lah God El oru ouinge ke sripen koluk ma elos sifacna oru.
Dievs pataupot viņa nelaimi uz viņa bērniem. Lai Viņš to viņam pašam atmaksā, ka pats to mana.
20 Lela mwet koluk uh in sifacna us mwatan ma koluk lalos an; Lela elos in pula kasrkusrak lun God Kulana.
Viņa paša acis lai redz savu postu, un pats lai dzer no tā Visuvarenā bardzības.
21 Moul lun sie mwet fin safla, Mea pwaye lah ac oasr nunak lal ke tulik natul, lah elos engan ku tia?
Jo kādas tam bēdas par savu namu, kad paša vairs nav, kad viņa mēnešu skaits ir beigts.
22 Mea, mwet uh ku in luti God, Su nununku mwet nukewa, finne elos su muta yen fulat?
Kas mācītu saprašanu Dievam, kas arī tos augstos tiesā?
23 “Sie kain mwet ac misa ke pacl na ma yohk wo ouiya nu sel, Ac el mutana okak ac misla.
Viens nomirst pilnā spēkā visā mierā un laimē;
24 Manol factfat na wo, ac koanon sri kacl uh srakna ku.
Viņa trauki ir pilni piena, un viņa kauli ir tauki no smadzenēm.
25 A sie kain mwet uh wangin na pwaye engan lal; El inse toasr na ke el moul nwe ke na el misa.
Cits atkal mirst ar rūgtu dvēseli un nekad nav baudījis labuma.
26 Tusruktu elos kewa ac oana sie: elos ac misa, pukpuki, Ac manolos afla ke wet.
Tie kopā guļ pīšļos, un abus tārpi apklāj.
27 “Nga etu nunak koluk lomtal ingan.
Redzi, es zinu jūsu domas un jūsu gudrību, ar ko jūs mani gribat nomākt.
28 Komtal fahk, ‘Pia lohm sin leum sac inge; Mwet se ma mutana oru ma koluk?’
Jo jūs sakāt: kur ir tā varenā nams, un kur to bezdievīgo telts un dzīve?
29 “Ku komtal soenna wi sramsram nu sin mwet ma muta forfor nu saya uh? Komtal tiana etu kain mwe sramsram ma elos ac som nwe foloko srumun uh?
Vai neesat vaicājuši, kas tālus ceļus gājuši; vai nezināt, ko tie stāsta?
30 Ke len ma God El ac kasrkusrak ac akkeokye mwet uh, Mwet koluk uc wacna tia pula ma upa.
Ka ļaunais glābjās nelaimes dienā, un bardzības dienā tie top pasargāti.
31 Wanginna mwet muta tukakin mwet koluk uh, Ku folokin nu sel ke ma koluk nukewa ma el orala.
Kas viņam acīs pārmetīs viņa ceļu, kas viņu sodīs, kad tas ko dara?
32 Ke el ac utukla nu ke kulyuk uh, Nu ke luf kial su arulana taranyuk wo,
Ar godu viņš top pavadīts kapā, un kaps tam stāv par dzīvu piemiņu.
33 Mwet puspis ac fah wi fahsr nu ke pukmas uh, Ac finne fohkon acn uh, ac fah arulana mulala nu facl.
Kapa smiltis ir viņam vieglas, un visi cilvēki iet viņam pakaļ, kā tie priekš viņa bijuši bez skaita.
34 “A komtal! Komtal srike in akwoyeyu ke kas lusrongten! Top lomtal an kikiap nufon!”
Kā tad jūs mani tik velti iepriecinājat? Jūsu atbildes ir un paliek blēņas.
