Luo Chronicle 12
1 Tukunna Rehoboam el oakiya ku lun tokosra lal, el ac mwet lal nukewa mutawauk in ngetla liki Ma Sap lun LEUM GOD.
Kad nu Rekabeams valstību bija stiprinājis un pats bija palicis stiprs, tad viņš atstāja Tā Kunga bauslību un viss Israēls līdz ar viņu.
2 In yac aklimekosr ma Rehoboam el tokosra, kaiyuk elos ke sripen elos pilesrala LEUM GOD. Tokosra Shishak lun Egypt el utyak lain acn Jerusalem.
Un ķēniņa Rekabeama piektā gadā Zizaks, Ēģiptes ķēniņš, cēlās pret Jeruzālemi (jo tie bija apgrēkojušies pret To Kungu)
3 Pisen chariot ke un mwet mweun lal uh sun sie tausin luofoko, oayapa onngoul tausin mwet kasrusr fin horse, ac pisen mwet mweun lal uh tia ku in oaoala, weang pac mwet mweun lun acn Libya, Sukkiim, ac Ethiopia.
Ar tūkstoš un divsimt ratiem un ar sešdesmit tūkstoš jātniekiem, un to ļaužu bija neizskaitāms pulks, kas ar viņu nāca no Ēģiptes: Lībieši, Zuķieši un Moru ļaudis.
4 El sruokya siti ma kuhlusyukyak lun acn Judah, ac som na nwe Jerusalem.
Un viņš uzņēma tās stiprās pilsētas, kas bija Jūdā, un nāca līdz Jeruzālemei.
5 Shemaiah mwet palu el som nu yorol Tokosra Rehoboam ac mwet kol lun acn su tukeni in acn Jerusalem ke elos kaingkunul Shishak. El fahk nu selos, “Pa inge kas lun LEUM GOD nu suwos, ‘Kowos sisyula tari, na pa nga ac eiskowosyang nu inpaol Shishak.’”
Tad pravietis Šemaja nāca pie Rekabeama un pie Jūda lielkungiem, kas Zizaka dēļ Jeruzālemē bija sapulcējušies, un uz tiem sacīja: tā saka Tas Kungs: jūs Mani esat atstājuši, tāpēc Es jūs arīdzan esmu atstājis Zizaka rokā.
6 Na tokosra ac mwet kol lal elos fahkak lah pwaye elos orekma koluk, ac elos fahk, “Ma LEUM GOD El oru inge fal.”
Tad Israēla lielkungi un ķēniņš pazemojās un sacīja: Tas Kungs ir taisns.
7 Ke LEUM GOD El liye ma inge, El sifilpa kaskas nu sel Shemaiah ac fahk, “Mweyen elos fahkak ma koluk lalos, nga ac fah tia kunauselosla nukewa. Ke Shishak el ac mweunelos, mwet pu na selos ac fah moul. Acn Jerusalem ac fah tia pulakin nufon kasrkusrak luk,
Kad nu Tas Kungs redzēja, ka tie pazemojās, tad Tā Kunga vārds notika uz Šemaju sacīdams: tie ir pazemojušies, Es tos negribu izdeldēt, bet Es tos gan drīz izglābšu un neizgāzīšu Savu bardzību pār Jeruzālemi caur Zizaka roku.
8 ac Shishak el ac kutangulosla, na elos ac fah akilenak lah oasr ekla inmasrlon moul in kulansap nu sik ac moul in kulansap nu sin mwet kol lun faclu.”
Bet tiem būs viņam par kalpiem būt, lai tie atzīst, kas tas ir Man kalpot, un kas tas ir pasaules ķēniņiem kalpot.
9 Tokosra Shishak el tuku nu Jerusalem ac usla ma saok liki Tempul ac liki lohm sin tokosra. El usla ma nukewa, weang pac mwe loang gold ma Tokosra Solomon el tuh orala.
Tad Zizaks, Ēģiptes ķēniņš, nāca pret Jeruzālemi un paņēma Tā Kunga nama mantas un ķēniņa nama mantas, visu viņš paņēma; viņš paņēma arī tās zelta priekšturamās bruņas, ko Salamans bija taisījis.
10 In aolla ma inge, Rehoboam el orala mwe loang bronze, ac sang nu sin mwet kol su topang ke mutunpot nu inkul sin tokosra.
Un ķēniņš Rekabeams taisīja viņu vietā priekšturamās vara bruņas un tās iedeva pils karavīru virsniekiem rokā, kas vakti turēja priekš ķēniņa nama durvīm.
11 Pacl nukewa tokosra el ac som nu ke Tempul, mwet topang inge ac us mwe loang uh welul, na elos ac sifil folokunla nu infukil sin mwet topang uh.
Kad nu ķēniņš Tā Kunga namā gāja, tad tie pils karavīri nāca un tās nesa, un pēc tie tās atnesa atpakaļ pils karavīru kambarī.
12 Ke sripen Rehoboam el sifacna akpusiselyal nu sin LEUM GOD, pwanang kasrkusrak lun LEUM GOD forla lukel ac tia arulana kunausulla, ac ma nukewa sifilpa wola nu sin Judah.
Un kad tas pazemojās, tad Tā Kunga bardzība no tā novērsās, ka Viņš to pavisam neizdeldēja; jo iekš Jūda vēl bija kāds labums,
13 Rehoboam el leum in acn Jerusalem, ac yokyokelik ku lun tokosra lal. El yac angngaul sie ke el mutawauk in tokosra, ac el tokosra in acn Jerusalem ke yac singoul itkosr. Pa inge siti se ma LEUM GOD El tuh sulela inmasrlon acn nukewa Israel tuh mwet uh in alu nu sel we. Nina kial Rehoboam pa Naamah, sie mutan in acn Ammon.
Un ķēniņš Rekabeams stiprinājās Jeruzālemē un valdīja. Jo Rekabeams bija četrdesmit vienu gadu vecs, kad tas palika par ķēniņu un valdīja septiņpadsmit gadus Jeruzālemē, tai pilsētā, ko Tas Kungs no visām bija izredzējis, tur likt Savu vārdu, un viņa mātei bija vārds Naēma, Amoniete.
14 Rehoboam el oru ma koluk, mweyen el tia srike in suk ma lungse lun LEUM GOD.
Un viņš darīja ļaunu, jo viņa sirds nebija pastāvīga, To Kungu meklēt.
15 Orekma lal Rehoboam ke mutawauk nwe ke safla, oayapa ma simla ke sou lal uh, oasr in [Sramsram Matu lal Shemaiah Mwet Palu, ] ac ke [Sramsram Matu lal Iddo, Mwet Liaten.] Rehoboam ac Jeroboam eltal amweuni sie sin sie pacl nukewa.
Un tie stāsti par Rekabeamu, gan pirmie, gan pēdējie, tie rakstīti pravieša Šemajas un redzētāja Idus grāmatās, radu rakstos. Un Rekabeama un Jerobeama kari nemitējās visā viņu mūžā.
16 Rehoboam el misa ac pukpuki inkulyuk lun tokosra in Siti sel David. Abijah, wen natul, el aolulla in tokosra.
Un Rekabeams aizmiga pie saviem tēviem un tapa aprakts Dāvida pilī; un Abija, viņa dēls, palika par ķēniņu viņa vietā.
