< 시편 139 >

1 다윗의 시, 영장으로 한 노래 여호와여 주께서 나를 감찰하시고 아셨나이다
Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim. Kungs, Tu mani pārmani un pazīsti.
2 주께서 나의 앉고 일어섬을 아시며 멀리서도 나의 생각을 통족하시오며
Tu zini manu sēdēšanu un celšanos, Tu noproti manas domas no tālienes.
3 나의 길과 눕는 것을 감찰하시며 나의 모든 행위를 익히 아시오니
Lai eju, lai guļu, Tu esi ap mani, un Tev zināmi visi mani ceļi.
4 여호와여 내 혀의 말을 알지 못하시는 것이 하나도 없으시니이다
Jo nav ne vārda uz manas mēles; redzi, Kungs, to visu Tu zini.
5 주께서 나의 전후를 두르시며 내게 안수하셨나이다
Tu meties ap mani pakaļā un priekšā un turi Savu roku pār mani.
6 이 지식이 내게 너무 기이하니 높아서 내가 능히 미치지 못하나이다
Šī atzīšana man ir visai brīnišķa un augsta, es to nevaru izprast.
7 내가 주의 신을 떠나 어디로 가며 주의 앞에서 어디로 피하리이까
Kur man būs aiziet no Tava Gara, un kur man būs bēgt no Tava vaiga?
8 내가 하늘에 올라갈지라도 거기 계시며 음부에 내 자리를 펼지라도 거기 계시니이다 (Sheol h7585)
Ja es kāptu debesīs, tad Tu tur esi; ja es nogultos ellē, redzi, Tu tur arīdzan esi. (Sheol h7585)
9 내가 새벽 날개를 치며 바다 끝에 가서 거할지라도
Ja es ņemtu ausekļa spārnus un paliktu jūras galā.
10 곧 거기서도 주의 손이 나를 인도하시며 주의 오른손이 나를 붙드시리이다
Tad arī tur Tava roka mani vadīs, un Tava labā roka mani turēs.
11 내가 혹시 말하기를 흑암이 정녕 나를 덮고 나를 두른 빛은 밤이 되리라 할지라도
Ja es sacītu: Lai tumsība mani apklāj un par nakti lai paliek gaisma ap mani:
12 주에게서는 흑암이 숨기지 못하며 밤이 낮과 같이 비취나니 주에게는 흑암과 빛이 일반이니이다
Tad ir tumsība Tavā priekšā nebūtu tumša, un nakts spīdētu kā diena, tumsība būtu kā gaisma.
13 주께서 내 장부를 지으시며 나의 모태에서 나를 조직하셨나이다
Jo Tu esi radījis manas īkstis, Tu mani esi apsedzis manas mātes miesās.
14 내가 주께 감사하옴은 나를 지으심이 신묘막측하심이라 주의 행사가 기이함을 내 영혼이 잘 아나이다
Es Tev pateicos, ka es ļoti brīnišķi esmu darīts, brīnišķi ir Tavi darbi, un mana dvēsele to it labi zin.
15 내가 은밀한 데서 지음을 받고 땅의 깊은 곳에서 기이하게 지음을 받은 때에 나의 형체가 주의 앞에 숨기우지 못하였나이다
Mani kauli Tev nebija apslēpti, kad es slepenībā tapu darīts, kad es tapu iztaisīts zemes dziļumos.
16 내 형질이 이루기 전에 주의 눈이 보셨으며 나를 위하여 정한 날이 하나도 되기 전에 주의 책에 다 기록이 되었나이다
Tavas acis redzēja mani, vēl neiztaisītu pīti(miesas iedīgli), un visas nākamās dienas bija rakstītas Tavā grāmatā, kad vēl nebija nevienas.
17 하나님이여 주의 생각이 내게 어찌 그리 보배로우신지요 그 수가 어찌 그리 많은지요
Cik dārgas man ir Tavas domas, ak Dievs! Cik liels ir viņu skaits!
18 내가 세려고 할지라도 그 수가 모래보다 많도소이다 내가 깰 때에도 오히려 주와 함께 있나이다
Kad tās jāskaita, tad viņu vairāk nekā smiltis. Es uzmostos un vēl esmu pie Tevis.
19 하나님이여 주께서 정녕히 악인을 죽이시리이다 피 흘리기를 즐기는 자들아 나를 떠날지어다
Ak Dievs, kaut Tu bezdievīgo nokautu, un kaut asinsvainīgie no manis atstātos.
20 저희가 주를 대하여 악하게 말하며 주의 원수들이 헛되이 주의 이름을 칭하나이다
Tie par Tevi runā ar negantību un Tavi ienaidnieki lepojās ar viltu.
21 여호와여 내가 주를 미워하는 자를 미워하지 아니하오며 주를 치러 일어나는 자를 한하지 아니하나이까
Vai man nebūs ienīdēt, kas Tevi, Kungs, ienīst, un ieriebt, kas pret Tevi ceļas?
22 내가 저희를 심히 미워하니 저희는 나의 원수니이다
Ienīdēt es tos ienīstu, tie man ir ienaidnieki.
23 하나님이여 나를 살피사 내 마음을 아시며 나를 시험하사 내 뜻을 아옵소서
Pārbaudi mani, ak Dievs, un atzīsti manu sirdi, izmeklē mani un atzīsti manas domas,
24 내게 무슨 악한 행위가 있나 보시고 나를 영원한 길로 인도하소서
Un redzi, vai es esmu negantā ceļā, un vadi mani uz mūžīgu ceļu.

< 시편 139 >