< 마가복음 10 >
1 예수께서 거기서 떠나 유대 지경과 요단강 건너편으로 가시니 무리가 다시 모여 들거늘 예수께서 다시 전례대로 가르치시더니
Yesu wubotuka kuna mu kuenda mu zunga ki Yuda ayi ku ndambu yinkakayi Yolidani. Nkangu wu batu wubuela kutakana va kaba ayi wutona kuba longabanga boso bu kayuku.
2 바리새인들이 예수께 나아와 그를 시험하여 묻되 `사람이 아내를 내어 버리는 것이 옳으니이까?'
Bafalisi bayiza kuidi niandi mu diambu bamfiela, bana banyuvula: —Minsua midi kuidi bakala mu botula nketo andi va makuela e?
3 대답하여 가라사대 `모세가 어떻게 너희에게 명하였느냐?'
Niandi wuba vutudila: —Moyize mbi kalutumina e?
4 가로되 `모세는 이혼증서를 써주어 내어 버리기를 허락하였나이다'
Bankamba ti: Moyize wuvana minsua mu sonika nkanda luvambanu mu vonda dikuela ayi mu kuka nketo andi.
5 예수께서 저희에게 이르시되 `너희 마음의 완악함을 인하여 이 명령을 기록하였거니와
Yesu wuba vutudila: —Moyize wulusonikina lutumunu lolo mu diambu di mintima mieno midi banga matadi
6 창조시로부터 저희를 남자와 여자로 만드셨으니
vayi vana thonono Nzambi wubavanga bakala ayi nketo.
Diawu bakala kela bikila dise diandi ayi ngudi andi mu bundana ayi nketo andi,
8 그 둘이 한 몸이 될지니라 이러한즉 이제 둘이 아니요 한 몸이니
buna bawu buadi bela kituka nsuni wumosi. Buna basiedi diaka batu buadi ko vayi beka nsuni wumosi kaka.
9 그러므로 하나님이 짝지어 주신 것을 사람이 나누지 못할지니라' 하시더라
Diawu mutu kabika vambisa kibundisa Nzambi.
Bu baba diaka mu nzo, minlonguki minyuvula diaka mu diambu di mambu beni.
11 이르시되 `누구든지 그 아내를 내어버리고 다른 데 장가드는 자는 본처에게 간음을 행함이요
Wuba kamba: —Mutu niandi botula nketo andi va makuela ayi kuedidi nketo wunkaka, vengi kitsuza kuidi nketo wutheti.
12 또 아내가 남편을 버리고 다른데로 시집 가면 간음을 행함이니라'
Bosi enati nketo botukidi va makuela, ayi kuedidi bakala dinkaka, buna vengi kitsuza.
13 사람들이 예수의 만져주심을 바라고 어린 아이들을 데리고 오매 제자들이 꾸짖거늘
Banatina Yesu bana balezi muingi kaba tetika nioko vayi minlonguki mitemina batu bobo babanata.
14 예수께서 보시고 분히 여겨 이르시되 `어린 아이들의 내게 오는 것을 용납하고 금하지 말라 하나님의 나라가 이런 자의 것이니라
Vayi bu kamona bobo; wufuema ayi wuba kamba: —Lubika bana bafioti biza kuidi minu ayi kadi kuba kandika; bila kipfumu ki Nzambi kivuiwilu kuidi bobo baba dedikini.
15 내가 진실로 너희에게 이르노니 누구든지 하나님의 나라를 어린 아이와 같이 받들지 않는 자는 결단코 들어가지 못하리라' 하시고
Bukiedika ndikulukamba, woso mutu wummanga tambula Kipfumu ki Nzambibanga muana lezi, kalendi baka ko bu kotila mu Kipfumu beni.
16 그 어린 아이들을 안고 저희 위에 안수하시고 축복하시니라
Vana vawu wubonga bana ba lezi, wuba tetika mioko ayi wuba sakumuna.
17 예수께서 길에 나가실새 한사람이 달려와서 꿇어 앉아 묻자오되 `선한 선생님이여, 내가 무엇을 하여야 영생을 얻으리이까?' (aiōnios )
Bu kaba kuenda, mutu wumosi wuyiza fukama mu nsualu ku ntualꞌandi ayi wunyuvula: —Nlongi wumboti, diambu mbi phanga muingi ndibaka luzingu lukalumani e? (aiōnios )
18 예수께서 이르시되 `네가 어찌하여 나를 선하다 일컫느냐? 하나님 한 분 외에는 선한 이가 없느니라
Yesu wumvutudila: —Bila mbi wukuthedila wumboti e? Kuisi ko mutu widi wumboti. Nzambi kaka widi wumboti.
19 네가 계명을 아나니 살인하지 말라, 간음하지 말라, 도적질하지 말라, 거짓 증거하지 말라, 속여 취하지 말라, 네 부모를 공경하라 하였느니라'
Vayi ngeyo zebi zithumunu: kadi vonda, kadi vanga kitsuza, kadi yiba, kadi tuba kimbangi ki luvunu, kadi vangila mutu mbimbi, kinzika dise diaku ayi ngudi aku.
20 여짜오되 `선생님이여, 이것은 내가 어려서부터 다 지키었나이다'
Mutu beni wunkembi: Nlongi, ndieti sadila mambu momo tona mu bumuana buama!
21 예수께서 그를 보시고 사랑하여 가라사대 `네게 오히려 한 가지 부족한 것이 있으니 가서 네 있는 것을 다 팔아 가난한 자들을 주라 그리하면 하늘에서 보화가 네게 있으리라 그리고 와서 나를 좇으라!' 하시니
Yesu wuntala, wunzola ayi wunkamba: —Diambu dimosi kaka dikambulu yaku: yenda, sumbisa bima bioso bidi yaku ayi vana kuidi minsukama. Buna ma wubaka kiuka mu Diyilu, bosi yiza ayi wundandakana.
22 그 사람은 재물이 많은고로 이 말씀을 인하여 슬픈 기색을 띠고 근심하며 가니라
Bu kamana wa mambu momo, mutu beni wutumbu vonga, wuyenda ayi kiadi mu ntima bila kimvuama kiwombo kiba yandi.
23 예수께서 둘러 보시고 제자들에게 이르시되 `재물이 있는 자는 하나님의 나라에 들어가기가 심히 어렵도다' 하시니
Buna Yesu wuzungisa thalu mu zindambu zioso ayi wukamba minlonguki miandi: —Didi diambu di phasi kuidi batu bobo badi kimvuama mu kota mu kipfumu ki Nzambi.
24 제자들이 그 말씀에 놀라는지라 예수께서 다시 대답하여 가라사대 얘들아 하나님의 나라에 들어가기가 어떻게 어려운지
Minlonguki misimina buwombo mu diambu di mambu mandi. Vayi Yesu wubuela bakamba: —Bana, ziphasi ziwombo zidi mu kota mu Kipfumu ki Nzambi.
25 약대가 바늘귀로 나가는 것이 부자가 하나님의 나라에 들어가는 것보다 쉬우니라 하신대
Bukiedika kadi kuandi phasi kuidi kamela mu viokila va divudu di tsoma vayi bika kuidi mutu widi kimvuama mu kota mu Kipfumu ki Nzambi.
26 제자들이 심히 놀라 서로 말하되 `그런즉 누가 구원을 얻을 수 있는가?' 하니
Minlonguki misimina ngolo ayi bayuvasana bawu na bawu: —A buna nani wulenda vuka e?
27 예수께서 저희를 보시며 가라사대 `사람으로는 할 수 없으되 하나님으로는 그렇지 아니하니 하나님으로서는 다 하실 수 있느니라!'
Yesu wuba tala ayi wuba kamba: —Kuidi batu malendi baka bu vangiminina ko vayi bika kuidi Nzambi bila kuidi Nzambi mamo malenda vangama.
28 베드로가 여짜와 가로되 `보소서, 우리가 모든 것을 버리고 주를 좇았나이다'
Diawu Piela kanyuvudila: —Tala, beto tumana bika bima bioso ayi tulandakana!
29 예수께서 가라사대 `내가 진실로 너희에게 이르노니 나와 및 복음을 위하여 집이나, 형제나, 자매나, 어미나, 아비나, 자식이나, 전토를 버린 자는
Yesu wumvutudila: —Bukiedika ndikulukamba, kadi mutu wumosi wubikidi nzo, bakhomba bandi zi babakala, bakhomba bandi zi baketo, ngudi andi; dise diandi, bana bandi voti zitsola ziandi mu diambu diama ayi mu diambudi Nsamu Wumboti,
30 금세에 있어 집과 형제와 자매와 모친과 자식과 전토를 백배나 받되 핍박을 겸하여 받고 내세에 영생을 받지 못할 자가 없느니라 (aiōn , aiōnios )
Wela kambu baka mu thangu yayi yi tuidi: zinzo, bakhomba zi babakala ayi zi baketo, zingudi, bana ayi zitsola va kimosi ayi yamusu vioka zikhama zi zikhumbu. Bosi mu thangu yela kuiza, wela baka luzingu lukalumani. (aiōn , aiōnios )
31 그러나 먼저 된 자로서 나중 되고 나중 된 자로서 먼저 될 자가 많으니라'
Vayi batu bawombo mu bobo badi batheti bela ba batsuka, bosi, bobo badi batsuka bela ba batheti.
32 예루살렘으로 올라가는 길에 예수께서 제자들 앞에 서서 가시는데 저희가 놀라고 좇는 자들은 두려워하더라 이에 다시 열 두 제자를 데리시고 자기의 당할 일을 일러 가라사대
Bu baba mu nzila mu kuenda ku Yelusalemi, Yesu ku ntuala kaba. Minlonguki misimina, batu bobo baba landakana bamona boma. Buna Yesu wubonga diaka kumi mimvuala miandi miodi ayi wutona kuba kamba mambu momo mafueti kumbuila.
33 `보라, 우리가 예루살렘에 올라가노니 인자가 대제사장들과 서기관들에게 넘기우매 저희가 죽이기로 결안하고 이방인들에게 넘겨 주겠고
Wuba kamba: —Lutala, tulembo yendi ku Yelusalemi, vayi kuna Muana Mutu kela yekodolo mu mioko mi bapfumu zinganga ayi kuidi minlongi mi Mina. Bela ku nzengila nkanu wu lufua ayi bela ku nyekula mu mioko mi Bapakanu.
34 그들은 능욕하며 침 뱉으며 채찍질하고 죽일 것이니 저는 삼일 만에 살아나리라' 하시니라
Bela kunsekinina, bela kunlobudila madita, bela ku mbeta bikoti ayi bela kumvonda. Vayi bilumbu bitatu bu biela vioka, wela fuluka mu bafua.
35 세베대의 아들 야고보와 요한이 주께 나아와 여짜오되 `선생님이여, 무엇이든지 우리의 구하는 바를 우리에게 하여 주시기를 원하옵나이다'
Buna Zaki ayi Yowani, bana ba Zebede, bayiza fikama vaba Yesu, bankamba: —A Nlongi! Tutidi wutuvangila mambu momo tueka ku lomba.
36 이르시되 `너희에게 무엇을 하여 주기를 원하느냐?'
Wuba yuvula: —A diambu mbi lutidi ndiluvangila e?
37 여짜오되 `주의 영광 중에서 우리를 하나는 주의 우편에, 하나는 좌편에 앉게 하여 주옵소서'
Bamvutudila: —Mu thangu wela ba mu nkemboꞌaku, bika wumosi kaba vuanda va lubakala luaku, wumosi va lumoso luaku.
38 예수께서 가라사대 `너희 구하는 것을 너희가 알지 못하는도다 너희가 나의 마시는 잔을 마시며 나의 받는 세례를 받을 수 있느냐?'
Vayi Yesu wuba kamba: —Beno lusi zaba ko mambu momo lunlomba! Buna beno lulenda nua mbunguyoyi ndiela nua e? Voti buna lubotimini mbotama yoyi mfueti botama e?
39 저희가 말하되 `할 수 있나이다' 예수께서 이르시되 `너희가 나의 마시는 잔을 마시며 나의 받는 세례를 받으려니와
Bamvutudila: —Tulenda kueto! Yesu wuba kamba: —Luela nua kueno mbungu yoyi ndikuiza nua ayi luela botama mbotama yoyi ndikuiza botimina!
40 내 좌우편에 앉는 것은 나의 줄 것이 아니라 누구를 위하여 예비되었든지 그들이 얻을 것이니라'
Vayi mu diambu di vuanda va lubakala luama voti va lumoso luama, diodi disi kuthala ko. Bila bibuangu beni bidi mu diambu di batu bobo bakubukulu biawu.
41 열 제자가 듣고 야고보와 요한에 대하여 분히 여기거늘
Thangu kumi di mimvuala minkaka miwa mambu momo, mifuemina Zaki ayi Yowani.
42 예수께서 불러다가 이르시되 `이방인의 소위 집권자들이 저희를 임의로 주관하고 그 대인(大人)들이 저희에게 권세를 부리는 줄을 너희가 알거니와
Bosi Yesu wuba tumisa bawu boso, wuba kamba: —Luzebi ti bobo bammonikanga ti bapfumu zi Bapakanu zieta kuba tuminanga mu kingolo ayi batu bawu baluvalu beti kuba yadila.
43 너희 중에는 그렇지 아니하니 너희 중에 누구든지 크고자 하는 자는 너희를 섬기는 자가 되고
Vayi kuidi beno, buawu ko bufueti bela. Bila woso tidi ba wunneni vakhatitsikꞌeno buna bika kaba kisadi kieno.
44 너희 중에 누구든지 으뜸이 되고자 하는 자는 모든 사람의 종이 되어야 하리라
Ayi woso tidi ba wutheti buna luidi, bika kaba mvika wu batu boso.
45 인자의 온 것은 섬김을 받으려 함이 아니라 도리어 섬기려 하고 자기 목숨을 많은 사람의 대속물로 주려 함이니라'
Bila Muana Mutu kasia kuiza ko muingi bansadila vayi wuyiza mu diambudi sadila ayi vana luzingu luandi mu diambu di kula bawombo.
46 저희가 여리고에 이르렀더니 예수께서 제자들과 허다한 무리와 함께 여리고에 나가실 때에 디매오의 아들인 소경 거지 바디매오가 길가에 앉았다가
Bosi batula ku Yeliko. Mu thangu Yesu, va kimosi ayi minlonguki miandi ayi nkangu, bu batotuka mu Yeliko buna Balitime, muana bakala wu Time, wuba phofo ayi wuba wuvuanda mu myenda nzila ayi zimbongo kaba lombanga.
47 나사렛 예수시란 말을 듣고 소리질러 가로되 `다윗의 자손 예수여, 나를 불쌍히 여기소서!' 하거늘
Buna kawa ti niandi nina Yesu muisi Nazaleti, wutona yamikina: —A Yesu! Muana Davidi, wumbona kiadi!
48 많은 사람이 꾸짖어 잠잠하라 하되 그가 더욱 소리질러 가로되 `다윗의 자손이여, 나를 불쌍히 여기소서!' 하는지라
Bawombo bantemina muingi kabika biyoko. Vayi niandi wulutabuela yamikina ngolo: —A Muana Davidi! Wumbona kiadi!
49 예수께서 머물러 서서 `저를 부르라' 하시니 저희가 그 소경을 부르며 이르되 `안심하고 일어나라 너를 부르신다' 하매
Yesu wutelama ayi wutuba: —Luntela! Batela phofo ayi bakamba: —Ba bukhafi! Telama! Ngeyo kantela.
50 소경이 겉옷을 내어 버리고 뛰어 일어나 예수께 나아오거늘
Wuloza yunga kiandi, wutumbu telama, wuyenda nsualu kuidi Yesu.
51 예수께서 일러 가라사대 `네게 무엇을 하여 주기를 원하느냐?' 소경이 가로되 `선생님이여, 보기를 원하나이다'
Yesu wunyuvula: —Diambu mbi tidi ndivangila e? Phofo wumvutudila: —A Nlongi, thidi mona!
52 예수께서 이르시되 `가라, 네 믿음이 너를 구원하였느니라!' 하시니 저가 곧 보게 되어 예수를 길에서 좇으니라
Buna Yesu wunkamba: —Yenda, minu kiaku kibelusidi! Vana vawu Balitime wumona ayi wulandakana Yesu mu nzila.