< 마가복음 4 >
1 예수께서 다시 바닷가에서 가르치시니 큰 무리가 모여 들거늘 예수께서 배에 올라 바다에 떠 앉으시고 온 무리는 바다 곁 육지에 있더라
Yesuusi zaaridi Galiila Abbaa matan tamaarssees. Daro asay iya matan yuushuwan shiiqin, abban de7iya wogoluwa giddo gelidi uttis, asay ubbay Abbaa matan de7ees.
2 이에 예수께서 여러 가지를 비유로 가르치시니 그 가르치시는 중에 저희에게 이르시되
I entta darobaa leemison tamaarssis. Tamaarssishe hayssada yaagis:
“Si7ite! Issi uray zerethi zeranaw keyis.
4 뿌릴새 더러는 길 가에 떨어지매 새들이 와서 먹어 버렸고
I zerishin, issi issi zerethay oge gaxan wodhdhis; kafoti yidi midosona.
5 더러는 흙이 얇은 돌밭에 떨어지매 흙이 깊지 아니하므로 곧 싹이 나오나
Issi issi zerethay garssan shaalloy de7iya biitta bolla wodhdhis. Daro biitti baynna gisho, he zerethay ellesidi dolis.
6 해가 돋은 후에 터져서 뿌리가 없으므로 말랐고
Shin awi keyida wode shullis. Loythidi xapho yeddiboonna gisho, ellesi melis.
7 더러는 가시떨기에 떨어지매 가시가 자라 기운을 막으므로 결실치 못하였고
Issi issi zerethay aguntha giddon wodhdhis. Dolidayssa agunthay diccidi cuullida gisho ayfe ayfonna attis.
8 더러는 좋은 땅에 떨어지매 자라 무성하여 결실하였으니 삼십배와 육십배와 백배가 되었느니라' 하시고
Issi issi zerethay aradda biittan wodhdhidi dolis. Diccidi issoy hasttama, issoy usuppun tamma issoy xeeta ayfis” yaagis.
9 또 이르시되 `들을 귀 있는 자는 들으라' 하시니라
“Si7iya haythi de7iya oonikka si7o” yaagis.
10 예수께서 홀로 계실 때에 함께한 사람들이 열 두 제자로 더불어 그 비유를 묻자오니
Yesuusi odidayssa si7ida issi issi asatinne tammanne nam77u tamaareti Yesuusi barkka de7ishin, iyaakko shiiqidi he leemisuwa birshshethaa oychchidosona.
11 이르시되 `하나님 나라의 비밀을 너희에게는 주었으나 외인에게는 모든 것을 비유로 하나니
Yesuusi enttako hayssada yaagis: “Hinttew Xoossaa kawotethaa xuuraa eroy imettis. Shin haratas kawotethaafe karen de7eyssatas ubbabay leemison odettees.
12 이는 저희로 보기는 보아도 알지 못하며 듣기는 들어도 깨닫지 못하게 하여 돌이켜 죄 사함을 얻지 못하게 하여 함이니라' 하시고
Gaasoykka, ‘Entti xeellosona, shin demmokona. Si7oosona, shin akeekokkona. Entti demmiyakkonne akeekiyakko, Xoossaakko simmana ikka entta maaranashin’” yaagis.
13 또 가라사대 `너희가 이 비유를 알지 못할진대 어떻게 모든 비유를 알겠느뇨?
Yesuusi enttako, “Ha leemisoy hinttew gelennee? Yaatin, leemiso ubbaa hintte waati akeekanee?
Zereyssi Xoossaa qaala zerees.
15 말씀이 길가에 뿌리웠다는 것은 이들이니 곧 말씀을 들었을 때에 사단이 즉시 와서 저희에게 뿌리운 말씀을 빼앗는 것이요
Qaalay zerettiya wode oge gaxan wodhdhidayssati qaala si7idayssata. Shin Xalahey sohuwara yidi, entta wozanan zerettida qaala maxi digees.
16 또 이와 같이 돌밭에 뿌리웠다는 것은 이들이니 곧 말씀을 들을 때에 즉시 기쁨으로 받으나
Hessadakka, garssan shaalloy de7iya biittan zerettidayssi qaala si7idi, ellesidi ufayssan ekkeyssa.
17 그 속에 뿌리가 없어 잠간 견디다가 말씀을 인하여 환난이나 핍박이 일어나는 때에는 곧 넘어지는 자요
Shin iyaw mino xaphoy baynna gisho ha77issafe attin gam77okona. Guutha wodeppe guye qaala gaason waayey woykko goodi gakkiya wode ellesidi dhubettoosona.
18 또 어떤이는 가시떨기에 뿌리우는 자니 이들은 말씀을 듣되
Aguntha giddon zerettidayssi qaala si7eyssata.
19 세상의 염려와 재리의 유혹과 기타 욕심이 들어와 말씀을 막아 결실치 못하게 되는 자요 (aiōn )
Shin ha sa7a de7uwas hirggoy, duretethaa dosoynne harabaa amotteyssi iya wozanan gelidi qaala cuulliya gisho ayfe ayfonna attis. (aiōn )
20 좋은 땅에 뿌리웠다는 것은 곧 말씀을 듣고 받아 삼십배와 육십배와 백배의 결실을 하는 자니라'
Shin aradda biittan zerettidayssati qaala si7idi ekkeyssata. Entti issoy hasttama, issoy usuppun tamma issoy qassi xeeta ayfis” yaagis.
21 또 저희에게 이르시되 `사람이 등불을 가져오는 것은 말 아래나 평상 아래나 두려함이냐 등경 위에 두려함이 아니냐
Yesuusi gujjidi, “Xomppe ekkidi, daachchofe woykko alggafe garssan wothiya asi de7ii? Dhoqqa bessan wotheneyye?
22 드러내려 하지 않고는 숨긴 것이 없고 나타내려 하지 않고는 감추인 것이 없느니라
Hiza, qosettidabay ubbay qoncce keyana; geemmidabay ubbay erettonna attenna.
Si7iya haythi de7iya oonikka si7o” yaagis.
24 또 가라사대 `너희가 무엇을 듣는가 스스로 삼가라 너희의 헤아리는 그 헤아림으로 너희가 헤아림을 받을것이요 또 더 받으리니
Qassi enttako, “Hintte si7iyabaa akeekidi si7ite! Xoossaa qaala hintte si7eyssa mela I hinttew akeeka immana. Ubbaka hinttew darssidi immana.
25 있는자는 받을것이요 없는 자는 그 있는 것까지 빼앗기리라'
Issibay de7iya uraas gujji imettana, baynnaysafe hari attoshin, iyaw de7iya he guuthiyaka ekettana” yaagis.
26 또 가라사대 `하나님의 나라는 사람이 씨를 땅에 뿌림과 같으니
Yesuusi zaaridi, “Xoossaa kawotethay ba gaden zerethi zeriya asa mela.
27 저가 밤낮 자고 깨고 하는 중에 씨가 나서 자라되 그 어떻게 된 것을 알지 못하느니라
He uray qamma dhiskkees; wontta denddees. I ba huu7en waaniyakko eronna de7ishin he zerethay doleesinne diccees.
28 땅이 스스로 열매를 맺되 처음에는 싹이요 다음에는 이삭이요 그 다음에는 이삭에 충실한 곡식이라
Biittay kathi barkka immees. Koyro dolidi diccees, kaallidi ayfanaw gambbuxees, wurssethan kumetha ayfe ayfees.
29 열매가 익으면 곧 낫을 대나니 이는 추수 때가 이르렀음이니라'
Shin kathay gakkiya wode uray sohuwara baacara geli aggees” yaagis.
30 또 가라사대 `우리가 하나님의 나라를 어떻게 비하며 또 무슨 비유로 나타낼꼬
Yesuusi, “Nuuni Xoossaa kawotethaa ay daanees gaanee? Woykko aybira leemisanee?
31 겨자씨 한 알과 같으니 땅에 심길 때에는 땅 위의 모든 씨보다 작은 것이로되
Xoossaa kawotethay ayfe guutha mithi daanees. He mithaa ayfiyaa zeriya wode sa7an de7iya mitha ayfe ubbaafe guuxees.
32 심긴 후에는 자라서 모든 나물보다 커지며 큰 가지를 내니 공중의 새들이 그 그늘에 깃들일 만큼 되느니라'
Zerin dolidi atakiltte ubbaafe gitatees; daro daashshi daayees. Kafoti iya tashiya bolla keexidi uttana gakkanaw dayees” yaagis.
33 예수께서 이러한 많은 비유로 저희가 알아 들을 수 있는대로 말씀을 가르치시되
Yesuusi hayssa mela daro leemison asay akeekanaw dandda7eyssa mela qaala odis.
34 비유가 아니면 말씀하지 아니 하시고 다만 혼자 계실 때에 그 제자들에게 모든것을 해석하시더라
Asaas leemisoy baynna odenna. Shin Yesuusi ba tamaareta xalaalara de7iya wode, enttaw ubbabaa birshshidi odis.
35 그날 저물 때에 제자들에게 이르시되 `우리가 저편으로 건너가자' 하시니
He gallas sa7ay omarssin, Yesuusi ba tamaaretakko, “Abbaafe hefinthi pinnoos” yaagis.
36 저희가 무리를 떠나 예수를 배에 계신 그대로 모시고 가매 다른 배들도 함께 하더니
Iya tamaareti daro asa yeggi aggidi, Yesuusi kase geli uttida wogoluwan gelidi Yesuusa banttara efidosona. Hara wogolotikka yan de7oosona.
37 큰 광풍이 일어나며 물결이 부딪혀 배에 들어와 배에 가득하게 되었더라
Wolqqaama gotey denddidi, hobbey wogoluwa shocin, kumana gakkanaw wogoluwa giddo haathi gelis.
38 예수께서는 고물에서 베개를 베시고 주무시더니 제자들이 깨우며 가로되 `선생님이여 우리의 죽게 된것을 돌아보지 아니하시나이까?' 하니
He wode Yesuusi wogoluwan guye baggara borkkottidi dhiskkis. Iya tamaareti iya denthidi, “Asttamaariyaw, nuuni dhayiya wode ne si7i gada xeellay?” yaagidosona.
39 예수께서 깨어 바람을 꾸짖으시며 바다더러 이르시되 `잠잠하라! 고요하라!' 하시니 바람이 그치고 아주 잔잔하여지더라
Yaatin, I barkkidi gotiya, “Si7i ga” gidi, abbaaka, “Woppu ga” gis. Goteykka si7i gin ubbabay woppu gis.
40 이에 제자들에게 이르시되 `어찌하여 이렇게 무서워하느냐? 너희가 어찌 믿음이 없느냐?' 하시니
Yesuusi ba tamaaretakko, “Ays hayssada babbetii? Hinttew ammanoy waanidi dhayide?” yaagis.
41 저희가 심히 두려워하여 서로 말하되 `저가 뉘기에 바람과 바다라도 순종하는고' 하였더라
Entti daro babbidi bantta giddon, “Hayssi hari attoshin, goteynne abbay kiitetteyssi oonee?” yaagidosona.