Mateo 27
1 Ri e kꞌamal taq kibꞌe ri chꞌawenelabꞌ cho ri Dios xuqujeꞌ ri e kꞌamal taq bꞌe rech ri tinimit sibꞌalaj aqꞌabꞌil xkichomaj ukamisaxik ri Jesús.
prabhātē jātē pradhānayājakalōkaprācīnā yīśuṁ hantuṁ tatpratikūlaṁ mantrayitvā
2 Xkiyut bꞌik, xkikꞌam bꞌik, xekijacha choch ri Pilato ri taqanel.
taṁ badvvā nītvā pantīyapīlātākhyādhipē samarpayāmāsuḥ|
3 Are xril ri Judas ri xjachow ri Jesús, chi xqꞌat tzij puꞌwiꞌ ri Jesús rech kakamisaxik, xkꞌaxir ranimaꞌ rumal ri xubꞌano, xeꞌek xuꞌtzalij kanoq ri juwinaq laluj saq pwaq chike ri e kꞌamal taq kibꞌe ri chꞌawenelabꞌ cho ri Dios xuqujeꞌ ri e kꞌamal taq bꞌe rech ri tinimit.
tatō yīśōḥ parakarēvvarpayitā yihūdāstatprāṇādaṇḍājñāṁ viditvā santaptamanāḥ pradhānayājakalōkaprācīnānāṁ samakṣaṁ tāstrīṁśanmudrāḥ pratidāyāvādīt,
4 Ri Judas xubꞌij: Xinmakunik, xinjach ri jun winaq ri maj umak. Ri achyabꞌ xkibꞌij che: Maj qe uj laꞌ che. At laꞌ at etaꞌmaninaq.
ētannirāgōnaraprāṇaparakarārpaṇāt kaluṣaṁ kr̥tavānahaṁ| tadā ta uditavantaḥ, tēnāsmākaṁ kiṁ? tvayā tad budhyatām|
5 Ri Judas kꞌut xukꞌyaq kanoq ri pwaq pa ri Templo kꞌa te riꞌ xel bꞌik, xuꞌjitzꞌaj ribꞌ.
tatō yihūdā mandiramadhyē tā mudrā nikṣipya prasthitavān itvā ca svayamātmānamudbabandha|
6 Ri e kinimaꞌqil ri chꞌawenelabꞌ xkisikꞌ ri pwaq xkibꞌij: Ri taqanik man kuya ta bꞌe chaqe kaqayak we pwaq riꞌ pa ri kꞌolibꞌal rech pa ri Templo, rumal cher we pwaq riꞌ tojbꞌal rech kikꞌ.
paścāt pradhānayājakāstā mudrā ādāya kathitavantaḥ, ētā mudrāḥ śōṇitamūlyaṁ tasmād bhāṇḍāgārē na nidhātavyāḥ|
7 Xaq jeriꞌ xkichomaj uloqꞌik jun ulew ubꞌiꞌ ukꞌolibꞌal ri bꞌanal bꞌoꞌj rukꞌ ri pwaq riꞌ, rech keꞌkimuq ri winaq ri man aꞌj pa ri tinimit taj.
anantaraṁ tē mantrayitvā vidēśināṁ śmaśānasthānāya tābhiḥ kulālasya kṣētramakrīṇan|
8 Rumal riꞌ ri ulew ubꞌiꞌnam kꞌa pa taq ri qꞌij kamik Kikꞌ ulew.
atō'dyāpi tatsthānaṁ raktakṣētraṁ vadanti|
9 Jeriꞌ xkꞌulmajik ri xubꞌij loq ri qꞌalajisal utzij ri Dios, Jeremías: Xkikꞌamawaꞌj ri winaq juwinaq lajuj saq pwaq jetaq ri xkichomaj loq ri winaq aꞌj Israel.
itthaṁ sati isrāyēlīyasantānai ryasya mūlyaṁ nirupitaṁ, tasya triṁśanmudrāmānaṁ mūlyaṁ
10 Rukꞌ riꞌ xkiloqꞌ ri ulew rech ri bꞌanal bꞌoꞌj, jewaꞌ xubꞌij ri Ajawxel chwe.
māṁ prati paramēśvarasyādēśāt tēbhya ādīyata, tēna ca kulālasya kṣētraṁ krītamiti yadvacanaṁ yirimiyabhaviṣyadvādinā prōktaṁ tat tadāsidhyat|
11 Are xopan ri Jesús choch ri Pilato, xuta che: ¿La at riꞌ ri at nim taqanel kech ri winaq aꞌj Israel? Ri Jesús xubꞌij che: Are laꞌ le xabꞌij.
anantaraṁ yīśau tadadhipatēḥ sammukha upatiṣṭhati sa taṁ papraccha, tvaṁ kiṁ yihūdīyānāṁ rājā? tadā yīśustamavadat, tvaṁ satyamuktavān|
12 Xa ta ne jun tzij xubꞌij ri Jesús are xtzujux kumal ri e kꞌamal taq kibꞌe ri e chꞌawenelabꞌ choch ri Dios e kachiꞌl ri e kꞌamal taq bꞌe rech ri tinimit.
kintu pradhānayājakaprācīnairabhiyuktēna tēna kimapi na pratyavādi|
13 Ri Pilato xubꞌij che: ¿La man kata ri tajin kakibꞌij chawe?
tataḥ pīlātēna sa uditaḥ, imē tvatpratikūlataḥ kati kati sākṣyaṁ dadati, tat tvaṁ na śr̥ṇōṣi?
14 Ri Jesús xa ta ne jun tzij xubꞌij, xuqujeꞌ man xutzalij ta uwach ri xbꞌix che. Rumal riꞌ sibꞌalaj xmayijanik ri qꞌatal tzij.
tathāpi sa tēṣāmēkasyāpi vacasa uttaraṁ nōditavān; tēna sō'dhipati rmahācitraṁ vidāmāsa|
15 Pa ri nimaqꞌij, naqꞌatal che ri Pilato kutzoqopij jun winaq ri tzꞌapital pa cheꞌ, xapachin ri kakita ri winaq.
anyacca tanmahakālē'dhipatērētādr̥śī rātirāsīt, prajā yaṁ kañcana bandhinaṁ yācantē, tamēva sa mōcayatīti|
16 Kꞌo kꞌu jun achi sibꞌalaj etaꞌmatal uwach ubꞌiꞌ Barrabás, tzꞌapital pa che.
tadānīṁ barabbānāmā kaścit khyātabandhyāsīt|
17 Ri Pilato xuta chike wi winaq: ¿Jachin kiwaj kintzoqopij, la are ri Jesús, ri kabꞌix Cristo che o are ri Barrabás?
tataḥ pīlātastatra militān lōkān apr̥cchat, ēṣa barabbā bandhī khrīṣṭavikhyātō yīśuścaitayōḥ kaṁ mōcayiṣyāmi? yuṣmākaṁ kimīpsitaṁ?
18 Ri Pilato retaꞌm chi ri e kꞌamal taq bꞌe rumal koyawal xkijach ri Jesús.
tairīrṣyayā sa samarpita iti sa jñātavān|
19 Are tꞌuyul ri Pilato pa ri utem rech qꞌatbꞌal tzij, ri rixoqil xutaq ubꞌixik che: Maj jas kabꞌan che ri sukꞌ achi riꞌ, rumal rech xinriq kꞌax pa ri nuwaram.
aparaṁ vicārāsanōpavēśanakālē pīlātasya patnī bhr̥tyaṁ prahitya tasmai kathayāmāsa, taṁ dhārmmikamanujaṁ prati tvayā kimapi na karttavyaṁ; yasmāt tatkr̥tē'dyāhaṁ svapnē prabhūtakaṣṭamalabhē|
20 Ri kinimaꞌqil ri chꞌawenelabꞌ choch ri Dios pa kiwiꞌ ri winaq e kachiꞌl ri e kꞌamal ta bꞌe kech ri tinimit xeꞌkimenkꞌetij ri winaq rech are kakita katzoqopix ri Barrabás. Are kꞌu ri Jesús kamisaxoq.
anantaraṁ pradhānayājakaprācīnā barabbāṁ yācitvādātuṁ yīśuñca hantuṁ sakalalōkān prāvarttayan|
21 Ri Pilato xuta chike ri winaq: ¿Jachin chike we kebꞌ achyabꞌ riꞌ kiwaj kintzoqopij? Ri winaq xkibꞌij: Are ri Barrabás.
tatō'dhipatistān pr̥ṣṭavān, ētayōḥ kamahaṁ mōcayiṣyāmi? yuṣmākaṁ kēcchā? tē prōcu rbarabbāṁ|
22 Ri Pilato xubꞌij: ¿Jas kꞌu kinbꞌan che le Jesús, ri kabꞌix Cristo che? Konojel ri winaq xkibꞌij: ¡Ripoq!
tadā pīlātaḥ papraccha, tarhi yaṁ khrīṣṭaṁ vadanti, taṁ yīśuṁ kiṁ kariṣyāmi? sarvvē kathayāmāsuḥ, sa kruśēna vidhyatāṁ|
23 Ri Pilato xubꞌij: ¿Jas rumal? ¿Jas kꞌax ubꞌanom? Konojel ri winaq rukꞌ chuqꞌabꞌ xkibꞌij: ¡Ripoq!
tatō'dhipatiravādīt, kutaḥ? kiṁ tēnāparāddhaṁ? kintu tē punarucai rjagaduḥ, sa kruśēna vidhyatāṁ|
24 Are xril ri Pilato chi maj kubꞌij kikꞌuꞌx ri winaq chutzoqopixik ri Jesús, xane xa tajin kechꞌuꞌjarik, xtaqanik rech kakꞌam loq ujaꞌ, xuchꞌaj kꞌu uqꞌabꞌ chikiwach konojel ri winaq, kꞌa te riꞌ xubꞌij: Man numak ta in we kakam we achi riꞌ, imak ix laꞌ.
tadā nijavākyamagrāhyamabhūt, kalahaścāpyabhūt, pīlāta iti vilōkya lōkānāṁ samakṣaṁ tōyamādāya karau prakṣālyāvōcat, ētasya dhārmmikamanuṣyasya śōṇitapātē nirdōṣō'haṁ, yuṣmābhirēva tad budhyatāṁ|
25 Ri winaq xkibꞌij: Uj, xuqujeꞌ ri e qijaꞌl uj aꞌjmakibꞌ che ri ukamikal we achi riꞌ.
tadā sarvvāḥ prajāḥ pratyavōcan, tasya śōṇitapātāparādhō'smākam asmatsantānānāñcōpari bhavatu|
26 Ri Pilato xutzoqopij ri Barrabás xuqujeꞌ xtaqan chuchꞌayik ri Jesús, kꞌa te riꞌ xujach bꞌik chike ri winaq rech karipik.
tataḥ sa tēṣāṁ samīpē barabbāṁ mōcayāmāsa yīśuntu kaṣābhirāhatya kruśēna vēdhituṁ samarpayāmāsa|
27 Ri e rajchꞌoꞌjabꞌ ri Pilato xkikꞌam bꞌik ri Jesús cho ri nimalaj ja qꞌatbꞌal tzij kꞌa te riꞌ xkimulij kibꞌ chirij.
anantaram adhipatēḥ sēnā adhipatē rgr̥haṁ yīśumānīya tasya samīpē sēnāsamūhaṁ saṁjagr̥huḥ|
28 Xkesaj ri ratzꞌyaq kꞌa te riꞌ xkikoj jun moraꞌt manta chirij.
tatastē tasya vasanaṁ mōcayitvā kr̥ṣṇalōhitavarṇavasanaṁ paridhāpayāmāsuḥ
29 Xkikem jun kꞌix korona, xkikoj pa ujolom, kꞌa te riꞌ xkiya jun aj pa ri uqꞌabꞌ, xkichapleꞌj uyoqꞌik, xexukiꞌk choch xkibꞌij: Nim aqꞌij taqanel kech ri winaq ri aꞌj Israel.
kaṇṭakānāṁ mukuṭaṁ nirmmāya tacchirasi daduḥ, tasya dakṣiṇakarē vētramēkaṁ dattvā tasya sammukhē jānūni pātayitvā, hē yihūdīyānāṁ rājan, tubhyaṁ nama ityuktvā taṁ tiraścakruḥ,
30 Xkichubꞌaj ri upalaj, kꞌa te riꞌ xkichꞌey pa ujolom rukꞌ ri aj.
tatastasya gātrē niṣṭhīvaṁ datvā tēna vētrēṇa śira ājaghnuḥ|
31 Are xetoꞌtaj chuyakik kitzeꞌ che ri Jesús, xkesaj ri manta chrij, xkitzalij ri ratzꞌyaq chirij, kꞌa te riꞌ xkikꞌam bꞌik pa ripik.
itthaṁ taṁ tiraskr̥tya tad vasanaṁ mōcayitvā punarnijavasanaṁ paridhāpayāñcakruḥ, taṁ kruśēna vēdhituṁ nītavantaḥ|
32 Are e bꞌenaq pa ri bꞌe, xkiriq jun achi ubꞌiꞌ Simón, aj Cirene, xkikoj kichuqꞌabꞌ xkibꞌij che chi kukꞌam bꞌik ri ripbꞌal.
paścāttē bahirbhūya kurīṇīyaṁ śimōnnāmakamēkaṁ vilōkya kruśaṁ vōḍhuṁ tamādadirē|
33 Kꞌa te riꞌ xoꞌpan pa ri jun leꞌaj ubꞌiꞌ Gólgota (ri kel kubꞌij Kꞌolibꞌal rech ri bꞌaqilaj).
anantaraṁ gulgaltām arthāt śiraskapālanāmakasthānamu pasthāya tē yīśavē pittamiśritāmlarasaṁ pātuṁ daduḥ,
34 Chilaꞌ xkiya wi vino rachiꞌl hiel che ri Jesús. Ri Jesús are xunaꞌ jubꞌiqꞌ, man xraj taj xuqumuj.
kintu sa tamāsvādya na papau|
35 Kꞌa te riꞌ xkiripo xuqujeꞌ xoꞌk pa etzꞌanem rech kakilo jachin kachꞌekow bꞌik ri ratzꞌyaq.
tadānīṁ tē taṁ kruśēna saṁvidhya tasya vasanāni guṭikāpātēna vibhajya jagr̥huḥ, tasmāt, vibhajantē'dharīyaṁ mē tē manuṣyāḥ parasparaṁ| maduttarīyavastrārthaṁ guṭikāṁ pātayanti ca||yadētadvacanaṁ bhaviṣyadvādibhiruktamāsīt, tadā tad asidhyat,
36 Xuqujeꞌ xetꞌuyiꞌk chuchajixik.
paścāt tē tatrōpaviśya tadrakṣaṇakarvvaṇi niyuktāstasthuḥ|
37 Pa uwiꞌ ri ujolom ri Jesús xkitzꞌibꞌaj jas ri xumakuj, ri kubꞌij: ARE WAꞌ RI JESÚS, RI NIM TAQANEL PA KIWIꞌ RI WINAQ AꞌJ ISRAEL.
aparam ēṣa yihūdīyānāṁ rājā yīśurityapavādalipipatraṁ tacchirasa ūrdvvē yōjayāmāsuḥ|
38 Pa uxukut ri Jesús xeꞌkirip xuqujeꞌ e kebꞌ eleqꞌomabꞌ, jun pa ri umox, jun pa ri uwiqiqꞌabꞌ.
tatastasya vāmē dakṣiṇē ca dvau cairau tēna sākaṁ kruśēna vividhuḥ|
39 Ri winaq ri kiꞌkꞌow bꞌik chilaꞌ, kakisutusa ri kijolom, kakiyoqꞌ kanoq, kakibꞌij:
tadā pānthā nijaśirō lāḍayitvā taṁ nindantō jagaduḥ,
40 At, ri katukij ri Templo kꞌa te riꞌ pa oxibꞌ qꞌij kayak ukꞌaxel, chakolo awibꞌ, we qas at ri at uKꞌojol ri Dios, chatqaj loq cho le ripbꞌal.
hē īśvaramandirabhañjaka dinatrayē tannirmmātaḥ svaṁ rakṣa, cēttvamīśvarasutastarhi kruśādavarōha|
41 Xkitzeꞌj xuqujeꞌ uwach ri Jesús ri kinimaꞌqil ri e chꞌawenelabꞌ cho ri Dios pa kiwiꞌ ri winaq e kachiꞌl ri aꞌjtijabꞌ rech ri taqanik, xuqujeꞌ ri e kꞌamal taq bꞌe ke ri tinimit.
pradhānayājakādhyāpakaprācīnāśca tathā tiraskr̥tya jagaduḥ,
42 Xkibꞌij: Man kakwin taj kukol ribꞌ pune xuꞌkol chi nikꞌaj, kubꞌij kꞌut chi are nimalaj taqanel pa Israel. Qaj loq cho le ripbꞌal rech kujkojon che.
sō'nyajanānāvat, kintu svamavituṁ na śaknōti| yadīsrāyēlō rājā bhavēt, tarhīdānīmēva kruśādavarōhatu, tēna taṁ vayaṁ pratyēṣyāmaḥ|
43 We qas kuꞌl ukꞌuꞌx chirij ri Dios, Toꞌq bꞌa rumal ri Dios, we qas kaloqꞌaxik. ¿La man kꞌu xubꞌij: In in uKꞌojol ri Dios?
sa īśvarē pratyāśāmakarōt, yadīśvarastasmin santuṣṭastarhīdānīmēva tamavēt, yataḥ sa uktavān ahamīśvarasutaḥ|
44 Ri eleqꞌomabꞌ xuqujeꞌ ri xerip chuxukut ri Jesús kakibꞌij apanoq itzel taq tzij che.
yau stēnau sākaṁ tēna kruśēna viddhau tau tadvadēva taṁ ninindatuḥ|
45 Pa ri nikꞌaj qꞌij xqꞌequꞌmataj ronojel ri uwachulew kꞌa te xtaniꞌk pa ri urox hora bꞌenaq qꞌij.
tadā dvitīyayāmāt tr̥tīyayāmaṁ yāvat sarvvadēśē tamiraṁ babhūva,
46 Teqꞌ qas pa ri urox hora rech bꞌenaq qꞌij, ri Jesús xuraq uchiꞌ rukꞌ chuqꞌabꞌ xubꞌij: Eli, Eli ¿lama sabactani? Ri kel kubꞌij NuDios, nuDios, ¿jas che xintzaq la kanoq nutukel?
tr̥tīyayāmē "ēlī ēlī lāmā śivaktanī", arthāt madīśvara madīśvara kutō māmatyākṣīḥ? yīśuruccairiti jagāda|
47 E jujun chike ri e kꞌo chilaꞌ xkibꞌij: Xa tajin kusikꞌij apanoq ri Elías.
tadā tatra sthitāḥ kēcit tat śrutvā babhāṣirē, ayam ēliyamāhūyati|
48 Aninaq jun chike ri winaq xuꞌtzukuj loq jun qꞌux, xumubꞌa pa vinagre kꞌa te riꞌ xuxekebꞌaꞌ che jun aj, xuya apanoq pa uchiꞌ ri Jesús.
tēṣāṁ madhyād ēkaḥ śīghraṁ gatvā spañjaṁ gr̥hītvā tatrāmlarasaṁ dattvā nalēna pātuṁ tasmai dadau|
49 E nikꞌaj chik xkibꞌij: Chiwayeꞌj na, qilampeꞌ we qas kape ri Elías chutoꞌik.
itarē'kathayan tiṣṭhata, taṁ rakṣitum ēliya āyāti navēti paśyāmaḥ|
50 Junmul chik ri Jesús xuraq uchiꞌ rukꞌ chuqꞌabꞌ, kꞌa te riꞌ xkamik.
yīśuḥ punarucairāhūya prāṇān jahau|
51 Qas pa ri qꞌotaj riꞌ, ri tasbꞌal pa ri Tyoxalaj kꞌolibꞌal ri kꞌo pa ri Templo xraqin pa kebꞌ, xuchapleꞌj loq puꞌwiꞌ xulkꞌis chuxeꞌ. Kꞌa te riꞌ xubꞌan jun nimalaj kabꞌraqan, ri aꞌbꞌaj xepaqꞌinik.
tatō mandirasya vicchēdavasanam ūrdvvādadhō yāvat chidyamānaṁ dvidhābhavat,
52 Xejaqataj loq ri muqbꞌal taq kaminaqibꞌ, e kꞌi e ralkꞌwaꞌl ri Dios ri e kaminaq, xekꞌastajik.
bhūmiścakampē bhūdharōvyadīryyata ca| śmaśānē muktē bhūripuṇyavatāṁ suptadēhā udatiṣṭhan,
53 Xeꞌl loq pa taq ri muqbꞌal are kꞌastajinaq chi ri Jesús, xoꞌk bꞌik pa Jerusalén ri utinimit ri Dios, e kꞌi winaq xiꞌlowik.
śmaśānād vahirbhūya tadutthānāt paraṁ puṇyapuraṁ gatvā bahujanān darśayāmāsuḥ|
54 Are xkil ri kinimaꞌqil ri ajchꞌoꞌjabꞌ xuqujeꞌ konojel ri e chajininaq ri Jesús, ri kabꞌraqan xuqujeꞌ ronojel ri xkꞌulmatajik, sibꞌalaj xkixiꞌj kibꞌ, xkibꞌij: Qas tzij wi, we achi riꞌ qas uKꞌojol ri Dios wi.
yīśurakṣaṇāya niyuktaḥ śatasēnāpatistatsaṅginaśca tādr̥śīṁ bhūkampādighaṭanāṁ dr̥ṣṭvā bhītā avadan, ēṣa īśvaraputrō bhavati|
55 Ri ixoqibꞌ ri xkitereneꞌj loq ri Jesús are xel loq pa Galilea, naj e kꞌo wi kekaꞌy apanoq.
yā bahuyōṣitō yīśuṁ sēvamānā gālīlastatpaścādāgatāstāsāṁ madhyē
56 Chkixoꞌl ri ixoqibꞌ riꞌ e kꞌo ri María Magdalena, ri María ri unan ri Jacobo rachiꞌl ri José, xuqujeꞌ ri kinan ri e ralkꞌwaꞌl ri Zebedeo.
magdalīnī mariyam yākūbyōśyō rmātā yā mariyam sibadiyaputrayō rmātā ca yōṣita ētā dūrē tiṣṭhantyō dadr̥śuḥ|
57 Okem kubꞌan ri aqꞌabꞌ, xpe jun qꞌinom achi, ubꞌiꞌ José, kel pa ri tinimit Arimatea, xubꞌan na utijoxel ri Jesús.
sandhyāyāṁ satyam arimathiyānagarasya yūṣaphnāmā dhanī manujō yīśōḥ śiṣyatvāt
58 Xopan rukꞌ ri Pilato, xuꞌta ri utyoꞌjal ri Jesús, ri Pilato xtaqanik kaya loq che.
pīlātasya samīpaṁ gatvā yīśōḥ kāyaṁ yayācē, tēna pīlātaḥ kāyaṁ dātum ādidēśa|
59 Ri José xubꞌolqꞌotij ri utyoꞌjal ri Jesús pa jun saq atzꞌyaq.
yūṣaph tatkāyaṁ nītvā śucivastrēṇācchādya
60 Xuya kanoq pa jun kꞌakꞌ muqbꞌal ri kꞌottal pa jun abꞌaj ri kꞌo pa ri rulew. Xuwolqotij jun nimalaj abꞌaj xutzꞌapibꞌej kanoq ri uchiꞌ ri jul. Kꞌa te riꞌ xel bꞌik chilaꞌ.
svārthaṁ śailē yat śmaśānaṁ cakhāna, tanmadhyē tatkāyaṁ nidhāya tasya dvāri vr̥hatpāṣāṇaṁ dadau|
61 Choch ri muqbꞌal e tꞌuyul apanoq ri María Magdalena xuqujeꞌ ri jun María chik.
kintu magdalīnī mariyam anyamariyam ētē striyau tatra śmaśānasammukha upaviviśatuḥ|
62 Jun qꞌij ikꞌowinaq ri sukꞌumam qꞌij rech uxlanem, ri e kinimaꞌqil ri e chꞌawenelabꞌ cho ri Dios pa kiwiꞌ ri winaq e kachiꞌl ri fariseos, xoꞌpan rukꞌ ri Pilato.
tadanantaraṁ nistārōtsavasyāyōjanadināt parē'hani pradhānayājakāḥ phirūśinaśca militvā pīlātamupāgatyākathayan,
63 Xkibꞌij che: Ajawxel, kanaꞌtaj chaqe are kꞌas na ri jun achi ri bꞌanal tzij xubꞌij: “Kinkꞌastaj na pa oxibꞌ qꞌij.”
hē mahēccha sa pratārakō jīvana akathayat, dinatrayāt paraṁ śmaśānādutthāsyāmi tadvākyaṁ smarāmō vayaṁ;
64 Rumal ri, taqan la katzꞌapix ri uchiꞌ ri jul, tzꞌaqat na oxibꞌ qꞌij, rech man kepe ta ri utijoxelabꞌ kulkeleqꞌaj ri utyoꞌjal kꞌa te riꞌ kakibꞌij na chike ri winaq chi xa xkꞌastajik. Ri bꞌanoj tzij riꞌ sibꞌalaj nim na cho ri nabꞌe.
tasmāt tr̥tīyadinaṁ yāvat tat śmaśānaṁ rakṣitumādiśatu, nōcēt tacchiṣyā yāminyāmāgatya taṁ hr̥tvā lōkān vadiṣyanti, sa śmaśānādudatiṣṭhat, tathā sati prathamabhrāntēḥ śēṣīyabhrānti rmahatī bhaviṣyati|
65 Ri Pilato xubꞌij chike: Chikꞌama bꞌik jun wok ajchꞌoꞌjabꞌ rech kakichajij ri uchiꞌ ri jul.
tadā pīlāta avādīt, yuṣmākaṁ samīpē rakṣigaṇa āstē, yūyaṁ gatvā yathā sādhyaṁ rakṣayata|
66 Jeriꞌ xebꞌek, xeꞌkikojo kanoq jun abꞌaj chutzꞌapixik ri jul, xkikoj kanoq retal, xuqujeꞌ xeꞌkiya kanoq ri e chajil taq rech.
tatastē gatvā taddūrapāṣāṇaṁ mudrāṅkitaṁ kr̥tvā rakṣigaṇaṁ niyōjya śmaśānaṁ rakṣayāmāsuḥ|
