Hechos 13

1 E kꞌo kꞌu qꞌalajisal taq rech ri utzij ri Dios xuqujeꞌ aꞌjtijabꞌ pa ri komontyox rech ri tinimit Antioquía pa Siria, ri Bernabé, ri Simón (ri kabꞌix Qꞌeq che), ri Lucio (aj Cirene), ri Manaén ri junam xekꞌiy rukꞌ ri Herodes Antipas, xuqujeꞌ ri Saulo.

aparañca barṇabbāḥ, śimōn yaṁ nigraṁ vadanti, kurīnīyalūkiyō hērōdā rājñā saha kr̥tavidyābhyāsō minahēm, śaulaścaitē yē kiyantō janā bhaviṣyadvādina upadēṣṭāraścāntiyakhiyānagarasthamaṇḍalyām āsan,

2 Jun qꞌijal are tajin kakibꞌan chꞌawem xuqujeꞌ tajin kakiqꞌip kiwaꞌim, ri Uxlabꞌixel xubꞌij chike: Chiꞌqꞌata ri Bernabé rachiꞌl ri Saulo rech kebꞌe che ri chak ri e nusikꞌim wi.

tē yadōpavāsaṁ kr̥tvēśvaram asēvanta tasmin samayē pavitra ātmā kathitavān ahaṁ yasmin karmmaṇi barṇabbāśailau niyuktavān tatkarmma karttuṁ tau pr̥thak kuruta|

3 Xkibꞌan kꞌu qꞌipoj waꞌim xuqujeꞌ xkibꞌan chꞌawem pa kiwiꞌ ri Saulo rachiꞌl ri Bernabé xkiya kiqꞌabꞌ pa kiwiꞌ, kꞌa te riꞌ xeꞌkitaq bꞌik.

tatastairupavāsaprārthanayōḥ kr̥tayōḥ satōstē tayō rgātrayō rhastārpaṇaṁ kr̥tvā tau vyasr̥jan|

4 Ri Uxlabꞌixel xutaq bꞌik ri Bernabé rachiꞌl ri Saulo xebꞌe chuchiꞌ ri jaꞌ rech Seleucia kelik bꞌi chilaꞌ xebꞌe puꞌwiꞌ ri jaꞌ xoꞌpan pa jun leꞌaj sutital che jaꞌ pa ri tinimit Chipre.

tataḥ paraṁ tau pavitrēṇātmanā prēritau santau silūkiyānagaram upasthāya samudrapathēna kuprōpadvīpam agacchatāṁ|

5 Are xoꞌpan pa ri tinimit Salamina, xoꞌk pa ri Sinagoga kech ri winaq aꞌj Israel chilaꞌ xkitzijoj wi ri utzij ri Dios. Ri Juan Marcos xeꞌ kukꞌ chikitoꞌik.

tataḥ sālāmīnagaram upasthāya tatra yihūdīyānāṁ bhajanabhavanāni gatvēśvarasya kathāṁ prācārayatāṁ; yōhanapi tatsahacarō'bhavat|

6 Xebꞌe pa jaljoj taq tinimit kꞌa te riꞌ xoꞌpan pa ri tinimit Pafos. Chilaꞌ xketaꞌmaj wi uwach jun ajqꞌij, jun menkꞌetinel aꞌj Israel ubꞌiꞌ Barjesús.

itthaṁ tē tasyōpadvīpasya sarvvatra bhramantaḥ pāphanagaram upasthitāḥ; tatra suvivēcakēna sarjiyapaulanāmnā taddēśādhipatinā saha bhaviṣyadvādinō vēśadhārī baryīśunāmā yō māyāvī yihūdī āsīt taṁ sākṣāt prāptavataḥ|

7 Ri achi riꞌ kachakun rukꞌ ri qꞌatal tzij, Sergio Paulo, jun qꞌatal tzij ri sibꞌalaj kꞌo retaꞌmabꞌal. Xtaqan kꞌu chikisikꞌixik ri Bernabé rachiꞌl ri Saulo, rumal cher karaj kuta ri utzij ri Dios.

taddēśādhipa īśvarasya kathāṁ śrōtuṁ vāñchan paulabarṇabbau nyamantrayat|

8 Are kꞌu ri Elimas ri ajqꞌij (are waꞌ ri ubꞌiꞌ pa tzijobꞌal griego) xukoj ukꞌuꞌx ri nim qꞌatal tzij rech man kutatabꞌej ta ri kakitzijoj ri Bernabé rachiꞌl ri Saulo rech jeriꞌ man kakojon taj.

kintvilumā yaṁ māyāvinaṁ vadanti sa dēśādhipatiṁ dharmmamārgād bahirbhūtaṁ karttum ayatata|

9 Ri Saulo ubꞌiꞌ Pablo xnoj che ri Uxlabꞌixel ko xukaꞌyej ri achi.

tasmāt śōlō'rthāt paulaḥ pavitrēṇātmanā paripūrṇaḥ san taṁ māyāvinaṁ pratyananyadr̥ṣṭiṁ kr̥tvākathayat,

10 Kꞌa te riꞌ xubꞌij che: ¡Ralkꞌwaꞌl itzel, at ukꞌulel ri sukꞌal, at nojinaq che menkꞌetinik, xuqujeꞌ bꞌanoj tzij. At ukꞌulel ronojel utzilal! ¿Jampaꞌ kattaniꞌk chukotik ri utz laj ubꞌe ri Ajawxel?

hē narakin dharmmadvēṣin kauṭilyaduṣkarmmaparipūrṇa, tvaṁ kiṁ prabhōḥ satyapathasya viparyyayakaraṇāt kadāpi na nivarttiṣyasē?

11 Ri Ajawxel kꞌut kuqꞌat tzij paꞌwiꞌ rumal riꞌ katmoyar chanim. Man kawil ta chi ri utunal ri qꞌij jun janipa qꞌij. Jeriꞌ aninaq xok sutzꞌ xuqujeꞌ qꞌequꞌmal pa ri ubꞌoqꞌoch ri achi, xuchapleꞌj bꞌinem, man karil ta chi ri ubꞌe, xa xuta chi toqꞌobꞌ xtzuyexik kakꞌut ri ubꞌe.

adhunā paramēśvarastava samucitaṁ kariṣyati tēna katipayadināni tvam andhaḥ san sūryyamapi na drakṣyasi| tatkṣaṇād rātrivad andhakārastasya dr̥ṣṭim ācchāditavān; tasmāt tasya hastaṁ dharttuṁ sa lōkamanvicchan itastatō bhramaṇaṁ kr̥tavān|

12 Ri qꞌatal tzij are xril ri xkꞌulmatajik, xkojonik rumal xmayijanik che ri kꞌutuꞌn rech ri Ajawxel Jesús.

ēnāṁ ghaṭanāṁ dr̥ṣṭvā sa dēśādhipatiḥ prabhūpadēśād vismitya viśvāsaṁ kr̥tavān|

13 Ri Pablo xuqujeꞌ ri e rachiꞌl xeꞌl bꞌik pa ri tinimit Pafos, xebꞌe pa jun jukubꞌ bꞌinibꞌal puꞌwiꞌ ri jaꞌ, xebꞌe pa ri tinimit Panfilia. Xoꞌpan chuchiꞌ ri jaꞌ pa ri tinimit Perge. Chilaꞌ xtzalij wi kanoq ri Juan Marcos xeꞌ kanoq pa Jerusalén.

tadanantaraṁ paulastatsaṅginau ca pāphanagarāt prōtaṁ cālayitvā pamphuliyādēśasya pargīnagaram agacchan kintu yōhan tayōḥ samīpād ētya yirūśālamaṁ pratyāgacchat|

14 Ri Pablo kꞌut rachiꞌl ri Bernabé xkisukꞌu xoꞌpan pa ri tinimit Antioquía pa Pisidia. Pa ri qꞌij rech uxlanem xebꞌe pa ri mulim ibꞌ pa ri Sinagoga.

paścāt tau pargītō yātrāṁ kr̥tvā pisidiyādēśasya āntiyakhiyānagaram upasthāya viśrāmavārē bhajanabhavanaṁ praviśya samupāviśatāṁ|

15 Are xsikꞌitaj ri wuj rech ri Moisés, ri naqꞌatalik kakisikꞌij xuqujeꞌ ri kiwuj ri e qꞌalajisal taq rech ri utzij ri Dios, ri e kꞌamal taq bꞌe kech ri winaq ri kimulin kibꞌ xkitaq ubꞌixik chike: Alaxik, we kꞌo tzij iwukꞌ ri kuya jororemal xuqujeꞌ kuꞌtaqchiꞌj ri alaxik kebꞌe chikiwach, chixqꞌaxoq jiꞌbꞌij.

vyavasthābhaviṣyadvākyayōḥ paṭhitayōḥ satō rhē bhrātarau lōkān prati yuvayōḥ kācid upadēśakathā yadyasti tarhi tāṁ vadataṁ tau prati tasya bhajanabhavanasyādhipatayaḥ kathām ētāṁ kathayitvā praiṣayan|

16 Xwaꞌjil kꞌu ri Pablo, pa memal tzij xubꞌij chike chi man kechꞌaw ta na kꞌa te riꞌ xuchapleꞌj chꞌawem xubꞌij: Chitampeꞌ, achyabꞌ aꞌj Israel xuqujeꞌ ri ix man ix aꞌj Israel taj, ri kixiꞌj iwibꞌ cho ri Dios.

ataḥ paula uttiṣṭhan hastēna saṅkētaṁ kurvvan kathitavān hē isrāyēlīyamanuṣyā īśvaraparāyaṇāḥ sarvvē lōkā yūyam avadhaddhaṁ|

17 Ri Dios rech we tinimit Israel xuꞌchaꞌ ri qamam ojer, xuꞌkꞌiyarisaj, xuya kichuqꞌabꞌ are xekꞌojiꞌ pa ri tinimit Egipto, kꞌa te riꞌ rukꞌ ri kwinel laj uqꞌabꞌ xeꞌresaj loq pa ri patanijik.

ētēṣāmisrāyēllōkānām īśvarō'smākaṁ pūrvvaparuṣān manōnītān katvā gr̥hītavān tatō misari dēśē pravasanakālē tēṣāmunnatiṁ kr̥tvā tasmāt svīyabāhubalēna tān bahiḥ kr̥tvā samānayat|

18 Xukochꞌ uwach chike kawinaq junabꞌ are xebꞌin pa ri katzꞌinow ulew.

catvāriṁśadvatsarān yāvacca mahāprāntarē tēṣāṁ bharaṇaṁ kr̥tvā

19 Xusach kiwach wuqubꞌ tinimit ri e kꞌo pa Canaán rech jeriꞌ xuya ri ulew chike ri winaq aꞌj Israel.

kināndēśāntarvvarttīṇi saptarājyāni nāśayitvā guṭikāpātēna tēṣu sarvvadēśēṣu tēbhyō'dhikāraṁ dattavān|

20 We jastaq riꞌ xkꞌulmatajik kajibꞌ ciento rukꞌ kawinaq lajuj junabꞌ. Kꞌa te riꞌ ri Dios xuꞌkoj qꞌatal taq tzij kꞌamal taq kibꞌe ri tinimit Israel, ri kꞌisbꞌal qꞌatal tzij are ri Samuel.

pañcāśadadhikacatuḥśatēṣu vatsarēṣu gatēṣu ca śimūyēlbhaviṣyadvādiparyyantaṁ tēṣāmupari vicārayitr̥n niyuktavān|

21 Ri winaq xkita kꞌu jun kitaqanel, ri Dios xuya chike ri Saúl ukꞌojol ri Cis, rech ri jupuq winaq rech Benjamín are waꞌ xtaqan pa Israel kawinaq junabꞌ.

taiśca rājñi prārthitē, īśvarō binyāmīnō vaṁśajātasya kīśaḥ putraṁ śaulaṁ catvāriṁśadvarṣaparyyantaṁ tēṣāmupari rājānaṁ kr̥tavān|

22 Ri Dios are xresaj ri Saúl che taqanel, xukoj ri David che ukꞌaxel, are waꞌ ri xbꞌix che rumal ri Dios: Ri David ukꞌojol ri Isaí are qas kaqaj chinuwach, rumal cher kubꞌan na ronojel ri kinbꞌij che kubꞌano.

paścāt taṁ padacyutaṁ kr̥tvā yō madiṣṭakriyāḥ sarvvāḥ kariṣyati tādr̥śaṁ mama manōbhimatam ēkaṁ janaṁ yiśayaḥ putraṁ dāyūdaṁ prāptavān idaṁ pramāṇaṁ yasmin dāyūdi sa dattavān taṁ dāyūdaṁ tēṣāmupari rājatvaṁ karttum utpāditavāna|

23 Ri Jesús kꞌut are jun chike ri e rijaꞌl ri David are waꞌ ri kolonel uchiꞌm loq ri Dios chike ri utinimit Israel.

tasya svapratiśrutasya vākyasyānusārēṇa isrāyēllōkānāṁ nimittaṁ tēṣāṁ manuṣyāṇāṁ vaṁśād īśvara ēkaṁ yīśuṁ (trātāram) udapādayat|

24 Majoꞌq kape ri Jesús, are xpe ri Juan Bꞌanal qasanaꞌ, xubꞌij chike ri winaq aꞌj Israel chi rajawaxik kakikꞌex kikꞌuꞌx che ri kimak, ketzalij rukꞌ ri Dios, xuqujeꞌ kabꞌan kiqasanaꞌ.

tasya prakāśanāt pūrvvaṁ yōhan isrāyēllōkānāṁ sannidhau manaḥparāvarttanarūpaṁ majjanaṁ prācārayat|

25 Are xuriq ri kꞌisbꞌal qꞌij rech ukꞌaslemal ri Juan, xubꞌij: “¿Teꞌq piꞌkꞌuꞌx chi in in Mesías? Man in taj. Kape kꞌu na Areꞌ, man taqal ta kꞌu chwe in kinoq che patanil re, man ne taqal ta chwe kinkir ri ximbꞌal uxajabꞌ.”

yasya ca karmmaṇō bhāraṁ praptavān yōhan tan niṣpādayan ētāṁ kathāṁ kathitavān, yūyaṁ māṁ kaṁ janaṁ jānītha? aham abhiṣiktatrātā nahi, kintu paśyata yasya pādayōḥ pādukayō rbandhanē mōcayitumapi yōgyō na bhavāmi tādr̥śa ēkō janō mama paścād upatiṣṭhati|

26 Qachalal ralkꞌwaꞌl ri Abraham xuqujeꞌ winaq ri man ix aꞌj Israel taj ix ri kixiꞌj iwibꞌ cho ri Dios, we tzij rech kolotajem chaqe uj xyaꞌtaj wi.

hē ibrāhīmō vaṁśajātā bhrātarō hē īśvarabhītāḥ sarvvalōkā yuṣmān prati paritrāṇasya kathaiṣā prēritā|

27 Ri winaq aꞌj Jerusalén, xuqujeꞌ ri kꞌamal taq kibꞌe man xkichꞌobꞌ taj chi ri Jesús xtzijox loq kumal ri qꞌalajisal taq rech ri utzij ri Dios. Rumal riꞌ xkiqꞌat tzij puꞌwiꞌ je xkibꞌano jetaq ri kitzijom loq ri qꞌalajisal taq rech ri utzij ri Dios, ri kasikꞌix pa ronojel taq qꞌij rech uxlanem.

yirūśālamnivāsinastēṣām adhipatayaśca tasya yīśōḥ paricayaṁ na prāpya prativiśrāmavāraṁ paṭhyamānānāṁ bhaviṣyadvādikathānām abhiprāyam abuddhvā ca tasya vadhēna tāḥ kathāḥ saphalā akurvvan|

28 Man kꞌo ta kꞌu rumal kakamisaxik, pune jeriꞌ xkita wi che ri Pilato chi kakamisaxik.

prāṇahananasya kamapi hētum aprāpyāpi pīlātasya nikaṭē tasya vadhaṁ prārthayanta|

29 Are xbꞌantaj kumal ronojel ri tzꞌibꞌatal chrij ri Jesús, xkiqasaj cho ri cheꞌ kꞌa te riꞌ xeꞌkimuqu kanoq.

tasmin yāḥ kathā likhitāḥ santi tadanusārēṇa karmma sampādya taṁ kruśād avatāryya śmaśānē śāyitavantaḥ|

30 Ri Dios kꞌut xukꞌastajisaj uwach chkixoꞌl ri kaminaqibꞌ.

kintvīśvaraḥ śmaśānāt tamudasthāpayat,

31 Ri Jesús xukꞌut ribꞌ sibꞌalaj kꞌi mul chikiwach ri winaq ri xebꞌin rukꞌ kelik loq pa Galilea xebꞌe pa ri tinimit Jerusalén. Kamik riꞌ, are waꞌ we winaq riꞌ ketzijon ri ukamikal xuqujeꞌ ri kꞌastajibꞌal uwach ri Jesús chike ri tinimit Israel.

punaśca gālīlapradēśād yirūśālamanagaraṁ tēna sārddhaṁ yē lōkā āgacchan sa bahudināni tēbhyō darśanaṁ dattavān, atasta idānīṁ lōkān prati tasya sākṣiṇaḥ santi|

32 Kamik riꞌ, uj kꞌo waral chutzijoxik ri utz laj tzij ri bꞌiꞌtal loq chike ri e qamam ojer.

asmākaṁ pūrvvapuruṣāṇāṁ samakṣam īśvarō yasmin pratijñātavān yathā, tvaṁ mē putrōsi cādya tvāṁ samutthāpitavānaham|

33 Ri Dios xubꞌano ri ubꞌim loq chaqe are xukꞌastajisaj uwach ri Jesús. Are waꞌ ri kubꞌij ri ukabꞌ Salmo che ri Jesús. At at nukꞌojol, kamik riꞌ xinux aTat.

idaṁ yadvacanaṁ dvitīyagītē likhitamāstē tad yīśōrutthānēna tēṣāṁ santānā yē vayam asmākaṁ sannidhau tēna pratyakṣī kr̥taṁ, yuṣmān imaṁ susaṁvādaṁ jñāpayāmi|

34 Ri Dios xubꞌij loq chi kuwaꞌjilisaj na ri Jesús chikixoꞌl ri kaminaqibꞌ, man xuya ta kanoq pa ri jul rech kaqꞌayik, xubꞌij xuqujeꞌ: Kinya na ri Tyoxalaj tewechibꞌal ri nuchiꞌm loq che ri David.

paramēśvarēṇa śmaśānād utthāpitaṁ tadīyaṁ śarīraṁ kadāpi na kṣēṣyatē, ētasmin sa svayaṁ kathitavān yathā dāyūdaṁ prati pratijñātō yō varastamahaṁ tubhyaṁ dāsyāmi|

35 Kꞌo chi jun Salmo ri kꞌyaqal kubꞌan chubꞌixik: Man kaya ta la bꞌe chi ri Tyox patanil e la kaqꞌay pa ri jul.

ētadanyasmin gītē'pi kathitavān| svakīyaṁ puṇyavantaṁ tvaṁ kṣayituṁ na ca dāsyasi|

36 We Salmo riꞌ man are ta kutzijoj rij ri David. Ri David are xepatanitaj ri e rach kꞌiyik, xkam bꞌik, xmuq kukꞌ ri ratiꞌt umam, xqꞌay ri areꞌ.

dāyūdā īśvarābhimatasēvāyai nijāyuṣi vyayitē sati sa mahānidrāṁ prāpya nijaiḥ pūrvvapuruṣaiḥ saha militaḥ san akṣīyata;

37 Man are ta kutzijoj rij ri David xane jun winaq chik ri xkꞌastajisax rumal ri Dios ri man xqꞌay ta ri ubꞌaqil.

kintu yamīśvaraḥ śmaśānād udasthāpayat sa nākṣīyata|

38 Qachalal, chitampeꞌ, uj kꞌo waral che uqꞌalajisaxik chi kꞌo kuybꞌal imak rumal ri Jesús.

atō hē bhrātaraḥ, anēna janēna pāpamōcanaṁ bhavatīti yuṣmān prati pracāritam āstē|

39 Xapachin ri kakojon che ri Jesús kabꞌantaj sukꞌ che cho ri Dios, are waꞌ ri man xkwin ta ri utaqanik ri Moisés xubꞌano.

phalatō mūsāvyavasthayā yūyaṁ yēbhyō dōṣēbhyō muktā bhavituṁ na śakṣyatha tēbhyaḥ sarvvadōṣēbhya ētasmin janē viśvāsinaḥ sarvvē muktā bhaviṣyantīti yuṣmābhi rjñāyatāṁ|

40 Qas chixchomanoq rech man kakꞌulmataj ta iwukꞌ ri xkibꞌij loq ri e qꞌalajisal taq rech ri utzij ri Dios, are xkibꞌij:

aparañca| avajñākāriṇō lōkāścakṣurunmīlya paśyata| tathaivāsambhavaṁ jñātvā syāta yūyaṁ vilajjitāḥ| yatō yuṣmāsu tiṣṭhatsu kariṣyē karmma tādr̥śaṁ| yēnaiva tasya vr̥ttāntē yuṣmabhyaṁ kathitē'pi hi| yūyaṁ na tantu vr̥ttāntaṁ pratyēṣyatha kadācana||

41 Chiwilampeꞌ ix ri ix ajyoqꞌolobꞌ, chixmayijanoq xuqujeꞌ sach iwach, rumal cher tajin kinbꞌan jun jastaq ri pune kꞌo katzijon chiꞌwe man kikoj ta wi riꞌ.

yēyaṁ kathā bhaviṣyadvādināṁ granthēṣu likhitāstē sāvadhānā bhavata sa kathā yathā yuṣmān prati na ghaṭatē|

42 Ri Pablo rachiꞌl ri Bernabé are xeꞌl loq pa ri Sinagoga xebꞌochiꞌx kumal ri winaq rech kakitzalij utzijoxik ri jastaq pa jun qꞌij chik rech uxlanem.

yihūdīyabhajanabhavanān nirgatayōstayō rbhinnadēśīyai rvakṣyamāṇā prārthanā kr̥tā, āgāmini viśrāmavārē'pi kathēyam asmān prati pracāritā bhavatviti|

43 E kꞌi winaq aꞌj Israel xuqujeꞌ winaq ri xkibꞌan aꞌj Israel chibꞌil kibꞌ xeꞌkitereneꞌj ri Pablo rachiꞌl ri Bernabé. Konojel we winaq riꞌ xeꞌkitaqchiꞌj ri Pablo rachiꞌl ri Bernabé rech kajeqiꞌ kikꞌuꞌx pa ri utoqꞌobꞌ ri Dios.

sabhāyā bhaṅgē sati bahavō yihūdīyalōkā yihūdīyamatagrāhiṇō bhaktalōkāśca barṇabbāpaulayōḥ paścād āgacchan, tēna tau taiḥ saha nānākathāḥ kathayitvēśvarānugrahāśrayē sthātuṁ tān prāvarttayatāṁ|

44 Che ri jun qꞌij chik rech uxlanem, konojel ri winaq rech ri tinimit xkimulij kibꞌ chutayik ri utzij ri Dios.

paraviśrāmavārē nagarasya prāyēṇa sarvvē lākā īśvarīyāṁ kathāṁ śrōtuṁ militāḥ,

45 Ri winaq aꞌj Israel are xkil ri kikꞌyal ri winaq, itzel xkinaꞌo xkichapleꞌj ubꞌixik bꞌanoj taq tzij chirij ri Pablo, xkichapleꞌj ukꞌululaꞌxik ronojel ri kubꞌij.

kintu yihūdīyalōkā jananivahaṁ vilōkya īrṣyayā paripūrṇāḥ santō viparītakathākathanēnēśvaranindayā ca paulēnōktāṁ kathāṁ khaṇḍayituṁ cēṣṭitavantaḥ|

46 Ri Pablo xuqujeꞌ ri Bernabé xkibꞌij rukꞌ chuqꞌabꞌ: Sibꞌalaj rajawaxik nabꞌe kaqatzijoj ri utzij ri Dios chiꞌwe ix, ri ix aj Israel, rumal kꞌu cher xiwetzelaj uwach kinaꞌo chi man kataqiꞌ ta chiꞌwe ri jun alik kꞌaslemal, rumal riꞌ kaqatzijoj chi we tzij riꞌ chike ri winaq ri man aꞌj Israel taj. (aiōnios g166)

tataḥ paulabarṇabbāvakṣōbhau kathitavantau prathamaṁ yuṣmākaṁ sannidhāvīśvarīyakathāyāḥ pracāraṇam ucitamāsīt kintuṁ tadagrāhyatvakaraṇēna yūyaṁ svān anantāyuṣō'yōgyān darśayatha, ētatkāraṇād vayam anyadēśīyalōkānāṁ samīpaṁ gacchāmaḥ| (aiōnios g166)

47 Ri Ajawxel xuya we taqanik riꞌ chaqe are xubꞌij: At nuyaꞌom chikitunaxik ri winaq ri man aꞌj Israel taj, rech katzijoj ri koltajem pa taq ri naja taq tinimit rech ri uwachulew.

prabhurasmān ittham ādiṣṭavān yathā, yāvacca jagataḥ sīmāṁ lōkānāṁ trāṇakāraṇāt| mayānyadēśamadhyē tvaṁ sthāpitō bhūḥ pradīpavat||

48 Ri winaq ri man aꞌj Israel taj are xkita ri xbꞌixik, xetyoxin che ri Ajawxel rumal ri utzij, konojel ri e chaꞌtal chukꞌamawaꞌxik ri jun alik kꞌaslemal, xekojonik. (aiōnios g166)

tadā kathāmīdr̥śīṁ śrutvā bhinnadēśīyā āhlāditāḥ santaḥ prabhōḥ kathāṁ dhanyāṁ dhanyām avadan, yāvantō lōkāśca paramāyuḥ prāptinimittaṁ nirūpitā āsan tē vyaśvasan| (aiōnios g166)

49 Ri utzij ri Dios xjabꞌun pa ri tinimit riꞌ.

itthaṁ prabhōḥ kathā sarvvēdēśaṁ vyāpnōt|

50 Are kꞌu ri kꞌamal taq kibꞌe ri winaq aꞌj Israel xeꞌkitaqchiꞌj ixoqibꞌ ri muꞌl kikꞌuꞌx pa ri kinaqꞌatajibꞌal xuqujeꞌ e kꞌamal taq bꞌe rech ri tinimit rech xkimulij kibꞌ chikij ri Pablo rachiꞌl ri Bernabé rech jeriꞌ xeꞌkesaj bꞌik pa ri tinimit.

kintu yihūdīyā nagarasya pradhānapuruṣān sammānyāḥ kathipayā bhaktā yōṣitaśca kupravr̥ttiṁ grāhayitvā paulabarṇabbau tāḍayitvā tasmāt pradēśād dūrīkr̥tavantaḥ|

51 Ri Pablo rachiꞌl ri Bernabé xeꞌl loq pa ri tinimit, xkitota kan ri ulew che ri kaqan kꞌutbꞌal rech chi maj kimak chike ri winaq we kape kꞌaxkꞌolal pa kiwiꞌ. Kꞌa te riꞌ xebꞌe pa ri tinimit Iconio.

ataḥ kāraṇāt tau nijapadadhūlīstēṣāṁ prātikūlyēna pātayitvēkaniyaṁ nagaraṁ gatau|

52 Ri tijoxelabꞌ xenoj che kiꞌkotemal xuqujeꞌ che ri Uxlabꞌixel.

tataḥ śiṣyagaṇa ānandēna pavitrēṇātmanā ca paripūrṇōbhavat|