Zekraia Sekaraia 2
1 Anante kesga hu'na koana, mago ne'mo'a anteno keno mesarimima hu nofi azampina erinege'na ke'noe.
Es atkal pacēlu savas acis un skatījos, un redzi, tur bija vīrs, un viņa rokā mēra aukla.
2 Nege'na amanage hu'na antahige'noe, Kagra iga nevane? Hu'na antahigogeno anage hu'ne, Jerusalemi kumamofo atupa'ane, zaza'ane ante'na mesarimi hu'na kenaku neoe huno hu'ne.
Un es sacīju: kurp iedams? Un viņš sacīja uz mani: Jeruzālemi mērot un lūkot, kāds viņas platums un kāds viņas garums.
3 Anante nagranema keagama nehia ankeromo'a natreno nevigeno'a, ete ru ankeromo eme tutagiha hunte'naku eno,
Un redzi, tas eņģelis, kas ar mani runāja, izgāja ārā. Un viens cits eņģelis tam nāca pretī.
4 amanage huno eme nasmi'ne, Kagarenka vunka antu nehaza nera ome asmio, Jerusalemi kuma kegina omanesige'za kuma kegina omane kumakna hugahaze. Na'ankure anampina vahe'mo'zane, afu zagamozanena tusiza hu'za mani vite'za kuma keginamofo fegianena manigahaze.
Un viņš uz to sacīja: teci, runā uz šo jaunekli un saki: Jeruzālemē dzīvos bez mūriem aiz liela cilvēku un lopu pulka viņas vidu.
5 Hianagi Nagra ana kumamofona teve anefanu kegina hunente'na, ana kuma amunompina hankavenentake masanuti remsa hugahue huno Ra Anumzamo'a hu'ne.
Un Es, saka Tas Kungs, viņai būšu par degošu mūri visapkārt, un Es būšu par godību viņas vidū.
6 Otiho! Otiho! Noti kaziga moparega atreta viho, huno Ra Anumzamo'a nehie. Na'ankure Nagra monafi zahomo'ma 4'a kazigama zaho'ma erino vuno eno'ma hiaza hu'na, tamahe panani hugeta ru moparega ufre efre hu'naze.
Vai, vai, bēdziet jel no ziemeļa zemes! saka Tas Kungs; jo Es jūs izpletīšu uz tiem četriem debess vējiem, saka Tas Kungs.
7 Otio! Babiloni mofa'neraminema nemanizamota freta Saioni viho.
Vai, Ciāna, glābies, tu, kas dzīvo pie Bābeles meitas.
8 Na'ankure Monafinka sondia vahe'mofo Ra Anumzamo'a amanage hu'ne, Agra hihamu masazama'amofo hanavefi hunantege'na, rohu'ma kreno keonke zanka'ama eri'naza vahe'ma zamazeri havizama hunakura vu'noe. Na'ankure kagri'ma kavako'ma hanazana, Agria avuragamofo raga'a avako hugahaze.
Jo tā saka Tas Kungs Cebaot: pēc godības Viņš mani sūtījis pie tiem pagāniem, kas jūs aplaupījuši; jo kas jūs aizskar, tas aizskar Viņa acs raugu.
9 Kama antahiho, Nagra nazana eri verave hanuge'za, ko'ma kazokazo eri'zama eri zamante'naza vahe'zimimo'za zamarohura zamare'za keonke zazmia eri hana hugahaze. E'ina hanugenka Monafinka sondia vahe'mofo Ra Anumzamo hunantege'na e'noe hunka kenka antahinka hugahane.
Jo redzi, Es cilāšu Savu roku pār tiem; tie būs par laupījumu saviem kalpiem; tā jūs samanīsiet, ka Tas Kungs Cebaot mani sūtījis.
10 Saioni mofa'moka zagame hunka muse huo, na'ankure Nagra amu'nonka'afi maninaku neoe huno Ra Anumzamo'a huama hu'ne.
Gavilē un priecājies, Ciānas meita, jo redzi, Es nāku un dzīvošu tavā vidū, saka Tas Kungs;
11 Ana knarera rama'a megi'a kokankoka vahe'mo'za Ra Anumzanena emeri hagerafiza nagri vaherase'za manigahaze. E'ina hanigenka nagrikura, Monafi sondia vahe'mofo Ra Anumzamo ama nera huntegeno nagritega e'ne hunka kenka antahinka hugahane.
Un daudz pagāni tai dienā piebiedrosies Tam Kungam, un tie Man būs par ļaudīm, un Es dzīvošu tavā vidū, un tu samanīsi, ka Tas Kungs Cebaot mani pie tevis sūtījis.
12 Hagi Ra Anumzamo'a ruotge'ma hu'nea mopafina Juda nagara agrarega zamavare nenteno, Jerusalemi kumara ete mago'ane erigahie.
Tad Tas Kungs iemantos Jūdu par Savu tiesu tai svētā zemē un izredzēs atkal Jeruzālemi.
13 Maka vahe'mota Ra Anumzamofo avuga akoheta maniho, na'ankure Agra ruotge'ma hu'nea noma'afintira oti'ne.
Ciet klusu, visa miesa, Tā Kunga priekšā! Jo Viņš ir uzcēlies no Savas svētās vietas.
