Soromoni' 7
1 Kva ne'mofo mofamoka kagia noma antaninana kagamo'a hirantoza hu'ne. Kagiamo'a knarezantfa hu'neankino, keonke'zama tro'ma hu'are'ma knare'ma hu'nea vahe'mo'ma havere'ma eri vimago huno marerirafa avasesezama tro hunteankna huno hentofaza hu'ne.
Cik skaisti ir tavi soļi kurpēs, tu valdnieka meita. Tavi gurni tā ir salikti kā divas sprādzes, ko gudra meistara roka darījusi.
2 Hagi mnanentake zane wainima eri haviama hunentaza kapugna huno kriko'mo'a knare zantfa hu'ne. Hagi kamumo'a witi herafintazageno hihi huno mareriaza huno marerinegeno, liliema nehaza trazamofo amosrenu avasase hugagintazageno asivaziankna huno knare zantfa hu'ne.
Tavs klēpis ir kā apaļš biķeris, kam dzēriena netrūkst; viņš ir kā kviešu kopa, apsprausta ar lilijām.
3 Tare aminka' amokea tare anenta dia afukna nehuke, gezelie nehaza kugave'za dia afukna hu'na'e.
Tavas krūtis ir kā divas stirnas, kā kalnu kazas dvīņi.
4 Knankemo'a mani'nezama kuma kegavama nehaza noma elefanti aveteti kinazankna huno hentofaza hu'ne. Hanki kavurga raremokea Hesboni kumapine, Bat-rabimi kuma kafante me'nea tirutamimpinti ru marave hiankna huno hentofaza hu'ne. Kagonamo'a Lebanoni kumate mani'nezama kegavama nehaza za'za nomo'ma Damaskasi kaziga avugosa hunteankna huno knare'zantfa hu'ne.
Tavs kakls ir kā tornis no ziloņkauliem, tavas acis ir kā tie dīķi Hešbonē pie Batrabim vārtiem, tavs deguns ir kā tornis uz Lībanus, kas pret Damasku skatās.
5 Hagi kasenimo'a mesga huno Kameli agonagna nehigeno, kazokamo'a kini ne'mofo tavravegna hu'ne. Hagi e'i ana kazoka kutera kini ne'mo'a evuramigahie.
Tava galva uz tevis ir kā Karmels, un tavi kuplie galvas mati kā purpurs, ķēniņš ar bizēm saistīts.
6 Navesima negantoa mofamoka kagra marerigatere zagani'a mani'nane. Kagri kavufgare'ma mika zama me'nea zamo'a nazeri muse nehige'na, nagra tusiza hu'na navesinegantoe.
Cik skaista un cik mīlīga tu esi, ak mīlestība ar saviem jaukumiem!
7 Kagra tofe zafagna hunka za'za hu'nankeno, aminka'araremokea tofe zafamo asite asite ragama renteankna hu'na'e.
Šis tavs augums ir līdzīgs palma kokam un tavas krūtis vīna ķekariem.
8 Hagi nagra tofe zafare marerina raga'a azerigahue. Tare aminka'amokea grepi ragamo'ma hiaza nehigeno, kasimu'ma nentakeno'a epoli zafa ragamo'ma neviankna mna nevie.
Es sacīšu: es kāpšu uz palma koku, es tveršu viņa zarus, lai tavas krūtis ir kā ķekari pie vīna koka, un tava vaiga smarža kā āboli,
9 Hagi nagi'ma nenankeno'a, haga'amo'a knare zantfama hu'nea wainima nenogeno, haganentake'ma huno nagipima uramiankna nehie.
Un tava mute kā labs vīns, kas manam draugam viegli ieiet un miegaino lūpas dara runājam.
10 Nagra ve'nimofo su'za manugeno, agra tusiza huno avesi nenante.
Es piederu savam draugam, un sirds viņam nesās uz mani.
11 Navesima negantoa ne'moka egeta avo'nompi vano nehuta, osi kumatamimpi umasamneno.
Nāc, mans draugs, ejam laukā, mitīsim ciemos.
12 Nanterame otita waini hozafi vuta, waini zafamo'ma amuma marege amosrema rupokrasege'ma hu'nenigura ome kegahu'e. Ana nehuta pomigreneti zafamo'ma amosrema ahenenigura negeta, anampi navesima negantoa zana eri kaveri hugahue.
Iesim agri uz vīna dārziem, lūkosim, vai vīna koks zied, vai jaunie pumpuri sprāgst, un granātu koki plaukst. Tur es tev rādīšu savu mīlestību.
13 E'i anampi mentreki zafa ragamo'a, tusi mna nevina kahantirera maka knare'nare zafa raga nemena, kasefa ragane korapa zafa raganena megahiankino, e'i ana suzantamina navesima negantomoka antegante'noe.
Tie dudaīm dod smaržu, un pie mūsu durvīm ir visādi dārgi augļi, jauni un veci; mans draugs, es tos priekš tevis esmu glabājusi.
