< Sams-Zgame 122 >
1 Vahe'mo'za nagrikura hu'za, enketa Ra Anumzamofo mono nontegama vanune hu'za nehazage'na, tusiza hu'na musena nehue.
Dāvida svētku dziesma. Es priecājos ar tiem, kas uz mani saka: iesim Tā Kunga namā.
2 Hagi menina Jerusalemia rankafaraminteti ufreta kumapina oti'none.
Mūsu kājas stāvēs tavos vārtos, Jeruzāleme.
3 Jerusalemi rankumapima me'nea nontamina magopi magopi hu'za eri hankaveti'za ki'nazageno, kuma'mo'a hankavetino knare huno me'ne.
Jeruzāleme, kas atkal par pilsētu uzcelta, kas visapkārt sastiprināta,
4 Ra Anumzamofo vahe Israeli vahe'mo'za trakemo'ma hihoma huno hu'nea kante ante'za, nagate nofite hu'za anantega mareri'za Ra Anumzamofona susu hunente'za, agi ome ahentesga nehaze.
Kurp tās ciltis iet, Tā Kunga ciltis, kā Israēlim pavēlēts, pateikt Tā Kunga vārdam.
5 Hagi mani'neza keagama refko'ma nehaza tratami anantera me'ne. Ana tratamintera Deviti naga'mo'za kinima mani'za esaza kini tratami me'ne.
Jo tur tie tiesas krēsli likti, Dāvida nama krēsli.
6 Rimpa fruma huno manizankura Jerusalemi rankumakura nunamu hunteho. Jerusalemi kuma'ma avesi nentaza vahe'mo'za makazampina knare hu'za hage'za marerigahaze!
Vēlējiet mieru Jeruzālemei; lai labi klājās tiem, kas tevi mīļo.
7 Jerusalemi kuma'moka kuma keginamofo agu'afina arimpa fru huno mani avu'ava zamo megahie. Ana nehanigeno kini vahe'mofo nontamimpina hazenkea omanesige'za knare hu'za manigahaze.
Miers lai ir iekš taviem mūriem, labklāšana iekš taviem skaistiem namiem.
8 Nagrira nafu nagna'zane, rone'nimo'zanema Jerusalemi kumapima mani'naza nagaku nagesa nentahi'na, Jerusalemi kumapina hara omena arimpa fru'za mesanie hu'na nehue.
Savu brāļu un savu draugu labad es tev vēlēšu mieru.
9 Ra Anumzana tagri Anumzamofo mono noma me'nea zanku nagesa nentahi'na, Jerusalemi kuma'mokagura nunamuna nehanugenka maka zampina knare hunka hagenka marerigahane.
Tā Kunga, mūsu Dieva, nama labad, es meklēšu tavu labumu.