< Nehemaia 2 >

1 Hanki Artserksisi'ma kinima manino egeno 20tima hia kafumofona Nisani ikampina, ko'ma nehuaza hu'na kini ne'mofo waini tina tagi'na eme ami'noe. Hianagi mago'a zupama nehuazana hu'na ana zupa musena osugeno navugosamo'a evurami'ne.
Un notika Nīsana mēnesī, ķēniņa Artakserksus divdesmitā gadā, kad vīns bija viņa priekšā, tad es pacēlu to vīnu un devu ķēniņam; un es (citkārt) nebiju noskumis bijis viņa priekšā.
2 Ana'ma higeno'a kini ne'mo'a nantahigeno, Kagra kria e'ori'nananagi na'a higeno kavugosamo'a evuneramigenka musena nosane? Mago'a zamo higeno krimpamo'a musena nosifi? Anagema hige'na nagra tusi koro nehu'na,
Un ķēniņš uz mani sacīja: kādēļ tavs vaigs izskatās noskumis? Vai tu esi slims? Tā gan nav, bet tava sirds ir noskumusi. Tad es bijos ļoti.
3 kini ne'mofo ke'arera amanage hu'na kenona'a hu'noe, kini ne'moka knare hunka za'zate kinia maninka vugahane. Nagrama musema nosuana na'ankure, nagehe'mokizmima asezamante'naza rankuma'mo'a tusi'a zampi havizantfa huno me'negeno, ana kuma'mofo kafana tevemo tefanane hu'negu anara nehue.
Un es sacīju uz ķēniņu: lai ķēniņš dzīvo mūžīgi! Kā lai mans vaigs nav noskumis? Jo tā pilsēta, kur manu tēvu kapi, ir postā, un viņas vārti no uguns aprīti.
4 Anagema hugeno'a kini nemo'a amanage huno nasami'ne, Na'a kagrira hugantesuegu kave'nesie, hige'na anante ame hu'na monafi Anumzamofontega nunamuna hu'noe.
Un ķēniņš uz mani sacīja: ko tad tu nu gribi? Tad es pielūdzu to debesu Dievu
5 Nehu'na amanage hu'na kini ne'mofona antahige'noe, kagrama antahi musema hunantesnanke'na Juda mopare mopa agafa'nire vu'na ome kete'na, maka'zana ome eri so'e hanue.
Un sacīju uz ķēniņu: ja tas ķēniņam patīk un ja tavs kalps ir patīkams tavā priekšā, tad sūti mani uz Jūdu, uz to pilsētu, kur manu tēvu kapi, ka es to uzceļu.
6 Hanki kini ne'mofo nenaro kuini a'mo'a kini nemofo tava'onte mani'negeno kini ne'mo'a nantahigeno, nama'a kna umanitenka etema esanana ina zupa egahane? Anage nehuno amne vugahane huno hu izo hige'na, etema esanua kna fatgogura asami'noe.
Tad ķēniņš uz mani sacīja, ķēniņienei viņam blakām sēžot: cik ilgi tad tu paliksi ceļā un kad tu nāksi atpakaļ? Un ķēniņam patika, mani sūtīt, kad es viņam laiku biju nolicis.
7 Hagi anante mago'ene kini nera amanage hu'na antahige'noe, Kini ne'mokama antahi so'ema hunantesnunka, Yufretisi rantimofo kantu kazigama me'nea kumatmimpima kva hu'naza vahetega knare mago'a avona kre namisnanke'na, nevu'nama ana kumapi gavana vahetamina ana avona ome zamisanuge'za, nege'za mago'zana osu natresage'na Juda moparera vu'na uhanatigahue.
Un es sacīju uz ķēniņu: Ja tas ķēniņam patīk, tad lai man grāmatas dod pie zemes valdītājiem viņpus upes, lai tie mani pārvada, tiekams nākšu uz Jūdu,
8 Hanki kini ne'mofo zafa tanopare'ma kvama hu'nea ne' Asapuna, zafama naminige'nama ra mono no tvaonte'ma, sondia vahe'ma mani'nezama kvama hanaza nomofo kafama tro'ma hu zafaramine kuma keginare'ma eri'zama erisanuna zafane nagrama masesanua noma kisanuna zafaramima namisigura, mago avon krento hu'na antahige'noe. Hanki Ra Anumzamo'a nagrane mani'negu nazanoma kini ne'mofonku'ma antahigoa zana amne tro hunante'ne.
Un arī grāmatu pie Asafa, ķēniņa mežu uzrauga, lai tas man dod baļķus priekš Dieva nama pils vārtu nostiprināšanas un priekš pilsētas mūra un priekš tā nama, kur es ieiešu. Un ķēniņš man deva, tāpēc ka Dieva labā roka bija pār mani.
9 Hanki sondia vahete ugota hu'naza vahe'ene hosi afu'mofo agumpima mani'nezama ha'ma nehaza sondia vahera kini ne'mo'a mago'a huzmantege'za nagrane vu'naze. Ana higeta Yufretisi rantimofo kantu kazigama me'nea kumatmima kvama hu'naza vahera vu'na kini ne'mo'ma krenami'nea avona ome zami'noe.
Tad es nācu pie tiem zemes valdītājiem viņpus upes un tiem devu ķēniņa grāmatas. Un ķēniņš man bija sūtījis līdz virsniekus un jātniekus.
10 Hianagi Bet-Horoni kumateti kamani eri'zama eneria ne' Senbalati'ene, Amoni kumateti kamani eri'za eneria ne' Tobia'enema nagrama oanke'ma nentahikea zanarinpamo'a haviza hu'ne. Na'ankure zanagrama antahi'ana Israeli vahe zamaza hunaku neaze nehuke anara hu'na'e.
Kad nu Sanebalats, tas Horonietis, un Tobija, tas kalps, tas Amonietis, to dzirdēja, tad tas viņiem nepavisam nepatika, ka viens cilvēks bija nācis, ko laba meklēt priekš Israēla bērniem.
11 Hanki Jerusalema uhanati'na 3'a zagegna umanite'na,
Un es nācu uz Jeruzālemi un tur biju trīs dienas.
12 kenagera otina osi'a venene zamavrogeta vu'none. Hianagi Jerusalemi kuma'mofonte'ma nazano tro hugahane huno'ma Anumzamo'ma nagu'afima ante'nea zana mago vahera osami'noe. Hanki nagrake tonki afu'mofo agumpina mani'na vu'noanki, mago'a vene'nea mopafi vu'naze.
Tad es cēlos naktī, es un kādi vīri līdz ar mani, un nestāstīju nevienam, ko Dievs manā sirdī bija devis pie Jeruzālemes darīt, un nekāda lopa man nebija līdz, bez tā, uz kā es jāju.
13 Hanki ana kenagera kuma keginamofona, Agupo Kafanema nehaza kafanteti atirami'na, Ra Osifave tinkerima nehazarega vute'na, Mikazama Harafi hu'zama ome netraza kafanema nehaza kafama me'nerega vu'noe. Hanki tonki afu'mofo agumpima mani'na nevu'na, Jerusalemi kuma'mofo have keginama ahefragu vazi'naza zantamine, kuma kafaramine tevemo'ma te havizama hu'nea zana keso'e hu'na vu'noe.
Un es izjāju naktī caur Ielejas vārtiem pret Pūķa aku līdz Mēslu vārtiem, un es aplūkoju Jeruzālemes mūrus, kas bija nolauzīti un viņas vārtus, kas no uguns bija aprīti.
14 Anantetira Kampu'i Tine nehaza kafante'ene, Kini Nemofo tirure nehaza tirute uhanati'noe. Hianagi ufre kafampina have keginama fragu'ma vazirami'nea havemo'a hihi huno mareri'negeno tonkimo'a ufregara osu'ne.
Un es aizjāju uz Akas vārtiem un Ķēniņa dīķi, un tas lops, uz kā es jāju, tur nevarēja tikt cauri.
15 Anama hige'na Kidroni agupofi enevu'na ran kuma kegina ke'na evute'na, masa osu nege'na ete rukrahe hu'na Agupo Kafanema nehaza kafanteti emareri'na ran kumapina ufre'noe.
Tad es devos naktī augšām gar upi un aplūkoju to mūri un griezos atpakaļ un iejāju caur Ielejas vārtiem; tā es griezos atpakaļ.
16 Hanki ana kenage'ma vanoma nehu'nama hu'noa zamofo nanekea, Jerusalemima mani'naza kva vahe'mo'za ontahi'naze. Na'ankure magore hu'na Jiu vahepi, pristi nagapi eri'za vahepi mago'a eri'zama zamazama hu'za erisaza vahe'enena ozamasami'noe.
Bet tie valdnieki nezināja, kurp es biju gājis un ko es darīju; jo līdz šim es vēl neko nebiju zināmu darījis ne Jūdiem, ne priesteriem, ne tiem cienīgiem, ne tiem priekšniekiem, ne tiem citiem, kas to darbu darīja.
17 Hianagi anante amanage hu'na zamasami'noe, Tagrama knazampima mani'nonana tamagra ko keta antahita hu'naze. Jerusalemi kuma'mo'ma havizantfa higeno, kumamofo rankafana tevemo teno eri haviza hu'ne. E'ina hu'negu enketa Jerusalemi kuma'mofo kegina ete eriso'e huta hamaneno. Hagi e'inama hanunke'za mago'enena tazeri tagazea osugahaze.
Tad es uz tiem sacīju: jūs redzat to nelaimi, kurā mēs esam, ka Jeruzāleme ir postā un viņas vārti ar uguni sadedzināti, - nāciet, uzcelsim Jeruzālemes mūrus, ka vairs neesam par apsmieklu.
18 Anage nehu'na Ra Anumzamo'ma azama anteno nazama hu'nea zamofo kea nezamasami'na, kini ne'mo'ma hu'nea nanekenena zamasami'noe. Anankema huge'za zamagra amanage hu'naze, Knarekita hago eri'zana agafa huta erisune, nehu'za, ana kere eri'zana agafa hu'za eri'naze.
Un es tiem stāstīju sava Dieva roku, kas bija laba bijusi pār mani, un arī ķēniņa vārdus, ko viņš uz mani bija sacījis. Tad tie sacīja: celsimies un būvēsim. Un tie stiprināja savas rokas uz labu.
19 Hianagi Horoni kumateti ne' Sanbalati'ma, Amoniti ne' Tobiaki, Araputi ne' Gesemi'ma hu'za amana eri'zama eriku'ma huna nanekema nentahi'za, tusi tagiza nere'za zokago kea amanage hu'za hurante'naze, tamagra ama na'a hu'za nehaze? Tamagra kuma kegina ete azeri o'netitma, kini ne'mofona ha' hunte'za nehazo?
Kad nu Sanebalats, tas Horonietis un Tobija, tas kalps, tas Amonietis, un Gešems, tas Arābs, to dzirdēja, tad tie mūs apsmēja un mūs nicināja un sacīja: kas tas tāds darbs, ko jūs darāt? Vai jūs gribat dumpi celt pret ķēniņu?
20 Hagi anante nagra amanage hu'na zamasami'noe, tagra monafi Anumzamofo eri'za vahe mani'nonankita ama ana eri'zana enerisanunkeno, taza huno tazeri so'ea hugahie. Hianagi ama Jerusalemi kumapina tamagrira tamagia omane'ne. Ana higeno tamagehe'zanena kora ama kumapinena zamagia omane'nea vahe mani'naze.
Tad es tiem atbildēju un uz tiem sacīju: Dievs debesīs mums dos, ka tas mums labi izdosies, un mēs, viņa kalpi, celsimies un (to) uztaisīsim; bet jums nav nekādas daļas, nedz tiesas, nedz piemiņas Jeruzālemē.

< Nehemaia 2 >