Zeremaia 9

1 Hagi nasenifima mago tinkeri megeno navunumo'a navurga kampintima kampu'i tima hanatino eazama hiresina nagri naga'ma zamahe fri'naza nagakura kenage'ene feru'enena zavira tevava huresine.

Ak kaut manā galvā jel būtu ūdens un manas acis taptu par asaru avotiem, tad es dienām naktīm apraudātu savas tautas nokautos.

2 Hagi nagra vaheni'a zamatre'na ka'ma kopima vu'na karankama nevaza vahe'mo'zama unemasaza nompinka umanuresina knare hisine hu'na nagesa nentahue. Na'ankure zamagra monko a' kna hu'za vano nehu'za mani fatgoa nosu'za, Anumzamofona ha' renentaza vahe mani'naze.

Ak kaut man tuksnesī būtu ceļavīra mājas vieta, tad es savus ļaudis atstātu un no tiem aizietu, jo tie visi ir laulības pārkāpēji, blēžu draudze.

3 Hagi Ra Anumzamo'a huno, Nagri vahe'mo'za atifi keve erinte'za ahenaku krinkekema hazaza hu'za zamagefu'na eri fagagite'za kevema ahe trazaza hu'za krunagea nehaze. Ana hazageno tamagema hu'zamo'a omanegeno krunagemo ana mopafina zamunekie. Ana nehu'za Nagrikura zamagenekaniza kefo avu'ava zana huvava hu'za nevaze huno Ra Anumzamo'a nehie.

Tie uzvelk savu mēli kā stopu uz meliem un ne uz patiesību, tie top vareni virs zemes, tie dodas no ļaunuma uz ļaunumu, bet Mani tie nepazīst, saka Tas Kungs.

4 Hagi mago mago vahe'moka tvaonka'are'ma nemanisia vahekura kva nehunka kafukaganana antahi omio. Na'ankure zamagra zamagra orevatga arevatga nehanageno, tava'o zamire'ma nemanisaza vahe'mo'za oti'za krunage ohunte ahunte huza zamagra'a zamazeri haviza hugahaze.

Sargājaties ikviens no sava drauga, un nepaļaujaties ne uz savu brāli; jo brālis brāli krāpj, un draugs staigā draugu aprunādams.

5 Mika vahe'mo'za tava'o zamire'ma nemaniza vahera orevatga arevatga nehu'za, magore hu'za tamagea nosaze. Zamagra karunagema hu' zantera ko rempi hu'za antahi'naze. Ana hu'nazanki'za kumi'ma hazazamo'a zamagrira zamazeri zamasafe nehie.

Cits pret citu dzen viltību un nerunā patiesību, tie māca savu mēli melot, tie nopūlējās netaisnību darīdami.

6 Hagi tamagra karunagema hu' avu'avazamofo amunompi mani'neta, Nagri'ma keta antahitama hu'zankura tamavresra nehaze huno Ra Anumzamo'a hu'ne.

Tava mājas vieta ir pašas viltības vidū, caur viltību tie liedzās Mani pazīt, saka Tas Kungs.

7 E'ina hu'negu Monafi sondia vahe'mofo Ra Anumzamo'a huno, silvama tevefi krazageno silva'age eri zogiankna hu'na, knazanteti rezamahe'na kegahue. Hagi Nagri vahe'mota kumikura, mago zana naza osu'nesuaza hugahue?

Tādēļ, tā saka Tas Kungs Cebaot: redzi, Es tos kausēšu un pārbaudīšu, - jo kā lai Es citādi daru Savas tautas priekšā?

8 Hagi tamagrama nanekema haza nanekemo'a havigege nehazageno ana nanekemo'a vahe ahefri kevegna hu'ne. Ana nehuta tava'ontmire'ma nemaniza vahera tamarimpa fru naneke nezmasamizanagi, tamagri antahizampina zamagri'ma zamahe frisaza antahi'za retro hu'naze.

Viņu mēle ir nāvīga bulta, tā runā viltu, ikviens ar savu muti runā par mieru ar savu tuvāku, bet savā sirdī tam liek valgus.

9 Hagi Ra Anumzamo'a huno, E'inahu avu'ava zama nehaza zantera zamazeri haviza hugahue. Ana nehu'na ana avu'ava zantera ama ana vahera Nagrani'a nona huzmantegahue.

Vai Man tos nebūs piemeklēt? saka Tas Kungs. Vai Manai dvēselei nebūs atriebties pie tādiem ļaudīm, kā šie?

10 Hagi nagra Jeremaia'na agonaraminku'ene ka'ma kokampima sipisipima kegavama nehaza mopagura nasunkura nehu'na zavira ategahue. Na'ankure anampina mago zana omanegeno vahemo'enena vano osigeno bulimakao afu'mofo agerura omanegeno, namaramimo'zane afi zaga kafamo'zanena maka kore atre'za fre vagare'sagu anara hugahue.

Man jāsāk raudāšana un kaukšana par kalniem un raudu dziesma par ganībām tuksnesī; jo tās ir nodedzinātas, ka neviens tur nestaigā, un ganāmā pulka balsi tur nedzird; putni apakš debess un lopi ir aizskrējuši un aizgājuši.

11 Hagi Jerusalemi kumara eri haviza hanugeno haveramimo hihi huno megahie. Ana hu'nesanige'za afi kramo'za e'za anampina eme nogi'za manigahaze. Ana nehanage'na Juda mopafima me'nea kumatamina eri haviza hanugeno ana kumatamimpina vahera omanitfa hugahie.

Un Jeruzālemi Es likšu par akmeņu kopu un par mājokli tuksneša zvēriem, un Jūda pilsētas Es darīšu par postažu bez iedzīvotājiem.

12 Hagi iza knare antahi'zana eri'nesania vahe'mo amama fore'ma nehia zamofona antahi amara hugahie? Hagi Ra Anumzamo'a iza nanekea asmi'nesia vahe'mo, ana nanekea eri amara huno vahera zamasamigahie? Hagi nagafare mopamo'a havizana huno ka'ma kokanknara higeno, anampina vahe'mo'a kana anteno vanoa nosie?

Kas ir tāds gudrs vīrs, kas to saprot? Un uz ko Tā Kunga mute runājusi, ka tas to var pasludināt? Kādēļ zeme iet bojā un izdeg kā tuksnesis, kur neviens nestaigā?

13 Hagi anante Ra Anumzamo'a amanage hu'ne. Amanahu zama fore'ma hu'neana, na'ankure Nagri vahe'mo'za amage'ma anteho hu'na zaminoa kasegeni'a zamefi hunemi'za, Nagrama hua nanekea amagera onte'nazagu anara hu'ne.

Un Tas Kungs sacīja: tādēļ ka tie atstājuši Manu bauslību, ko Es tiem esmu licis priekšā, un nav klausījuši Manu balsi nedz pēc tās staigājuši,

14 Hianagi zamagri zamagu'amo'a hankavetige'za, zamagra'a zamavesi'za amage nente'za zamafahe'zama huzamaveri hu'nazaza hu'za, Bali havi anumzamofo amema'are monora hunte'naze.

Bet staigājuši pēc savas sirds stūrgalvības un Baāliem pakaļ, kā viņu tēvi tos mācījuši.

15 E'ina hu'nazagu Ra Anumzana Monafi sondia vahe'mofo Anumzama Israeli vahe'mokizmi Anumzamo'a huno, Nagra menina aka ne'za zamisanuge'za nenesage'na, timpina vahe'ma ahe nefriaza antete'na zamisuge'za negahaze.

Tādēļ, tā saka Tas Kungs Cebaot, Israēla Dievs: Redzi, Es šos ļaudis ēdināšu ar vērmelēm un tos dzirdināšu ar žultīm.

16 Hagi Nagra zamazeri panani hanuge'za maka ama mopafina zamagehemo'za, ke'za antahi'za osu'nesaza moparega umani emani hugahaze. Ana hu'nesage'na ha' vahe huzmanta'nena anantega vu'za bainati kazinteti ome zamahehana hugahaze.

Un Es tos izkaisīšu starp tautām, ko tie nav pazinuši nedz viņu tēvi, un sūtīšu zobenu tiem pakaļ, tiekams Es tos būšu izdeldējis.

17 Hagi Monafi sondia vahe'mofo Ra Anumzamo'a huno, Ana zantamima tamagrite'ma fore'ma hania zankura tamagesa antahi so'e nehuta, zavi'matesaza a'neramina zamagi hinke'za eho.

Tā saka Tas Kungs Cebaot: ņemiet to vērā un aicinājiet raudu sievas, lai tās nāk, un sūtat pēc tām gudrām sievām, lai tās atnāk,

18 Hagi ana a'nemoza ame hu'za e'za zagamera eme nehu'za zavira netesageno tavunura nehuno, tavunumo'a tavufintira tinkna huno herafiramino.

Un steigšus sāk par mums raudāšanu, ka mūsu acis tek asarām un mūsu acu plakstiņi plūst ūdenim.

19 Hagi Jerusalemi kumapi vahe'mo'za zamasu zampi manine'za zavira nete'za amanage nehazanki antahiho. Tagra havizantfa huta mani'neta tagazegu nehunankita mopatia atreta vugahune. Na'ankure ha' vahetimo'za nonkumatia ko tapage hutre'naze.

Jo kaukšanas balss dzirdama no Ciānas: ak! Kā esam postīti, ļoti kaunā likti, jo mēs atstājam zemi, jo tie apgāzuši mūsu mājokļus!

20 Hagi Jerusalemi kumapima nemaniza a'nanemota Ra Anumzamo'a amanage nehianki tamagesa ante so'e hu'neta antahiho. Asunku'ma huno zavi'ma ate'zana mago mago'mota mofa'ne nagatamia rempi huzamitere nehuta tavaontamire'ma nemaniza a'neneraminena rempi huzamitere hiho.

Klausiet tad Tā Kunga vārdu, sievas, un lai jūsu auss uzņem viņa mutes vārdu, un mācat savām meitām raudu dziesmas, un viena otrai lai māca gaudas.

21 Na'ankure fri'zamo'a nontimofona zaho eri kampinti ko takaureno enefreno, marerisa nontifinena ko efre'ne. Ana nehuno ne'mofatimo'za ra osu'nageno fri'zamo'a zamazeri atrege'za, karampina vanoa nehu'za zokagora ore'naze. Ana nehige'za nahezave naga'mo'za kumamofo amunompima atruma hu'za nemaniza zana hu'za omani'naze.

Jo nāve kāpj iekšā pa mūsu logiem, tā nāk mūsu jaukos namos, nokaut bērniņus pa ielām un jaunekļus pa gatvēm.

22 Hagi Ra Anumzamo'a amanage hie hunka zamasamio. Frisaza vahe'mokizmi zamavufagamo'a, mopafina amne zankna hanigeno, afu'rifama hagi'za hozafima antazankna hugahie. Ana nehanigeno hozafinti'ma witima taga hute'za eri tru osu atrazageno, meankna huno fri zamavufagamo'a me'nesanige'za vahe'mo'za eri tru hu'za aseozamantegahaze.

Runā, tā saka Tas Kungs: miroņu miesas gulēs kā mēsli uz tīruma un kā kūļi aiz pļāvēja, ko neviens nesaņem.

23 Hagi Ra Anumzamo'a huno, knare antahi'zane vahe'mo'a knare antahi zama'agura avufga rana nosina, hankave vahe'mo'a hankave'agura nentahino avufga rana osino. Ana nehina feno vahe'mo'a fenoma ante'nea zankura nentahino avufga rana osino.

Tā saka Tas Kungs: gudrais lai nelielās ar savu gudrību, stiprais lai nelielās ar savu stiprumu, bagātais lai nelielās ar savu bagātību.

24 Hianagi avufga rama hunaku'ma hania vahe'mo'a Nagriku'ma Ra Anumzana agrake mani'neno, vaga ore mevava avesi zane fatgoma huno refko'ma hu avu'ava zane, fatgo avu'ava'zanena Agrake nehiema hu'zama ke'za antahi'zama nehaza vahe'mo'za zamavufaga rana hiho. Na'ankure Nagra e'inahu avu'ava zanku musena nehue huno Ra Anumzamo'a hu'ne.

Bet kas grib lielīties, tas lai lielās ar to, ka viņš Mani pazīst un zin, ka Es esmu Tas Kungs, kas dara žēlastību, tiesu un taisnību virs zemes; jo pie tām Man ir labs prāts, saka Tas Kungs.

25 Hagi Nagra Ra Anumzamo'na amanage hu'na nehue, mago kna ne-eankino ana knama esanige'na zamagoza anoma tagama osu'naza vahe'ene tagama hu'naza vahe'enena knaza zami'na zamazeri haviza hugahue.

Redzi, nāk dienas, saka Tas Kungs, ka Es piemeklēšu apgraizītos līdz ar neapgraizītiem,

26 E'i ana vahera Isipi vahe'ma, Juda vahe'ma, Idomu vahe'ma, Amoni vahe'ma, Moapu vahe'ene, ka'ma kopima nemani'za zamazoka'ma tagahu atupa'ma nehaza vahe'ene zamazeri haviza hugahue. Na'ankure zamagra zamagaze zamavufagamofo noma'a taga osazageno, maka Israeli vahe'mo'zanena zamagu'a rukrahera osu'naze.

Ēģiptes zemi un Jūdu un Edomu un Amona bērnus un Moabu un visus, kam apcirptas bārdas, kas tuksnesī dzīvo. Jo visi pagāni ir neapgraizīti, bet Israēla namam ir neapgraizīta sirds.