Zeremaia 36
1 Hagi Josaia nemofo Jehoiakimi'ma Juda vahe kinima manino egeno nampa 4ma hia kafufina, Ra Anumzamo'a amanage huno Jeremaiana asami'ne.
Un Jojaķima, Josijas dēla, Jūda ķēniņa, ceturtā gadā notika uz Jeremiju šis vārds no Tā Kunga:
2 Kagra mago avontafe eritenka, Israeli vahete'ene Juda vahete'enena maka kumatamimpima fore'ma hania knazanku'ma kasami'noa nanekea ana maka avontafepi krento. Hagi ana nanekema krentesanana, Josaia'ma kinima mani'nea knafima agafama hu'na nanekema kasami'noregati krenteme enka ama knare ehanatio.
Ņem sev grāmatu un raksti tanī visus vārdus, ko Es uz tevi esmu runājis par Israēli un par Jūdu un par visām tautām, kamēr Es uz tevi esmu runājis, no Josijas dienām līdz šai dienai.
3 Hagi maka Juda vahe'mo'za zamazeri haviza hunaku'ma antahintahima nehua zamofo nanekema antahizaresina, kefo avu'ava zazmia atre'za zamagu'a rukrahe hazage'na, kumi zamia atre zmantoresine.
Varbūt ka Jūda nams liks vērā visu to ļaunumu, ko Es tiem domāju darīt, ka ikviens atgriežas no sava ļaunā ceļa, un Es piedošu viņu noziegumus un viņu grēkus.
4 Hagi anante Jeremaia'a Neria nemofo Barukuna ke higeno egeno, mika nanekema Ra Anumzamo'ma asami'nea nanekea nesamigeno, Baruku'a mago avontafepi miko krente'ne.
Tad Jeremija aicināja Bāruku, Nerijas dēlu, un Bāruks rakstīja no Jeremijas mutes grāmatā visus Tā Kunga vārdus, ko viņš uz to bija runājis.
5 Hagi ana hutegeno anante Jeremaia'a Barukuna amanage huno asami'ne, Nagra amafi kina hu'na mani'noanki'na Ra Anumzamofo mono nontega ovugahue.
Un Jeremija pavēlēja Bārukam un sacīja: es topu aizturēts, ka nevaru iet Tā Kunga namā.
6 E'ina hu'negu Ra Anumzamofo nanekema kasamugenka avontafepima krentana nanekea, ne'zama a'o hu'za nemaniza kna zupa Ra Anumzamofo mono nompi erinka vunka, ome hamprige'za maka mono nompima mani'nesaza Juda vahe'mo'za antahi vagareho. Ana nehuge'za Juda mopafima me'nea ranra kumatamimpinti'ma esaza vahe'mo'zanena antahigahaze.
Tad ej tu un lasi no tās grāmatas, ko tu no manas mutes esi rakstījis, Tā Kunga vārdus priekš to ļaužu ausīm Tā Kunga namā gavēņa dienā, arī priekš visas Jūda cilts ausīm, kas atnāk no savām pilsētām, tev tos būs lasīt.
7 Hagi zamagra kefo avu'ava'ma nehaza zama atre'za makamo'za zamagu'a rukrahe nehu'za, nunamuma hanageno'a Ra Anumzamo'ma asunku'ma huzmantesiana knare hugahie. Na'ankure Ra Anumzamo'a vahe'agura huno, tusi narimpa ahenezamante'na zamazeri haviza hugahue huno huama hu'ne.
Varbūt ka tie zemē metīsies un pielūgs Tā Kunga priekšā un atgriezīsies ikviens no sava ļaunā ceļa, jo tā dusmība un bardzība ir liela, ko Tas Kungs ir runājis pret šiem ļaudīm.
8 Hagi anante Neria nemofo Baruku'a, kasnampa ne' Jeremaia'ma asami'nea nanekea, Ra Anumzamofo mono nompi ana maka nanekea ome hampri'ne.
Un Bāruks, Nerijas dēls, darīja, tā kā pravietis Jeremija viņam bija pavēlējis, un lasīja no tās grāmatas Tā Kunga vārdus Tā Kunga namā.
9 Hagi Juda kini ne' Josaia nemofo Jehoakimi'ma kinima mani'negeno vuno 5fuma hia kafumofona 9ni ikantera, Jerusalemi kumapi vahe'mo'zane maka Juda mopafima me'nea kuma tamimpima nemaniza vahemo'zanena Jerusalemi kumate e'za, ne'zana a'o hu'za manine'za Anumzamofo mono huntenaku hu'naze.
Un notikās Jojaķima, Josijas dēla, Jūda ķēniņa, piektā gadā, devītā mēnesī, tad izsauca gavēni Tā Kunga priekšā visiem ļaudīm Jeruzālemē un visiem ļaudīm, kas no Jūda pilsētām nāca uz Jeruzālemi.
10 Hagi avontafepima maka'zama krenentea ne' Safani nemofo Gemaria'ma Ra Anumzamofo mono nompima nemanifi, maka vahe'mo'za nentahizageno Baruku'a Jeremaia'ma hu'nea nanekea avontafepinti hampri'ne. Hagi hunaraginte'nageno Gemaria'ma nemania nomo'a Ra Anumzamofo mono nomofo anaga kazigama me'nea kumapima, Ra mono nompima ufre kafanku'ma, Kasefa Kafanema nehaza kafama me'nea tva'onte me'ne.
Tad Bāruks no tās grāmatas lasīja priekš visu ļaužu ausīm Jeremijas vārdus Tā Kunga namā, rakstītāja Ģemarijas, Safana dēla, kambarī, augšējā pagalmā, pie Tā Kunga nama jauniem vārtiem.
11 Hagi Ra Anumzamofo nanekema Baruku'ma avontafepinti'ma hampriana Safani negeho Gemaria ne'mofo Mikaia'a ana maka nanekea antahi vagare'ne.
Kad nu Mikaja, Ģemarijas dēls, Safana dēla dēls, no tās grāmatas dzirdēja visus Tā Kunga vārdus,
12 Ana'ma huteno'a agra kini ne'mofo nonte uramino, avoma kreno erinte fatgoma nehia ne'mofo nonte'ma viana, ana maka kini ne'mofo eri'za vahetami mani'nazageno vu'ne. Ana vahetamina avonkreno erinte fatgo nehia ne' Elisamaki, Semaia nemofo Delaiaki, Akbori nemofo Elnataniki, Safani nemofo Gemariaki, Hanania nemofo Zedekaia e'ne maka eri'za vahe'amo'za mani'nageno ome zamage'ne.
Tad viņš nogāja ķēniņa namā, rakstītāja kambarī, un redzi, tur sēdēja visi lielkungi, rakstītājs Elišamus un Delaja, Šemajas dēls, un Elnatans, Akbora dēls, un Ģemarija, Safana dēls, un Cedeķija, Kananijas dēls, un visi lielkungi.
13 Anante Baruku'ma avontafepinti'ma hamprige'za maka vahe'mo'zama antahi'naza nanekea, Mikaia'a ana nanekea ome zamasami vagare'ne.
Un Mikaja tiem teica visus tos vārdus, ko bija dzirdējis Bāruku no tās grāmatas lasam priekš ļaužu ausīm.
14 Ana'ma hutege'za maka kini ne'mofo eri'za vahe'mo'za oti'za, Kusi nagapinti ne' Selemaia negeho Netania nemofo Jehudi hunte'za, Barukuna amanage hunka ome asamio, e'ima hamprige'zama veamo'zama antahiza avontafera erino eno hu'za huntazageno vuno ome asamigeno, Neria nemofo Baruku'a ana avontafera erino zamagritega e'ne.
Tad visi tie lielkungi sūtīja pie Bāruka Jehūdi, Netanijas dēlu, kas bija Kušijas dēla Šelamijas dēls, un sacīja: to grāmatu, no kuras tu esi lasījis priekš ļaužu ausīm, ņem savā rokā un nāc. Tā Bāruks, Nerijas dēls, ņēma to grāmatu savā rokā un gāja pie tiem.
15 Hagi ana vahe'mo'za Barukuna asami'za, muse hugantonanki amare mani'nenka ana avona hamprio, hu'za hazageno Baruku'a ana avona hamprige'za antahi'naze.
Un tie uz viņu sacīja: apsēdies un lasi to priekš mūsu ausīm. Un Bāruks lasīja priekš viņu ausīm.
16 Hagi Baruku'ma ana maka nanekema hamprige'za antahi vagama rete'za, zamanogu hu'za ovufi avufi nehu'za, Barukuna amanage hu'za asami'naze. Tamagerfa huta maka ama nanekea vuta kini ne' ome asamigahune.
Un kad tie visus tos vārdus dzirdēja, tad cits uz citu bailīgi skatījās, un tie sacīja uz Bāruku: tiešām, visi šie vārdi mums jāsaka ķēniņam.
17 Hagi anante Barukuna antahige'za, muse hugantonanki inankna hunka ama avona kre'nampi tasamio? Jeremaia'a agra'a agipinti nehigenka maka ama avona kre'nampi?
Un tie Bāruku vaicāja un sacīja: teic mums jel, kā tu visus šos vārdus no viņa mutes esi rakstījis?
18 Anage hazageno Baruku'a kenona huno, Izo agra agipinti nehige'na avo zota eri'na ana maka nanekea ama avontafepina krente'noe.
Un Bāruks uz tiem sacīja: viņš visus šos vārdus no savas mutes uz mani teica, un es tos ar tinti rakstīju grāmatā.
19 Anante maka kini ne'mofo eri'za vahe'mo'za Barukuna asamiza, vahe'mo'za onkesarega kagrane Jeremaia'enena vuta ome fraki'o.
Tad tie lielkungi sacīja uz Bāruku: ej un paslēpies, tu un Jeremija, un lai neviens nezin, kur jūs esat.
20 Hagi anagema hute'za ana avontafera eri'za kini ne'mo'ma nemania kumapi vu'za, avoma kreno eri fatgoma nehia ne' Elisama nompi ome antete'za, vu'za ana maka nanekea kini ne' ome asamizageno antahi'ne.
Tad tie gāja pie ķēniņa pils pagalmā, bet to grāmatu tie nolika rakstītāja Elišamus kambarī, un teica priekš ķēniņa ausīm visus šos vārdus.
21 Hagi ana avontafe ome erinka eno huno kini ne'mo'a Jehudina huntegeno vuno, avoma kreno erinte fatgoma nehia ne' Elisama nompinti ome erino eno, kini ne'ma mani'nere agri eri'za vahe'amozanena oti'nazageno ana avona eme hamprige'za antahi'naze.
Tad ķēniņš sūtīja Jehūdi pēc tās grāmatas, un tas to ņēma no rakstītāja Elišamus kambara, un Jehūdis lasīja priekš ķēniņa ausīm un priekš visu lielkungu ausīm, kas pie ķēniņa stāvēja.
22 Hagi ama ana zama fore hu'neana, 9ni ikana zasi nehia knagino kini ne'mo'a zasi'ma nehigeno nemania nompi, teve hugre'za nemaniza zama kapareti'ma tro'ma hunte'nafi tevea hugreno tonehino mani'ne.
Bet ķēniņš sēdēja ziemas namā devītā mēnesī, un viņa priekšā uguns kurējās.
23 Hagi Jehudi'a ana avoma osi'a hamprino 3'o 4'a isama nevigeno'a, kini ne'mo'a osi kazinteti anama'a ahesagane huno teve hugre'zama nemaniza zama tro'ma huntenafi kretere hu'ne. Ana huno nevigeno ana avontafera tevemo teno eri fanane hu'ne.
Un kad Jehūdis trīs vai četrus gabalus bija lasījis, tad viņš to sagrieza ar spalvas nazi un iemeta ugunī ugunskurā, tiekams visa grāmata sadega tai ugunī, kas bija ugunskurā.
24 Hagi kini ne'mo'ene maka eri'za vahe'amo'za magore hu'za ana nanekema nentahi'za korora nehu'za, kukenazamia tagatora osu'naze.
Un tie neizbijās nedz saplēsa savas drēbes, ne ķēniņš, ne viņa kalpi, kas bija dzirdējuši visus šos vārdus.
25 Hagi Elnatani'ma Delaia'ma Gemariaki hu'za kini nekura ana avontafera tevefina onkro hu'za asami'nazanagi, zamagri nanekea ontahi'ne.
Un lai gan Elnatans un Delaja un Ģemarija ķēniņu lūdza, to grāmatu nesadedzināt, viņš tos neklausīja.
26 Ana'ma huteno kini ne'mo'a nemofo Jeramilinki, Azrieli nemofo Seraianki, Abdili nemofo Selemianki huno hunezmanteno, avoma kreno erinte fatgoma nehia ne' Barukune, kasnampa ne' Jeremaia kiznia vuta ome zanazerita eho huno huzamantege'za vu'naze. Hianagi Ra Anumzamo'a ana netrena zanazeri fraki'ne.
Un ķēniņš pavēlēja Jerameēlim, Ameleķa dēlam, un Serajam, Asriēļa dēlam, un Šelamijam, Abdeēļa dēlam, sagrābt rakstītāju Bāruku un pravieti Jeremiju, bet Tas Kungs tos bija apslēpis.
27 Hagi Jeremaia'ma nehigeno Baruku'ma kre'nea avontafe'ma kini ne'mo'ma tevefima kretegeno'a, anante Ra Anumzamo'a Jeremaiana amanage huno asami'ne,
Tad Tā Kunga vārds notika uz Jeremiju, kad ķēniņš to grāmatu un tos vārdus bija sadedzinājis, ko Bāruks no Jeremijas mutes bija sarakstījis, sacīdams:
28 kagra mago avontafe erinka, ko'ma krente'nankeno kini ne' Johoiakimima tevefima kre'nea nanekea ana avontafepi ana maka nanekea ete krento.
“Ņem sev atkal citu grāmatu un raksti tanī visus tos pašus vārdus, kas stāvēja tai pirmā grāmatā, ko Jojaķims, Jūda ķēniņš, sadedzinājis.
29 Ana nehunka kini ne' Jehoiakiminkura amanage hugahane. Ra Anumzamo'a huno, kagra avontafera tevefi negrenka amanage hu'nane. Nahigeno Jeremaia'a avontafepina kreno, Babiloni kini nemo'a eno ama kumara eri haviza nehuno vahe'ene, zagagafanena zamaheno erihana hugahie huno hu'ne?
Un saki par Jojaķimu, Jūda ķēniņu: tā saka Tas Kungs: tu šo grāmatu esi sadedzinājis un sacījis: Kāpēc tu tanī esi rakstījis un sacījis: Bābeles ķēniņš nācin nāks un samaitās šo zemi un no tās izdeldēs cilvēkus un lopus.
30 E'ina hu'negu Ra Anumzamo'a Juda kini ne' Jehoiakiminkura amanage hu'ne. Agri nagapintira magore huno henka'a agri nona erino Deviti kini tratera kinia omanitfa hugahie. Hagi fri'nige'za avufga'a fegi eritre'nesageno, masarera zagemo renentesigeno, kenagera aisi komo runtegahie.
Tāpēc Tas Kungs tā saka par Jojaķimu, Jūda ķēniņu: viņam nebūs neviena, kas sēdēs uz Dāvida goda krēsla, un viņa līķis nomests gulēs dienas karstumā un nakts aukstumā.
31 Hagi zamagrama hu'naza kumitera, Nagra nona huzamante'na agri'ene mofavre naga'ane eri'za vahe'anena zamazeri haviza hugahue. Ana nehu'na zamagrite'ene Jerusalemi kumapi vahete'ene, Juda vahete'enena hazenke'za atresugeno egahie hu'na hu'noanagi ana nanekea ontahi'naze huno Anumzamo'a hu'ne.
Un Es pie viņa un pie viņa dzimuma un pie viņa kalpiem piemeklēšu viņa noziegumu, un vedīšu pār tiem un pār Jeruzālemes iedzīvotājiem un pār visiem Jūda vīriem visu to ļaunumu, ko Es pret tiem esmu runājis, bet tie nav klausījuši.”
32 Hagi anante Jeremaia'a ru'ene mago avontafe erino avoma kreno erinte fatgoma nehia ne' Neria nemofo Barukuna nemino higeno, koma kre'nea avoma Juda kini ne' Jehoiakimi'ma tevefima kre'nea nanekeramina, ete Jeremaia'a nehigeno avontafepi krente'ne. Ana nehuno mago'ene ana agofetura rama'a anahukna nanekenena nehigeno krente'ne.
Un Jeremija ņēma citu grāmatu un to deva rakstītājam Bārukam, Nerijas dēlam, un tas no Jeremijas mutes tanī rakstīja visus tās grāmatas vārdus, ko Jojaķims, Jūda ķēniņš, bija sadedzinājis ar uguni, un pie tiem vēl tapa pielikti daudz tādi pat vārdi.
