Aizaia 37
1 Hagi anankema kini ne' Hezekaia'ma nentahino'a, ame huno kukena'a tagato tagatu nehuno asunku kukena nehuno, Ra Anumzamofo ra mono nompinka ufre'ne.
Kad nu ķēniņš Hizkija to dzirdēja, tad viņš saplēsa savas drēbes un apsedzās ar maisu un gāja Tā Kunga namā,
2 Ana nehuno kini ne'mofo nompi kva ne' Eliakimine avontafe kre eri'zama eneria ne' Sibnane ugotama hu'za pristi eri'zama eneriza vahe'enena huzmanteno, zamasunku kukena hu'neta vuta kasnampa ne' Amosi nemofo Aisaia ome keho huno huzmante'ne.
Un sūtīja nama uzraugu Elijaķimu un skrīveri Šebnu un tos priesteru vecajus, maisos ģērbušos, pie pravieša Jesajas, Amoca dēla.
3 Hagi Aisaia avure uhanatite'za, Hezekaia'a amanage hu'ne hu'za ome asami'naze, Menina ama knafina tusi'a knazamo'ene, tazeri fatgo hu'zamo'ene, tagaze hu'zamo tagritera e'ne. E'inama hu'neana mago a'mo mofavre'za negegeno mofavre anteku hianagi, hankave'a omneaza huno hankavetia omne'ne.
Un tie uz viņu sacīja: Tā saka Hizkija: Šī diena ir bēdu- un sodības- un kauna- diena; jo bērni nākuši uz dzimšanu, un spēka nav dzemdēt.
4 E'ina hianagi Ra Anumzana kagri Anumzamofontega nunamu hunka antahigegeno, Asiria sondia vahete kva ne' Rabsakima kva'amo Asiria kini ne'mo'ma huntegeno eno, kasefa'ma huno mani'nea Anumzamofoma huhavizama hunte'nea nanekerera antahino ete agrira azeri haviza hugahifi antahigenka nunamu hunka taza hugeta osi'a naga'ma mani'nomota ofrita mani'mneno.
Kaut Tas Kungs, tavs Dievs, dzirdētu Rabzakus vārdus, ko viņa kungs, Asīrijas ķēniņš, ir sūtījis, zaimot to dzīvo Dievu, un pārmācītu par tiem vārdiem, ko Viņš ir dzirdējis, Tas Kungs, tavs Dievs! Celies tad un lūdz par tiem atlikušiem, kas vēl atrodas.
5 Hagi Hezekaia eri'za vahe'mo'zama Aisaiante'ma neazageno'a,
Un ķēniņa Hizkijas kalpi nāca pie Jesajas.
6 Aisaia'a amanage huno zamasami'ne, Ra Anumzamo'a amanage hie huta kvatamimofona ome asamiho, Asiria kini ne'mofo eri'za vahe'mo'zama Nagri'ma eme huhavizama hunantaza nanekea nentahinka korora osuo.
Un Jesaja uz tiem sacīja: tā jums būs sacīt savam kungam: tā saka Tas Kungs: nebīsties par tiem vārdiem, ko tu esi dzirdējis, ar ko Asīrijas ķēniņa sulaiņi Mani zaimojuši.
7 Hanki antahio, Nagra Asiria kinimofo agu'afina mago avamu ante'nugeno mago naneke eme asaminageno nentahino, ete rukrahe huno mopa-arega nevanige'na, mago vahe azampi avrentesnugeno bainati kazinteti ahe frigahie.
Redzi, Es tam došu tādu garu, ka tas dzirdēs baumas un ies atpakaļ uz savu zemi, un Es viņam likšu krist caur zobenu viņa zemē.
8 Hagi Asiria sondia vahete kva ne' Rabsakima antahiama, Asiria kini ne' Senakeribi'a Lakisi rankumara atreno vu'ne nehazageno'a, Jerusalemi kumara ete atreno vuno ome antahiana kini ne'mo'a Libna kumate vuno hara ome nehie hazageno anantega ome ke'ne.
Tad Rabzakus gāja atpakaļ un atrada Asīrijas ķēniņu pret Libnu karojam, jo viņš bija dzirdējis, ka tas no Laķisa jau bija aizgājis.
9 Hanki anante Asiria kini ne' Senakeribi'ma antahiama, Kusi kumateti Itiopia kini ne' Tirhaka'a hahugantenaku ne-e hu'za hazageno nentahino'a, ke'ma erino vu vahera amanage huno huzmantege'za Hezekaiantega kea eri'za vu'naze,
Un viņš par Tiraku, Moru ķēniņu, dzirdēja sakām: viņš ir izgājis, ar tevi karot.
10 Amanage huta ome asamiho, kagrama kamentintima hunentana Anumzamo'ma huvempa huno, Asiria kini ne'mo'a eno hara hugagetereno Jerusalemi kumara e'origahiema hu'neana, regavataga hu'neanki anankegura kagesa ontahio.
Kad viņš to dzirdēja, tad viņš atkal sūtīja vēstnešus pie Hizkijas un sacīja: tā runājiet uz Hizkiju, Jūda ķēniņu, un sakāt: lai tevi nepieviļ tavs Dievs, uz ko tu paļaujies sacīdams: Jeruzāleme netaps dota Asīrijas ķēniņa rokā.
11 Tagrama Asiria kini vahe'motama mago'a kuma'ma hahu zamagateretama maka zama eri havizama hu'nonana, kagra ko antahi'nane. Hanki kagrama antahinana mago'a vahe'ma zamazeri havizama hu'noa zana hu'na, kagrira kazeri havizantfana osugahufi?
Redzi, tu esi dzirdējis, ko Asīrijas ķēniņi darījuši visām zemēm, tās izdeldēdami; un tu domā izglābties?
12 Hagi Gosani kuma'ma, Harani kuma'ma, Rezefi kuma'ene, Edeni vahe'ma Tel-Asari kumate'ma nemaniza vahe'enema, ko'ma nagehe'mozama ha'ma huzmante'zama zamazeri havizama hu'nazana, anumza zamimo'a magore hunora zamaza osu'ne.
Vai pagānu dievi tos glābuši, ko mani tēvi postījuši, Gozanu un Haranu un Recevu un Edeņa bērnus, kas bija Telasarā.
13 Hagi Hamati kini ne'ene Arpati kini ne'ene Sefarvaim rankumate kini ne'ene Hena kini ne'ene Ivva kini ne'enena inantega mani'naze?
Kur ir Hamatas ķēniņš un Arpadas ķēniņš un Sefarvaimas pilsētas, Enas un Ivas ķēniņš?
14 Asiria kini ne'mo'ma kretre'nea avona, ke'ma eri'za e'naza vahe zamazampinti Hezekaia'a erino hamprino keteno, Ra Anumzamofo ra mono nontega ana avona erino marerino Ra Anumzamofo avure omeri atarente'ne.
Kad nu Hizkija bija dabūjis tās grāmatas no vēstneša rokas un tās izlasījis, tad viņš gāja Tā Kunga namā, un Hizkija tās atpleta Tā Kunga priekšā.
15 Anama huteno'a Hezekaia'a amanage huno Ra Anumzamofontega nunamuna hu'ne,
Un Hizkija pielūdza Tā Kunga priekšā un sacīja:
16 Ra Anumzana Israeli vahe'mota Anumzamoka Kagra hankavenentake hu'namoka, serabimi ankeroramimofo amunompi kini traka'a me'ne. Kagrake'za tamage Anumzana mani'nenka, maka ama mopa kva hu'nane. Na'ankure monane mopanena kagrake tro hu'nane.
Ak Kungs Cebaot, Tu Israēla Dievs, kas sēž pār ķerubiem, Tu viens pats esi Dievs pār visām zemes valstīm, Tu esi radījis debesis un zemi.
17 Ra Anumzamoka kavua negenka kagesa antenka nunamuni'a nentahinka, Asiria kini ne' Senakeribi'ma kasefa'ma hunka mani'nana Anumzamoka'ma kazanava kema atregeno'ma e'neana antahio.
Atgriez, ak Kungs, Savas ausis un klausies, atveri, ak Kungs, Savas acis un redzi, un dzirdi visus Sanheriba vārdus, ko viņš sūtījis, zaimot to dzīvo Dievu.
18 Tamage huno Ra Anumzamoka, Asiria kini vahe'mo'za mago'a kumatmimpi vahe'ene mopazaminena eri haviza hu'naze.
Patiesi, Kungs, Asīrijas ķēniņi ir postījuši visas zemes malas ar visām viņu valstīm,
19 Ana nehu'za anumza zaminena tevefi hanavazi'za kre'naze. Na'ankure zamagra tamage anumzana omani'nazanki, vahe'mo'za havi anumzantamina zafareti'ene havereti erite'za zamazanteti tro hu'naza zantaminki'za anara hu'naze.
Un viņu dievus metuši ugunī, jo tie nebija dievi, bet cilvēku roku darbs, koks un akmens, tāpēc tie tos ir postījuši.
20 E'ina hu'negu menina Ra Anumzana Anumzantimoka taza hunka Senakeribi azampintira tagu'vazio. Anama hananke'za maka ama mopafima mani'naza vahe'mo'za nege'za Ra Anumzana Agrake tamage Anumzana mani'ne hu'za kagrira kage'za antahi'za hugahaze.
Nu tad, ak Kungs, mūsu Dievs, izglāb mūs jel no viņa rokas, lai visas valstis virs zemes atzīst, ka Tu vien esi Tas Kungs.
21 Hanki anante kasnampa ne' Amosi nemofo Aisaia'a amanage huno Hezekaintega kea atrentegeno, kema erino vu vahe'mo'a erino vu'ne, Ra Anumzana Israeli vahe'mota Anumzamo'a amanage hu'ne, Asiria kini ne' Senakeribi'ma hia zanku'ma nunamu hunka antahiganku,
Tad Jesaja, Amoca dēls, sūtīja pie Hizkijas un lika sacīt: Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: par ko tu Mani esi pielūdzis pret Sanheribu, Asīrijas ķēniņu, -
22 Ra Anumzamo'a amanage huno hu'ne, Senakeribiga Saioni mofa'mo'a kazanava ke nehuno, kiza zokago ke huneganteno Jerusalemi mofa'mo'a koro'ma atrenka nefresnankeno'a agena rugahie.
Šis ir tas vārds, ko Tas Kungs pret viņu runājis: tevi nievā, tevi apsmej jaunava Ciānas meita, aiz tevis galvu krata Jeruzālemes meita.
23 Senakeribigama azanvanke hunentenka, huhaviza hunentenka, ranke hunka kavufga erisga hu keaga nehunka, kagrama kana kavugura nagra so'e hu'noe nehunka, Israeli vahete'ma Ruotage'ma hu'noa Anumzamo'na nazeri haviza hu kea hu'nane.
Ko tu esi apsmējis un zaimojis, un pret ko tu esi pacēlis balsi un augsti uzcēlis savas acis? Pret To Svēto iekš Israēla.
24 Kagra eri'za vaheka'a huzmantanke'za e'za, Ra Anumzamo'na nazeri havizahu kea hu'naze. Hagi kagra'agura amanage hunka hu'nane, nagra karisiramini'afi mani'ne'na, marerigatere'nea agonaramimofo morusapi vano nehu'na, Lebanoni zafa tanopafina vahe ovu'afi ufre'na knare'nare sida zafaramine, saipresi zafaraminena antagi'noe hunka hu'nane.
Caur saviem kalpiem tu To Kungu esi apmēdījis un sacījis: ar savu ratu pulku es uzkāpju kalnu galos, Lībanus virsgalā, un izcērtu viņa augstos ciedru kokus un izlasītās priedes, un tieku līdz pat viņa galam, viņa kuplākam mežam.
25 Anage nehunka inantego vanoma huana nagra'a tinkerirami kafina anampinti tina nene'na, Isipi mopafima maka'ma me'nea tintamina nagareti rerane'noe hunka hu'nane.
Es roku un dzeru ūdeni un no manu kāju pēdām paliek sausas visas Ēģiptes upes.
26 Ana hu'nananagi Senakeribiga menina antahio, Nagra Ra Anumzamo'na e'ina hu'za fore hugahie hu'na korapa retro hunte'noa zamo menina efore nehianki ontahi'nano? Nagra e'ina huo hu'na hugenka hankave vihu keginama hu'naza kumatmina tapage hunka, eri mopafi atrankeno kugupaseno hihi huno mareri'ne.
Vai tu neesi dzirdējis, ka Es jau sen iepriekš to esmu sataisījis, jau vecos laikos to esmu apņēmies. Un tagad Es tam esmu licis notikt, ka tu izposti stipras pilsētas un dari par akmeņu kopām.
27 Ana nehige'za ana kumapi vahera hankavezamia omanege'za antahintahi hakare nehu'za zamagazegu hu'naze. Ana nehu'za hozafi ne'zamo mensi amumpa anteno nehagegeno, nomofo agofetu nehagea trazamo hageno ra osu'negeno zagemo te vamagiankna hu'naze.
Tāpēc viņu iedzīvotājiem nogura rokas, un tie iztrūcinājās un tapa kaunā, un tie bija ka zāle laukā un kā uzzēlis zaļums, tā kā zāle uz jumtiem, kā rūsaina labība, pirms nāk stiebros.
28 Hianagi kagrama noma nemaninazane, kama vanoma nehanazane, Nagri'ma tusi karimpama ahenantana zanena, nagra ko kage'na antahi'na hu'noe.
Bet Es zinu tavu sēdēšanu un tavu iziešanu un tavu ieiešanu un tavu trakošanu pret Mani.
29 Na'ankure kagrama tusi krimpama ahenenantenka, veganokno kavukvama hu'nana zana, nagra hago antahi'noe. E'ina hu'negu Nagra hukuni'a kagonagampi vazi rusi nehu'na, hosimofo agipima nentaza aini atupa kagipina ante'na kavazu hanugenka, ete e'nana kantega vugahane.
Tavas trakošanas dēļ pret Mani un tavas pārgalvības pēc, kas nākusi Manās ausīs, Es Savu kāsi likšu tavās nāsīs un Savus laužņus tavā mutē, un Es tev likšu griezties atpakaļ pa to ceļu, kur tu esi nācis.
30 Hanki Hezekaiaga kagritera amanahu avame'za fore hugahie. Meni kafufina agra'ama hageno marerisnia witireti erita neneta, anaga'a kafufina ana witifinti'ma taniramino hageno rentesnia witireti erita negahaze. Hianagi nampa 3 kafurera tamagra'a hoza erita anteta neneta, waini hozanena nenteta raga'a tagita negahaze.
Un tas tev būs par zīmi: šai gadā ēdīs papuvē augušu un otrā gadā ataugu, bet trešā gadā sējat un pļaujat un stādāt vīna dārzus un ēdat viņu augļus.
31 Hagi Juda vahe'ma zamahe nefri'za osi'ama eme zamatrage'zama mani'naza naga'mo'za, waini zafamo hiaza hu'za, rafuna atresnageno mopafi uramisnige'za hage'za mareriza raga rentegahaze.
Un kas no Jūda nama ir izglābts un atlicis, sakņos atkal zemjup un nesīs augļus augšup.
32 Na'ankure ha' vahe'mo'za nezmahe'za osi'ama zamatresnaza naga'mo'za Jerusalemi kumapintira atiramiza ne-enageno, knazampintima ofrizama osi'a naga'ma manisnamo'za Saioni agonaretira egahaze. Hankavenentake Ra Anumzamo'na e'ina hu'za fore hugahie hu'na hankave antahintahi retro hu'noankino, tamagerfa huno ana zana efore hugahie.
Jo no Jeruzālemes izies atlikuši un atpestīti no Ciānas kalna. To darīs Tā Kunga Cebaot karstums.
33 E'ina hu'negu Ra Anumzamo'a Asiria kini nekura amanage hu'ne, Agra ama Jerusalemi rankumapina eofrege, magore huno keve'a aheotrege, hanko'a erino erava'o osuge, mani'neno'ma ha'ma hania nonkumara have kegina tvaontera eme trora osugahie.
Tādēļ tā saka Tas Kungs par Asīrijas ķēniņu: viņš šai pilsētā nenāks un tanī neiešaus nevienu bultu un nepacels pret to priekšturamās bruņas un neuzmetīs pret to valni.
34 Agra Jerusalemi rankumapi efreku egahianagi, ete rukrahe huno anama enesia kantega vugahie huno Ra Anumzamo'a ama ana nanekea huama hu'ne.
Pa to pašu ceļu, kur viņš nācis, viņam būs griezties atpakaļ, bet šai pilsētā viņš nenāks, saka Tas Kungs.
35 Ra Anumzamo'na ra nagigu'ene, eri'za vahe'ni'a Devitima huvempama hunte'noa kegu nagesa nentahi'na, Jerusalemi rankumara agu'vazina kegava hugahue!
Jo Es šo pilsētu paglabāšu un izpestīšu, Sevis labad un Sava kalpa Dāvida labad.
36 Ra Anumzamo'a mago Ankero huntegeno Asiria vahe'ma seli nonkuma'ma eme ante'za mani'nafi vuno, ana kenageke'za 1hantret 85 tauseni'a Asiria sondia vahera zamahe fri vagare'ne. Ana higeno nanterama masama higeno ana kumapima kazana fri'nea vahe'mofo zamavufagamoke'za avite'ne!
Tad Tā Kunga eņģelis izgāja un nokāva Asiriešu lēģerī simts astoņdesmit piecus tūkstošus. Un kad no rīta agri cēlās, redzi, tad tur viss bija pilns miroņu.
37 Ana higeno Asiria kini ne' Senakeribi'a seli nonkumama eme ante'noma mani'neana atreno kuma'arega Asiria viazamo, Ninive rankumate umani'ne.
Tā Sanheribs, Asīrijas ķēniņš, aizgāja un gāja projām un griezās atpakaļ un palika Ninivē.
38 Mago knazupa Nisroku'e nehaza anumza'amofo mono nompi Senakaribi'a mono hunenteno mani'negeke, tare mofavre'a Adrameleki'ene Sareselikea vuke bainati kazinteti ome ahe friteke, koro freke va'azamoke Ararati moparega umani'na'e. Ana hutakeno mago mofavre'a Esarhadoni agri nona erino kinia mani'ne.
Un kad viņš pielūdza Nizroka, sava dieva, namā, tad Adrameleķs un Sarecers, viņa dēli, to nokāva ar zobenu un aizbēga uz Ararat zemi. Un viņa dēls Asaradons palika par ķēniņu viņa vietā.
