< Hosea 2 >

1 Hagi kagra kafuhe'inkura, Ami'e, Nagri vahere nehunka, kasarahehe'inkura Ruhama, navesinentomo'e, hunka hugahane.
Sakait uz saviem brāļiem: Mani ļaudis, - un uz savām māsām: Ak apžēlotas!
2 Mofavrenimota neramarerana hankavetita nanekea asaminkeno, monko ane'mo'zama zamavugosama eri ruzahu ruzahu'ma nehu'za, ami'mo'ma amate'ma hu kukenama nentaniza zana osino. Na'ankure agra nagri ara omanige'na, nagra agri vea omani'noe.
Ejat tiesāties ar savu māti, ejat tiesāties, jo tā nav Mana sieva, un Es neesmu viņas vīrs, lai viņa savu maucību noliek no sava vaiga un savu laulības pārkāpšanu no savām krūtīm,
3 Ana'ma osniana mika kukena'a ahena hate atranenkeno, nerera'ma kasentegeno kukena osu avapama mani'nea kna huno avapa manigahie. Ana hute'na hagage kokampi atreankna hu'na atranenkeno tinku huno frigahie.
Ka Es to nenovelku pliku un viņu nenostādu kā tai dienā, kad viņa piedzima, un viņu nedaru par tuksnesi un nelieku par sausu zemi un viņu nenonāvēju caur tvīkšanu,
4 Hagi Nagra mofavre'aramina nasunkura huozmantegahue. Na'ankure agra monkote huno vano nehuno, kase zmante'nea mofavrerami mani'naze.
Un ka neapžēlojos par viņas bērniem, jo tie ir maukas bērni.
5 Hagi nezmarera'a agaze'a omane monko a'kino, agra tusi agaze avu'avaza huno amu'enena hu'ne. Na'ankure agra ana a'mo'a huno, nagrama navesinentoa vene'neramimo'zama ne'zama, tima, sipisipi azokate kukenama, efeke kukenama, olivi masavema, wainima hu'za nami'naza vene'neramina zamavaririgahue huno hu'ne.
Jo viņu māte dzen maucību, viņu dzemdētāja ir negodīga; jo tā saka: es iešu saviem drauģeļiem pakaļ, kas man dod manu maizi un manu ūdeni, manu vilnu un manus linus, manu eļļu un manu dzērienu.
6 E'ina hu'negu nagra ave'ave trazanteti kama vanoma nehia kana asevazintegahue. Ana nehu'na have kegina hu'na kama vano nehia kana rehiza hanugeno, kama vanoma hu'zankura hakegahie.
Tādēļ redzi, Es tavu ceļu aiztaisīšu ar ērkšķiem un darīšu tur sienu priekšā, ka viņa savas tekas nevar atrast.
7 Hagi ana a'mo'ma agrama avesi nezmantea vene'neramima zamarotago huno'ma vaniana ome zamaze'origahie. Hagi ana vene'neraminkura hakeno vano hugahianagi, zamageno eri forera osugahie. Zamageno'ma erifore'ma osnuno'a agra amanage hugahie, nagra ete ese ve'ni'are vanue. Na'ankure agranema mani'noana knare hu'na mani'noane huno hugahie.
Un viņa dzīsies saviem drauģeļiem pakaļ, bet tos nepanāks, un viņa tos meklēs, bet neatradīs; tad viņa sacīs: es iešu un atgriezīšos pie sava pirmā vīra, jo to brīdi man bija labāki nekā tagad.
8 Hagi rama'a witima, kasefa wainima, olivi masavema, silvama golima hu'na ami'noa zankura nagriku nami'ne huno agesa ontahino, erino Bali havi anumza ami'ne.
Jo viņa neatzīst, ka Es tas esmu, kas viņai devis labību un vīnu un eļļu, un vairojis viņas sudrabu un zeltu, ko tie priekš Baāla ir lietojuši.
9 E'ina hu'negu hozama vasage knarera nagra witini'a eneri'na, zafa ragama rente knarera wainini'a erigahue. Ana hukna hu'na kukenama huno avufgama refite'nogu'ma sipisipi azokate kukenane efeke zaza kukenanema ami'noana ete'na erigahue.
Tādēļ Es atkal atņemšu Savu labību savā laikā un Savu vīnu savā brīdī, un atraušu Savu vilnu un Savus linus, ar ko tie apseguši savu plikumu.
10 Nagra menina miko kukena'a hate atranena agri'ma avesima nentaza vahe zamavuga avufga avapako otigahiankino, mago'moe huno nagri nazampintira agura ovazigahie.
Un nu Es viņas kaunu atklāšu priekš viņas drauģeļu acīm, un neviens viņu neizglābs no Manas rokas.
11 Hagi ne'zama kreno neneno musema nehia zane, kasefa ikantero mago mago Sabati knarero, nezama kreno neneno musema nehia zana miko eri atregahue.
Un Es nobeigšu visu viņas līksmību, viņas svētkus, viņas jaunos mēnešus un viņas svētdienas un visus viņas svētos laikus.
12 Hagi navesima nenantaza vahe'mo'za mizani'a nami'naze huno'ma nehia waini nofitamine, fiki zafanena eri haviza hanugeno anampina zafa avono fore hinkeno afi zagagafamo'zage ana zafa ragaramina negahaze.
Un Es postīšu viņas vīna koku un vīģes koku, par ko viņa saka: tā ir mana maukas alga, ko man mani drauģeļi devuši; bet Es tos darīšu par mežu, un zvēriem laukā tos būs ēst.
13 Hagi Bali havi anumzantaminte'ma mnanentake'za insensima kremana vunezmantea zanku, Nagra knazana ami'na azeri haviza hugahue. Ana nehuno agesafi rinia eri renenteno, marerisa avasese'za eri nentanino avesima nezmantea vene'nerami nezmavaririno Nagrikura agenekanie.
Un Es pie viņas piemeklēšu tās Baālu dienas, ka viņa tiem ir kvēpinājusi un greznojusies ar savām sprādzēm un glītumiem un dzinusies pakaļ saviem drauģeļiem, bet Mani ir aizmirsuši, saka Tas Kungs.
14 E'ina hu'negu Nagra ami'mi hu'na hagage kopi ome antete'na, akohena fru nanekea asami'na nagrarega avrentegahue.
Tādēļ redzi, Es viņu labināšu un viņu vedīšu tuksnesī un runāšu mīlīgi ar viņu.
15 Hagi anantega waini hoza'a nemi'na, Hazenke Agupoe hu'zama nehaza agupo eri rukrahe ha'nena, amuha'ma hu'zamofo kaha megahie. Hagi ana a'mo'ma mofa'ma mani'nege'nama, Isipiti'ma avre'na ati'neramugeno zagamema hu'neaza huno zagamera hugahie.
Un Es tai atdošu viņas vīna dārzus no tejienes un to Ahora ieleju par cerības durvīm. Un tur viņa dziedās kā savas jaunības dienās, un kā tai laikā, kad viņa cēlās no Ēģiptes zemes.
16 Hagi Ra Anumzamo'a huno, Ana knarera, Nagrikura nenave'e hunka nehunka, kvani'a mani'ne hunka Bali havi anumzankura osugahane.
Un tai dienā, saka Tas Kungs, tu sauksi: mans vīrs, un tu Mani vairs nesauksi: mans Baāl.
17 Na'ankure Nagra Bali havi anumzamofo agiramima nehea zana agipintira eri atrenugeno, ana zamagiramina neheno monora huontegahie.
Un Es Baālu vārdus izraušu no viņas mutes, ka tos ar viņu vārdiem vairs nepieminēs.
18 Hagi ana knarera zagagafama, namaramima, mopa agofetu'ma zamasaguregati'ma regrarohe'za vanoma nehaza zagaraminena, huhagerafi huvempage hugahue. Ana nehu'na maka atirami'ne, bainati kazinknone, maka ha'zanena ana mopafintira eri atre'nuge'za korora osu knare hu'za manigahaze.
Un tai dienā Es darīšu priekš viņiem derību ar zvēriem laukā un ar putniem apakš debess un ar tārpiem virs zemes, un salauzīšu stopu un zobenu un karu no zemes, un likšu tiem droši dzīvot.
19 Nagra a' kavra'nena Nagri a' mani vava hugahane. Nagra a'ma kavresuana, fatgo avu'ava zanteti'ene fatgoma huno refkoma hu zanteti'ene avesima anteno knare avu'ava'ma hunte zanteti'ene nasunku zanteti'ene,
Un Es ar tevi saderēšos uz mūžību, un Es ar tevi saderēšos taisnībā un tiesā un žēlastībā un apžēlošanā.
20 hugahue hu'nama hu'noa zama amage ante'na hu navu'nava zantetiki huna ara kavra'nena, Nagrikura Ra Anumzane hunka kenka antahinka hugahane.
Un Es ar tevi saderēšos ticībā, un tu atzīsi To Kungu.
21 Hagi Ra Anumzamo'a huno, Ana knarera Nagra hanugeno, monamo'a kora atrenigeno mopafina neranigeno,
Un tai dienā Es paklausīšu, saka Tas Kungs; Es paklausīšu debesi, un tā paklausīs zemi.
22 mopamo'a witine, wainine olivi rgaramina Jesrili agupofina rentegahie.
Un zeme paklausīs labību un vīnu un eļļu, un tie paklausīs Jezreēli.
23 Hagi avimzama hankreankna hu'na ana ara ana mopafi nehankre'na, nasunkura Huogantegahue hu'nama hu'noa agia eri rukrahe hu'na, Nasunku Hugantegahue nehu'na, Nagri vahera omani'naze hu'noa agia ete eri rukrahe hu'na, Nagri vahere hanuge'za, ete zamagra Nagrikura tagri Anumzane hu'za hugahaze.
Un Es tos darīšu Sev par dzimumu virs zemes un apžēlošos par to neapžēloto un sacīšu uz tiem, kas nebija Mani ļaudis: jūs esat Mani ļaudis; un tie sacīs: mans Dievs!

< Hosea 2 >