Esta 7
1 Ana higeno kini ne'ene Hemanikea kuini a' Esta'ma retro'ma hu'nea ne'za ome nenaku vu'na'e.
Kad nu ķēniņš un Amans nāca pie ķēniņienes Esteres uz dzīrēm,
2 Hagi namba 2 zupama krentea ne'zane waini tinema neneno'a, kini ne'mo'a ete mago'ane Estana amanage huno antahige'ne, Kuini a' Estaga nazanku kave'nesifi nasmio? Na'ankuro nantahima kesana zana amne kamigahue. Kegavama hu'noa mopagu'ma nantahigesanke'na amne amu'nompintira refko hugamigahue.
Tad ķēniņš sacīja uz Esteri atkal otrā dienā vīnu dzerot: ko tu lūdzi, ķēniņiene Estere, tas tev taps dots, un ko tu prasi, arī līdz pusvalstij, tam būs notikt.
3 Higeno anante kuini a' Esta'a kenona'a huno, kini ne'moka musema hunantenka kavesi nantenunka, kantahigoanki nagri'ene vahe'ni'anena tahe ofrio.
Tad ķēniņiene Estere atbildēja: ja es, ķēniņ, žēlastību esmu atradusi tavās acīs, un ja ķēniņam patīk, tad dod man manu dzīvību uz manu lūgšanu un manus ļaudis uz manu prasīšanu.
4 Na'ankure nagri'ene vahe'ni'anena ko tahe'za akafri kafro nehu'za tazeri havizama nehu'za tahe vagamaresageta frisuna vahe zamazampi zagore tatre'naze. Hagi kazokzo eri'za vahe'ma tavarenaku'ma hiresina, nagra amanahu kea hu'na kna onkamusine. Hianagi nagri'ene naga'ni'anena mika'a tahe vagareke hu'naze.
Jo mēs esam pārdoti, es un mani ļaudis, ka topam izdeldēti, nokauti un nomaitāti. Ja mēs būtu pārdoti par kalpiem un kalponēm, tad es būtu klusu cietusi; jo nelaime neatsver ķēniņa traucējumu.
5 Higeno kini ne' Serksisi'a kuini a' Estankura amanage hu'ne, Iza e'inahu kea hu'ne? Iga ana nera mani'nea ne'mo e'inahu zana huke hu'ne?
Tad ķēniņš Ahasverus atbildēja un sacīja uz ķēniņieni Esteri: kas tas tāds un kur ir tas, kas to savā prātā ir apņēmies, tā darīt?
6 Higeno Esta'a kenona'a huno, E'i ana kefo avu'ava'ma nehuno ha'ma renerantea nera Hemanikino ama mani'ne. Anage higeno Hemani'a kuini a'mofo avugane, kini ne'mofo avuga tusi agogogu nehuno ahirahiku hu'ne.
Tad Estere atbildēja: tas pretinieks un ienaidnieks ir šis niknais Amans. Tad Amans iztrūcinājās ķēniņa un ķēniņienes priekšā.
7 Anage higeno kini ne'mo'a, tusi arimpa ahegeno otino atiramino knagune hozafi vu'ne. E'inama higeno'a, Hemani'a mani'neno kuini a'mo'ma asunku'ma huntesigu amesumesu hu'ne. Na'ankure agrama antahiana, kini ne'mo'ma eme ahe frizanku anara hu'ne.
Un ķēniņš cēlās savā bardzībā no dzīrēm un gāja uz tā nama dārzu. Un Amans stāvēja un meklēja savu dzīvību no ķēniņienes Esteres, jo viņš redzēja, ka ķēniņš par viņu bija nodomājis nelaimi.
8 Hagi kini ne'mo'ma knagune hozafinti'ma eno'ma eme keana Hemani'a kuini a'mofo tava'onte agafi mase'za nehigeno eme ke'ne. Hagi anante kini ne'mo'a huno, Ama ne'mo'a navufi kuini a' anteno vase'za nehifi? Anagema nehigeno'a, kini ne'mo'ma vahe'ma ahe frinaku'ma nehigeno'ma nehiaza hu'za eri'za vahe'amo'za ame hu'za Hemani agenopa tavravenu refite'naze.
Un ķēniņš griezās atpakaļ no nama dārza uz dzīru namu, un Amans bija nokritis pie tā sēdekļa, uz kā Estere sēdēja. Tad ķēniņš sacīja: vai viņš arī pie ķēniņienes varas darbu grib darīt pie manis namā? Kad šis vārds no ķēniņa mutes izgāja, tad Amanam aizsedza galvu.
9 Ana higeno anante kini ne'mofo eri'za ne'ma agonknazama hari'naza ne' Habona'a amanage hu'ne, 22mita hu'nea za'za zafa kuma'afina retrurente'neno, kini ne'mokama kahenaku'ma nehazageno hufore'ma huno kagu'ma vazi'nea ne' Modekaima aheno hanti'niaza retro hunte'ne, huno higeno kini ne'mo'a huno, Hemanina azerita ana zafare ome aheta hantiho.
Un Arbonus, viens no ķēniņa kambarjunkuriem, sacīja: redzi, Amana namā stāv koks piecdesmit olektis augstumā, ko Amans cēlis priekš Mardakaju, kas runājis labu priekš ķēniņa. Tad ķēniņš sacīja: pakariet viņu pie tā.
10 Hige'za Modekaiama aheno hantinaku'ma Hemani'ma retro'ma hunte'nea zafare ahe'za hanti'naze. Ana hazageno kini ne'mofo arimpa ahe'zamo'a evurami'ne.
Tad tie pakāra Amanu pie tā koka, ko tas Mardakajam bija licis uzcelt. Tad ķēniņa bardzība nostājās.
