Aposolo 28
1 Knare huta mopare'ma unehanatita konana Maltae nehaza ti amu'nompi mopa ke'none.
Un kad tie bija izglābti, tad tie dabūja zināt, ka tā sala tapa saukta Melite.
2 Anampima nemaniza vahe'mo'za knare so'e zamavu'zamava hu'za tavarente'naze. Tusi'a teve hegare'za tazeri so'e hu'naze na'ankure, tusi ko'aruno zasi hige'za ana hu'naze.
Un tie salas ļaudis mums parādīja lielu laipnību; jo tie uguni uzkūruši mūs visus uzņēma, tā lietus dēļ kas bija sācis līt, un tā aukstuma dēļ.
3 Poli'ma teve zogino erino eme tevefima negregeno, tevemo'a amuho higeno ana tevefinti mago ha' osifa'vemo hanatino Poli azante haninkofigeno, arisonamo'a kizu'vazu hu'ne.
Un kad Pāvils kādu žagaru nastiņu bija salasījis un pie uguns pielicis, tad viena odze no tā karstuma izlīda un ap viņa roku aptinās.
4 Kuma agafa vahe'mo'za kazageno osifa'vemo Poli azante haninkofi nege'za, zamagra'a anage hugantugma hu'za, ama'na nera vahe zamahe nefria nepigure, hankino hagerimpi frigara knare huno freno e'neanagi, tagri'ma refko'ma nehia a' anumzamo refako husiana atre'sigeno Poli'a omanigahie.
Un kad tie salas ļaudis to tārpu redzēja pie viņa rokas karājamies, tad tie sacīja savā starpā: šis cilvēks tiešām ir slepkava, kam no jūras izglābtam atriebšana neļauj dzīvot.
5 Hianagi Poli'a ana ha' osifavea tevefi rutafri atregeno ata hoza omi'ne.
Bet viņš to tārpu nokratīja ugunī un neko ļauna necieta.
6 Zamagra'ma antahi'zana, avufamo'a zorege mopafi traka huno frigahie hu'za nentahi'za, za'za kna kete'za mani'zana, mago'zana agritera fore osige'za, antahizazmia rukarehe hu'za ama'na nera anumzampigure hu'za hu'naze.
Un tie gaidīja, ka tas uztūktu, vai piepeši nomiris pakristu; bet kad tie ilgi bija gaidījuši un redzēja, ka nekāds ļaunums viņam nenotika, tad tiem citas domas nāca, un tie sacīja, viņu esam dievu.
7 Ana kumate'ma me'nea mopagerfa, ana ti amu'nompi mopare ugagota hu'nea ne' Pabliasi'e nehaza ne'mofona, agupo mopa'a me'nea ne'mo, muse nehuno tavareno noma'are vuno, 3'a kna'mofo agu'afina tazeri so'e hurante'ne.
Un ap to pašu vietu tam salas virsniekam, ar vārdu Publijus, bija muiža; tas mūs uzņēma un trīs dienas laipni kopa.
8 Anama hifina Pabliusi nefana amuho ave'nesino korarifa renagigeno vase'nege'za ome ke'naze. Poli'a omegeno nunamu hunteteno, avufare azana agofetu antegeno, kri'a amane hunte'ne.
Un notikās, ka Publijus tēvs ar drudzi un ar asins sērgu sirga; pie tā Pāvils iegāja un Dievu pielūdzis rokas tam uzlika un to darīja veselu.
9 Anazama fore hige'za, maka ana ti amu'nompi mopare'ma nemaniza kri vahera anahu'za ageno kri'zamia eri amane huzmante'ne.
Kad nu tas bija noticis, tad arī tie citi atnāca, kam tanī salā bija sērgas, un tapa dziedināti.
10 Hagi zamagranena, tagrira husga hunerante'za, vunaku'ma trotra nehunke'za, ina zanku'ma atupa'ma hu'nazana ventefi eri'za ome tami'naze.
Tie arīdzan mūs ar lielu godu pagodināja, un kad mēs aizcēlāmies, tie deva, ko mums vajadzēja.
11 Hagi 3'a ika maniteta, ana ti amunompi kumate'ma zaho ko'ma atigeno ko'ma emani'nea Aleksandria ventefi vu'none. Ana ventemofo avuga kugaveza anumzane huno tare kogna tremokizni znamema'a me'ne.
Un pēc trim mēnešiem aizcēlāmies ar laivu, kas bija no Aleksandrijas un tanī salā pa ziemu bija mitusi, un kam par zīmi bija dvīņi.
12 Vuta 3'a kna (3 dei) Sirakuse kumate ome azerita mani'none.
Un uz Sirakuzu nākuši, mēs tur palikām trīs dienas.
13 Anantetira rugagita Regiumu uhanati'none. Masonkeno ko'atigeno zage fretegati zaho egeta anagame'a mago knarera Puteoli uhanatuna zamota,
No turienes atkal aizcēlušies, mēs nācām uz Reģiu; un kad pēc vienas dienas dienasvidus vējš cēlās, tad nācām otrā dienā uz Puteoliem.
14 anampi mago'a tafuhe'ina ome zamageta erifore hunke'za, ke hazageta zamagranena mago sonta umani'none. Ananteti Romu e'none.
Tur mēs atradām brāļus un no tiem tapām lūgti, septiņas dienas pie tiem palikt, un tā mēs nācām uz Romu.
15 Hago tagriku'ma emani'naze kema Romu mani'naza tafuhe'za nentahi'za vahe'ma e'nazana, Apiusi kante maketi kumapinti neageno, 3'a no mizase'za nemasaza nonteti tagri'ma tavataginakura e'naze. Poli'ma nezmageno'a hanave e'nerino, Anumzamofo muse hunte'ne.
Un no turienes tie brāļi, par mums dzirdējuši, izgāja mums pretī līdz Appijus tirgum un TriTabernām; tos redzēdams, Pāvils Dievam pateicās un ņēmās drošu prātu.
16 Romuma ufronke'za, kagra kavesi'zante kvama hugante'nia sondia ne'ene manio hu'za Polinkura hunte'naze.
Un kad mēs nācām uz Romu, tad tas kapteinis tos saistītos nodeva tam karavaldniekam, bet Pāvilam vaļa tapa dota, savrup palikt ar kādu karavīru, kas viņu sargāja.
17 Hagi 3'a gna'mofo amefi'a, Poli'a kehige'za Juda kva vahera emeritru hazageno, Juda kva vaheku anage hu'ne, Nafuheta nagra mago havizana vahetia huozmante'na tafahe'i zamu'zmara eri haviza osu'noanagi, nagrira kina vahekna hu'za Jerusalemitira navare'za Romu vahe zamazampi eme natre'naze.
Un notikās pēc trim dienām, ka Pāvils Jūdu priekšniekus saaicināja. Un kad tie bija kopā sanākuši, viņš uz tiem sacīja: ‘Vīri, brāļi, es neko neesmu darījis ne pret šiem ļaudīm, ne pret tēvu ieradumiem un tomēr saistīts no Jeruzālemes esmu nodots Romiešu rokās.
18 Romu vahe'mo'za nagrira refko hu'za nagete'za, katufe natrenaku hu'naze. Na'ankure nahe friku'ma hunantazana, kegafa'a nagripina omanetfa hu'ne.
Tie izjautājuši gribēja mani atlaist, tādēļ ka nekādas nāves vainas pie manis nebija.
19 Hianagi Juda vahe'mo'za ana kerera ke ha' renantage'na, rankva Sisa kenakure hu'noe. Hu'neanagi nagrama antahuana mago keaga nagra'ni'a vahera huozmantegahue hu'noe.
Bet kad tie Jūdi pretī runāja, tad tapu spiests, ķeizaru piesaukt, tomēr ne tā, ka man būtu ko sūdzēt pret savu tautu.
20 E'ina hu'negu nagra neramage'na tamagra ne keaga huku nehue. Na'ankure Israeli vahe'mo'za zamentinti hu'za, zamage'sama nentahiza zante ana agafare nagrira ama'na kina nofira renante'naze.
Tad nu šās lietas dēļ es jūs esmu lūdzis, ka dabūtu jūs redzēt un ar jums runāt. Jo Israēla cerības dēļ es ar šīm ķēdēm esmu saistīts.”
21 Hige'za anage hu'za asami'naze, Judia kazigatira kagri nanekea avona kre'za atrageta e'ori'none. Hanki tafuhe'za anantegatira e'za naneke'a eme antege, kagri havi kavukva zamofo nanekea ontasmitfa hu'naze.
Bet tie uz viņu sacīja: “Mēs neesam nedz grāmatas par tevi no Jūdu zemes dabūjuši, nedz arī kāds no tiem atnākušiem brāļiem par tevi ko ļauna ir sludinājis jeb runājis.
22 Hianagi menina kagripinti kema antahinaku nehune, na'ankure mika kotegati vahe'mo'za antahu'nana ama ana kevugura (sekt) huhaviza huneramantaze.
Tomēr mēs gribam no tevis dzirdēt, ko tu domā; jo no šās draudzes mums ir zināms, ka tai visās malās top pretī runāts.”
23 Agranema atru hu'za keaga husnaza knama erinte fatgoma hutage'za, rama'a vahe'mo'za nemasefinka e'za eme negageno, ana zupa Mosese kasegefinti'ene kasnampa vahe'mo'zama krente'naza kefinti erino Anumzamofo mona kuma avu'ava zana huama huno nezmasmino, ama ana Jisasi avu'ava zante'ma zamentinti hanagu nanterana agafa huno nezmasmigeno kinaga ome ase'ne.
Un kad tie viņam vienu dienu bija nolikuši, tad daudzi nāca pie viņa mājas vietā; tiem viņš Dieva valstību apliecināja un izstāstīja, tos pārliecinādams par Jēzu no rīta agri līdz vakaram.
24 Poli'ma kema hia kemo'a mago'amokizmia antahintahi zmia zamare agrarega zamante'ne, mago'amo'za antahi'za zamentinti huzankura zamesra hu'naze.
Un citi gan tapa pārliecināti caur to, ko viņš sacīja, bet citi neticēja.
25 Zamagra zamagra hugantigma hu'za mago zamarimpa nosu'za, atre'za nevazageno, Poli'a vagare keaga huno, Ruotge Avamu'mo tamagehe'ima keaga huzami'neana, kasnampa ne' Aisaiampi huvazino hufatgo hu'ne.
Un nebūdami savā starpā vienprātīgi, tie aizgāja, kad Pāvils to vienu vārdu bija sacījis: “Tas Svētais Gars gan labi caur pravieti Jesaju ir runājis uz mūsu tēviem,
26 Ana vahete vunka anage huo, Tamage hutma kea antahigahazanagi, amara osu'tfaza hugahaze, tamagerafa hutma kegahazanagi, keanke oregahaze.
Sacīdams: “Noej pie šiem ļaudīm un saki: ar ausīm jūs dzirdēsiet un nesapratīsiet, un redzēdami jūs redzēsiet un nenomanīsiet.
27 Na'ankure ama ana vahe'mokizmi zamagu'amo'a amara huno hagro osu'nege'za kema antahi'zana, zamagesamo'a antahiso'e nosie, hagi zamavurga asuki'nege'za zamavua nonke'za zamagesaretira nontahi'za, zamagu'amo'a amara osanige'za, rukrahe hu'za omesage'na zamazeri onkanamregahue hu'ne. (Ais 6:9-10.)
Jo šo ļaužu sirds ir tapusi cieta, un ar ausīm tie grūti dzird un snauž ar savām acīm, ka tie ar acīm neredz un ar sirdi nesaprot un neatgriežas, ka Es tos dziedinātu.”
28 E'ina hu'negu tamagra antahi ankeresazana, Anumzamo tahokehe'zana megi'a vahete atregeno e'ne hu'za zamagra antahigahaze.
Tad nu jums būs zināt, ka pagāniem Dieva pestīšana ir sūtīta, un tie to dzirdēs.”
Un kad viņš to bija sacījis, tad tie Jūdi aizgāja, savā starpā daudz apjautādamies.
30 Poli'a, agra'ama ikante mizaseno ne'mania nompina, tare zagegafufi anampina mani'nege'za, agri'ma kekure hu'za amokizmia so'e huzmante'ne.
Un Pāvils palika divus gadus savā īpaši īrētā mājas vietā, un visus pieņēma, kas pie viņa nāca,
31 Korera osuno Anumzamofo mona kumamofo avu'ava zana hu'ama nehuno, Ramofo Jisasi avu'ava zamofo nanekea rempi hunezamigeno mago'mo'a aze'orino i'o huonte'ne.
Dieva valstību sludinādams un par To Kungu Jēzu Kristu mācīdams ar visu drošību bez aizliegšanas.
