2 Samue 3

1 Hagi anantetira Deviti naga'ene Soli naga'mo'zanena za'zate hara hu'za vu'naze. Deviti naga'mo'za mago'ane hanaveti'za vazageno, Soli naga'mofo hanavemo'a ome osi osi huno vu'ne.

Un karš starp Saula namu un Dāvida namu vilcinājās. Bet Dāvids palika jo dienas jo spēcīgāks, un Saula nams jo dienas jo vājāks.

2 Hagi Deviti'a Hebronima mani'neno'a, ne' mofavrezaga zamante'ne. Hagi zage mofavremofo agi'a Amnonikino, Jezrili kumateti a'mo Ahinoamu kasente'ne.

Un Dāvidam Hebronē piedzima dēli: viņa pirmdzimtais bija Ammons, no Aķinoamas, tās Jezreēlietes.

3 Hagi nampa 2 mofavrea Kiliabukino, Karmeli kumateti ne' Nebali kento a'ma Abigelima eri'nea a'mo kasente'ne. Hagi nampa 3 mofavre'a Absalomukino, Gesuri kumate kini ne'mofo mofa'mo Maka kasente'ne.

Un viņa otrs bija Ķileabs no Abigaīles, Nābala sievas, no Karmeļa. Un trešais Absaloms, no Maākas, Talmaja, Gešuras ķēniņa, meitas.

4 Hagi nampa 4 mofavre'a Adonijakino Hagiti kasentene. Hagi nampa 5fu mofavrea Sefatiakino, Abitari kasente'ne.

Un ceturtais Adonijus, Aģitas dēls. Un piektais Šefatijus, Abitalas dēls.

5 Hagi nampa 6is mofavrea Itreamukino, Egla kasente'ne. E'i ana mofavrezaga Deviti'a Hebroni mani'neno kasezamante'ne.

Un sestais Jetreams no Eglas, Dāvida sievas. Šie dzima Dāvidam Hebronē.

6 Hagi ha'ma Deviti naga'ene Soli naga'enema nehaza knafina, Abna'a hanave sondia ne' Soli sondia vahepina mani'ne.

Kamēr nu karš bija starp Saula namu un Dāvida namu, tad Abners stipri turējās pie Saula nama.

7 Hagi Soli'ma mago a'ma eri'neana, Aia mofa Rizpa eri'ne. Hagi Is-boseti'a Abnankura huno, nahigenka nenafa ara antenka mase'nane?

Un Saulam bija lieka sieva bijusi, Ricpa vārdā, Ajas meita. Un (Išbošets) sacīja uz Abneru: kāpēc tu guli pie mana tēva liekas sievas?

8 Hagi Is-boseti'ma hiankegura Abnana tusi arimpa ahegeno amanage hu'ne, Juda vahe'mokizmi zukake kra nagra mani'nogenka nagrira balia rugantugma nehano? Hagi maka'zama negafa Soline, naga'ane, roneanema navesinezmante'na kagri'ma kavre'na Deviti azampima ome onte'noa zante miza naminaku nehunka, ama ara azeri savri hu'nane hunka nehano?

Tad Abners ļoti apskaitās par Išbošeta vārdiem un sacīja: vai tad es esmu suņa galva, kas pie Jūda turas? Tava tēva Saula namam, viņa brāļiem un viņa draugiem es šodien parādu žēlastību un tevi neesmu nodevis Dāvida rokā, un tu man šodien noziegumu pārmeti tās sievas dēļ!

9 Hagi Ra Anumzamo'ma Devitima huvempa hunte'nesia zama nagrama osanugeno'a, Anumzamo'a nagrira nazeri haviza hugahie.

Lai Dievs Abneram šā un tā dara, ja es tā nedarīšu Dāvidam, kā Tas Kungs viņam ir zvērējis,

10 Hagi nagra Abna'na Soli kini trara Deviti eri amisugeno, Israeli vahe'ene Juda vahe'ene Dani vahera noti kazigati vuno sauti kaziga Berseba uhanatisigeno agrake kegava hugahie.

Noceldams valstību no Saula nama un uzceldams Dāvida goda krēslu pār Israēli un pār Jūdu no Dana līdz Bēršebai.

11 Hagi Is-boseti'a mago kea osu'ne. Na'ankure Abnankura tusi'a koro hu'ne.

Un tas Abneram ne vārda vairs nevarēja atbildēt, tā tas viņu bijās.

12 Anante Abna'a ke erino vu vahete kea Devitina atrenteno anage hu'ne, Ama mopa kagri mopa me'neanki, nagri'ene kea eme huhagerafinka huvempa huge'na, nagra miko Israeli vahera zamazeri rukrahe hanena kagrite eho.

Un Abners sūtīja savā vietā vēstnešus pie Dāvida un sacīja: kam tā zeme pieder? Un sacīja: deri derību ar mani, redzi, tad mana roka būs ar tevi, atgriezt visu Israēli pie tevis.

13 Higeno Deviti'a ana kerera anage hu'ne, Knarekita huvempa huta huhagerafigahue. Hianagi Soli mofa Mikelima kagra avrenka eme namisunka, nagri navufina kegahane.

Un viņš sacīja: labi, es ar tevi derēšu derību, bet vienu lietu es prasu no tevis, proti, tev manu vaigu nebūs redzēt, pirms tu man nebūsi atvedis Mikali, Saula meitu, kad tu nāksi redzēt manu vaigu.

14 Huteno Deviti'a ke erino vu vahete Is-bosetina kea atrenteno anage hu'ne, A'ni'a Mikelina avrenka eme namio. Na'ankure nagra 100'a Filistia vahe zamahe'na ko oku zamavufa anonteti mizase'noa a' mani'ne.

Un Dāvids sūtīja vēstnešus pie Išbošeta, Saula dēla, sacīdams: dod man Mikali, manu sievu, ko esmu precējies ar simts Fīlistu priekšādām.

15 Hagi Is-boseti'a ana nanekema nentahino'a mago'a vahe huzamantege'za, Laisi nemofo Paltia nenaro Mikelina ome avre'za e'naze.

Un Išbošets nosūtīja un to ņēma no vīra, no Paltiēļa, Laīsa dēla.

16 Hianagi ana ara avre'za neageno, neve'a zavineteno avaririno Bahurimi kumate egeno, Abna'a huntegeno, ete rukrahe huno kuma'arega vu'ne.

Un viņas vīrs gāja viņai līdz, un iedams raudāja viņai pakaļ līdz Bakurim. Tad Abners uz to sacīja: ej, griezies atpakaļ. Tad viņš griezās atpakaļ.

17 Hagi Abna'a Israeli ranra vahera zamavare atru huno anage huno zamasami'ne, Kotera Devitinku kinitia manigahie huta tamagra hu'naze.

Un Abners bija runājis ar Israēla vecajiem un sacījis: jūs citkārt Dāvidu esat meklējuši sev par ķēniņu.

18 Hagi menina ana ketamire otita anaza hiho. Na'ankure Ra Anumzamo'a Deviti huvempa hunteno, Filistia vahe zamazampinti'ene ha' vahe'tamimofo zamazampintira, Israeli vahera eri'za ne'ni'a Deviti zamagu'vazigahie hu'ne.

Tad dariet nu to, jo Tas Kungs uz Dāvidu ir runājis un sacījis: caur Sava kalpa Dāvida roku Es izpestīšu Savus Israēla ļaudis no Fīlistu rokas un no visu viņu ienaidnieku rokas.

19 Hagi anante Abna'a viazamo Benzameni nagara ome ana kea nezamasamino, ete ana kea erino Devitinte Hebroni vuno, hago maka Israeli vahe'ene Benzameni naga'mo'za mago zamarimpa hu'naze huno ome asami'ne.

Tāpat Abners bija runājis priekš Benjamina ausīm, un Abners nogāja arī priekš Dāvida ausīm Hebronē runāt visu, kas Israēlim un visam Benjamina namam labi patika.

20 Hagi Abna'a 20'a vahe'ene Deviti'ma mani'nerega Hebroni kumate egeno, Deviti'a rama'a ne'za krezmante'ne.

Un Abners nāca pie Dāvida uz Hebroni un divdesmit vīri viņam līdz, un Dāvids Abneram un tiem vīriem, kas viņam bija līdz, taisīja dzīres.

21 Hagi ne'za nete'za Abna'a Devitina anage huno asami'ne, Natrege'na vu'na miko Israeli vahera rani kinimokare ome zamazeri atru hanuge'za, zamagra huvempa hu'za kagrira kini kazeri otisagenka, kagri'ma kavesiniaza hunka kegava huzamantegahane. Higeno Deviti'a Abnana atregeno rimpa frune vu'ne.

Tad Abners sacīja uz Dāvidu: es celšos un iešu un sapulcināšu visu Israēli pie sava kunga, tā ķēniņa, ka tie ar tevi der derību; tad tu varēsi valdīt pār visu, kas tavai dvēselei patīk. Tā Dāvids atlaida Abneru, un tas aizgāja ar mieru.

22 Hagi Abna'ma Hebroni kuma'ma anama atreno'ma nevigeno'a, Deviti sondia vahe'ene Joapu'enena ha'ma nehazaregatira hapinti'ma eri'naza zantamina rama'aza eri'za e'naze. Hianagi Abna'a Deviti'enena Hebroni kumatera omani'ne. Na'ankure Deviti'a ko Abnana huntegeno rimpa frune vu'ne.

Un redzi, Dāvida kalpi un Joabs griezās atpakaļ no sirošanas un pārnesa lielu laupījumu. Un Abners nebija vairs pie Dāvida Hebronē, bet šis to bija atlaidis, ka tas ar mieru bija aizgājis.

23 Hagi Joapu'ene sondia vahe'enema ehanatizage'za mago'a vahe'mo'za Joapuna asami'za, Neri nemofo Abna'a kini nete egeno, kini nemo'a magozana huonteno atregeno rimpa frune vu'ne.

Kad nu Joabs un viss tas spēks ar viņu pārnāca, tad Joabam teica un sacīja: Abners, Nera dēls, ir nācis pie ķēniņa un tas viņu ir atlaidis, ka viņš ar mieru aizgājis.

24 Higeno Joapu'a ame huno kini nete vuno amanage ome hu'ne, Na'a hu'nane? Abna'ma kagrite'ma egenka, nahigenka amnea atrankeno agra vu'ne?

Tad Joabs gāja pie ķēniņa un sacīja: ko tu esi darījis? Redzi, Abners pie tevis ir nācis, - kāpēc tu viņu esi atlaidis, ka tas aizgājis?

25 Hagi kagra antahi'nane, Neri nemofo Abna'a regavatga huno maka zama nehanaza ke'naku e'ne.

Tu gan Abneru, Nera dēlu, pazīsti, ka tas ir nācis tevi pierunāt, ka viņš vērā liktu tavu iziešanu un ieiešanu un izprastu visu, ko tu dari.

26 Anante Joapu'a Abnana ke atrentege'za Sira tinkerire nevige'za ome ke'za avre'za e'naze. Hagi e'i ana zama hiazana Deviti'a antahino keno osu'ne.

Un Joabs izgāja no Dāvida un sūtīja vēstnešus Abneram pakaļ, kas viņu atkal atveda no Ziras akas; bet Dāvids par to nezināja.

27 Hagi Abnama ehanatigeno'a, Joapu'a avreno rankuma kafante agri'akema kema asaminaku'ma hiaza huno avreno viazamo, negana Asahelima ahe fri'nea zanteku huno bainati kazi ome erino rimpa retragufegeno fri'ne.

Kad nu Abners uz Hebroni nāca atpakaļ, tad Joabs viņu veda vārtos, klusu ar viņu parunāt, un tur tas viņam dūra vēderā, ka tas nomira, par viņa brāļa Azaēļa asinīm.

28 Hagi henkama ana ke'ma Deviti'ma nentahino anage hu'ne, Nagrama kegava hu'noa vahe'mo'zane nagranena Ra Anumzamofo avufina keta antahita osu'nonankita, Neri nemofo Abna'ma fri'nea zamofo kora kumi'mofo knazamo'a tagritera omenetfa hugahie.

Kad nu Dāvids to pēcak dzirdēja, tad viņš sacīja: es esmu nenoziedzīgs un mana valstība Tā Kunga priekšā mūžīgi pie Abnera, Nera dēla, asinīm.

29 Hagi Abnama ahe fri'nea zamofo knazama'a Joapu'ene mika nefa naga'amo'zane erigahaze. Hagi Joapu'ene agripinti'ma fore'ma hanaza vahe'mofona namu zamarege, fugo kri erige, azompare vano huge, bainati kazinu zamahe frige, nezanku zamagatege hanige'za frigahaze.

Lai tās nāk uz Joaba galvu un uz visu viņa tēva namu, un lai Joaba namā netrūkst, kam izpil un kas ir spitālīgs un kas pie spieķa staigā un kas caur zobenu krīt un kam maizes trūkst.

30 E'ina hu'negu Joapu'ene nefu Abisaikea Abnana ahe'na'e. Na'ankure agra nezanafu Asahelima Gibioni kumate'ma hapima ahe'nea zanku huke ahe'na'e.

Tā Joabs un Abizajus, viņa brālis, nokāva Abneru par to, ka tas Azaēli, viņu brāli, bija nokāvis kaujā pie Gibeonas.

31 Hagi anante Joapune maka agranema mani'naza vahera Deviti'a zamasamino, Kukenatamia tagato nehuta, tamasunku kukena huta tamasunku huta Abnankura zavira ateho. Hagi kini ne' Deviti'a vahe'ma eri'zama nevaza vahe zamefi e'ne.

Tad Dāvids sacīja uz Joabu un uz visiem ļaudīm, kas pie viņa bija: saplēšat savas drēbes un apvelciet maisus un žēlojaties Abnera pēc. Un ķēniņš Dāvids gāja bērēm pakaļ.

32 Hagi Abnana Hebroni ome asentageno, keri'arera kini ne'mo'a tusi zavi ome atege'za, mika'mo'za Abnankura zavi ate'naze.

Kad nu Abneru apraka Hebronē, tad ķēniņš pacēla savu balsi un raudāja pie Abnera kapa, un visi ļaudis raudāja.

33 Hagi kini ne'mo'a amanage huno asunku zagamera Abnantera hu'ne, Abna'a negi vahera omani'neanagi, na'a higeno neginagi vaheknara huno frie?

Un ķēniņš žēlojās par Abneru un sacīja: vai Abneram bija jāmirst, kā mirst nelietis?

34 Kazantera nofira kionte'za seni nofiteti kagarera kionte'naze. Hagi kagrira kefo vahe'mo'za kahe frize. Hige'za miko vahe'mo'za Abnankura tusi zavi ate'naze.

Tavas rokas nebija saistītas nedz tavas kājas liktas vara pinekļos; tu esi kritis, kā krīt caur netikliem. Tad visi ļaudis vēl vairāk par to raudāja.

35 Anante hanina osunege'za miko vahe'mo'za e'za Devitinkura ne'zana no hu'za hu'naze. Hianagi Deviti'a huvempage huno, Zagemo'ma uorami'nenke'na ne'zama nenugeno'a, Anumzamo'a nahe frigahie.

Un visi ļaudis nāca aicināt, lai Dāvids maizes ēstu, kamēr vēl bija dienas gaisma; tad Dāvids zvērēja un sacīja: lai Dievs man šā un tā dara, ja es baudīšu maizes vai cita kā, pirms saule noiet.

36 Hagi miko vahe'mo'za anazama kini ne'mo'ma hiazama nege'za muse nehu'za, ko'ma hu'nea zanku'enena muse hu'naze.

Un visi ļaudis to dzirdēja, un tas tiem labi patika; viss ko ķēniņš darīja, tas visiem ļaudīm labi patika.

37 Anama hige'za miko vahe'mo'za antahi ama nehu'za, Abna'ma fri'nea zamofona kini ne' Deviti'a antahino keno osu'ne hu'za hu'naze.

Un visi ļaudis un viss Israēls noprata tai dienā, ka tas nebija nācis no ķēniņa, ka Abners, Nera dēls, bija nokauts.

38 Hagi anante kini ne'mo'a eri'za vahe'aramina zamasamino, menina Israeli vahepima rankva vahe'ma fri'neana tamagra antahita keta osu'nazo?

Un ķēniņš sacīja uz saviem kalpiem: vai nezināt, ka šodien lielskungs un augsts vīrs ir kritis iekš Israēla?

39 Hagi Ra Anumzamo'a kini manio huno huhampri nante'neanagi, nagrira hanaveni'a omane'ne. Hagi ama Zeruia nemofo Joapu'ene Abisai'enena hanave nentake netre mani'na'ankina, nagra zanazeri rava hegara osu'noe. Hagi havi avu'ava hu'nemofona Ra Anumzamo azeri havizana hanie.

Bet es vēl šodien esmu par jaunu, nule par ķēniņu svaidīts. Un šie vīri, Cerujas dēli, man ir par stipriem; Tas Kungs lai atmaksā tiem ļauna darītājiem pēc viņu ļaundarīšanas.