2 Samue 24
1 Hagi mago'ane Ra Anumzamo'a Israeli vahera arimpa ahenezamanteno, Devitina antahintahi amino Israeli vahe'ene Judia vahera nama'a mani'nafi ome hamprio hu'ne.
Un Tā Kunga dusmas atkal iedegās pret Israēli, un viņš Dāvidu skubināja pret tiem sacīdams: ej, skaiti Israēli un Jūdu.
2 Higeno kini ne'mo'a sondia vahete kva ne Joapuna hunteno, kagra ana mika Israeli naga'mokizmi nompi vunka noti kaziga Dani kumateti eri agafa hutenka, saoti kaziga Berseba kumate vunka vahera hamprige'na nama'a vahera mani'nazafi ke'na antahi'na ha'neno.
Un ķēniņš sacīja uz Joabu, karapulku virsnieku, kas pie viņa bija: ej jel apkārt pa visām Israēla ciltīm, no Dana līdz Bēršebai, un skaitāt tos ļaudis, lai es zinu to ļaužu skaitu. Tad Joabs sacīja uz ķēniņu:
3 Hianagi Joapu'a kenona huno, Kini ne'moka nagri'ma navesiana Ra Anumzankamo'a vahera zamazeri rama'a hanige'za 100'a zupa rama'a hu'za amama mani'nazaza hu'za fore hanaze. Hagi anazama fore'ma haniazana kagra kasefa hunka mani'nenankeno fore huzanku nave'nesie. Hagi na'a agafare amanahu zana kagra hu'za nehane?
Lai Tas Kungs, tavs Dievs, pie šiem ļaudīm simtkārt vairāk pieliek, nekā viņu ir, ka mana kunga, tā ķēniņa, acis to redz; kāpēc tad manam kungam, tam ķēniņam, šīs lietas gribās?
4 Hianagi kini ne'mo'a ana ke'a refako huno onke ome hampriho hige'za Joapu'ene sondia vahe'mo'za vahe ome hamprinaku vu'naze.
Bet ķēniņa vārds palika spēkā pret Joabu un tiem karavirsniekiem. Tā Joabs ar tiem karavirsniekiem izgāja no ķēniņa, Israēla ļaudis skaitīt.
5 Hagi zamagra Jodani tina takahe'za Aroeri kuma'mofo sauti kaziga agupofi seli no ome ki'za mani'ne'za Gati vu'za rugitagi'za Jazeri vu'naze.
Un tie gāja pār Jardāni un apmetās pie Aroēra, pa labo roku tai pilsētai, kas Gada ielejas vidū, un pie Jaēzeres.
6 Hagi zamagra Giliati vute'za anantetira Hiti vahe mopafi Kadesi vu'za Dani ehanatite'za, Danitira rugagi'za Saidoni vu'naze.
Pēc tie nāca uz Gileādu un uz to ielejas zemi Tahtim Hodši, tie nāca arī uz DanJaānu un apkārt uz Sidonu.
7 Anantetira rukrahe hu'za vihuma me'nea kumate Hivine Kenani kumate ete'za, henka sauti kaziga Judane Bersibanena vu'naze.
Un tie nāca uz to stipro Tirus pilsētu un uz visām Hiviešu un Kanaāniešu pilsētām, un tie iznāca ārā Jūdam pret dienasvidu uz Bēršebu.
8 Hagi 9ni'a ikanki, 20'a zage knafi maka kaziga vano huza vahera hamprite'za ete Jerusalemi vu'naze.
Tā tie gāja apkārt pa visu zemi un pārnāca pēc deviņiem mēnešiem un divdesmit dienām uz Jeruzālemi.
9 Hagi Joapu'a anama ome hampri'nea vahe'mokizmi kea Devitina asamino, Kazinteti'ma ha'ma huga vahera 800 tauseni'a Israeli vahepina manizageno, 500 tauseni'a vahe Juda nagapina mani'naze.
Un Joabs deva ķēniņam to uzrakstīto ļaužu skaitu, un iekš Israēla bija astoņsimt tūkstoš karavīru, kas bija zobena vilcēji, un Jūda vīru bija piecsimt tūkstoši.
10 Hagi Deviti'a vahe'ma hamprite'noa arimpagna hu'ne. Ana huteno Ra Anumzamofona antahigeno, Nagra vahe'ma hampruana tusi'a kumi hu'noe. Hagi eri'za vahekamo'na nagra neginagi navu'nava hu'noanki kumini'a eri atrenanto.
Tad Dāvidam sirds trīcēja, kad tos ļaudis bija skaitījis. Un Dāvids sacīja uz To Kungu: es esmu ļoti grēkojis ar to, ko esmu darījis, un nu Kungs, atņem lūdzams sava kalpa noziegumu, jo es esmu ļoti aplam darījis.
11 Hagi Deviti'a masenefinti anante nanterana otigeno, Ra Anumzamo'a Deviti kasnampa ne Gatinte eno, anage huno kea atrenteno,
Kad nu Dāvids rītā cēlās, tad Tā Kunga vārds notika uz pravieti Gadu, Dāvida redzētāju, tā:
12 Ra Anumzamo'a amanage hie hunka Devitina ome asamio, Kazeri havizama hanua kea 3'a kankamumpi kasamiga huanki, anampinti mago'mofo huhamprige'na kazeri havizana ha'neno.
Ej un runā uz Dāvidu: tā saka Tas Kungs: trīs lietas es tev lieku priekšā, izvēlies vienu no tām, ko lai es tev daru.
13 Anage huno asamigeno Gati'a Devitina ome asamino, 7'a kafufi agatonto kna fore haniegu kavesifi? 3'a ikampi ha' vahe'mo'za ha'huramanteno kna tamisifi, 3'a zageknafi kria atrenugeno tamazeri haviza haniegu kavenesie? Hagi e'i anampinti mago knazamofo huhamprigena, anama hanamofo Ra Anumzamofona ome asamigahue.
Un Gads nāca pie Dāvida un teica viņam un uz to sacīja: vai tu gribi septiņus gadus bada laiku savā zemē, jeb vai tu gribi trīs mēnešus bēgt no saviem ienaidniekiem, kas tevi vajās, jeb vai tu gribi, ka trīs dienas tavā zemē nāk mēris? Ņem nu vērā un redzi, ko lai es tam atsaku, kas mani sūtījis.
14 Hagi Deviti'a Gatina asamino, nagra tusi'a narimpagna huanki, Ra Anumzana asunku Anumza mani'neanki atregeno nazano hunaku'ma hanuno'a, agra'a tazeri havizana hino. Hagi ha' vahe'mokizmi zamazampina tavarente'na tazeri havizana osiho.
Tad Dāvids sacīja uz Gadu: man ir ļoti bail. Es kritīšu labāk Tā Kunga rokā, jo Viņa žēlastība ir liela, bet cilvēku rokā es negribu krist.
15 Hagi Ra Anumzamo'a ana nanterana tusi'a hazenke atregeno 3'a zage knafi noti kaziga Daniti agafa huteno, vuno sauti kaziga Berseba vigeno ana maka mopafina 70 tauseni'a vahe zamahe fri vagare'ne.
Tad Tas Kungs lika mērim nākt iekš Israēla, no rīta līdz tam nospriestam laikam, un ļaužu nomira no Dana līdz Bēršebai septiņdesmit tūkstoši.
16 Hagi vahe'ma zamahe fri ankeromo'ma Jerusalemi kuma'ma erihaviza hunaku retro nehigeno, Ra Anumzamo'a asunku nehuno, antahi'zama'a eri rukrahe huno, ana ankeroa asamino, kazana atro huno hu'ne. Ana zupa ko ankeromo'a Jerusalemi tavaonte Jebusi ne' Araunama witi akruma neharere mani'negeno anage hu'ne.
Un kad tas eņģelis savu roku pār Jeruzālemi izstiepa, lai to nomaitātu, tad Tam Kungam tā ļaunuma bija žēl, un Viņš sacīja uz to eņģeli, kas tos ļaudis nonāvēja: ir gan, atrauj savu roku. Un Tā Kunga eņģelis stāvēja pie Aravnus, tā Jebusieša, klona.
17 Hagi Devitima ankeromo'ma vahe'ma nezamahegeno negeno'a, anage huno Ra Anumzamofona asami'ne, Nagra'a kumira hu'na havi navunavara hu'noe. Hianagi ama'na vahe'mo'za sipisipigna huza kezmia omne'neanki nankna hazenke hu'nazagenka zamahe'za nehane? Muse hugantoanki nagri'ene nagani'ane tazeri haviza huo.
Un Dāvids sacīja uz To Kungu, to eņģeli redzēdams, kas tos ļaudis sita: redzi, es esmu grēkojis un noziedzies, bet ko šīs avis darījušas? Lai Tava roka ir pret mani un pret mana tēva namu.
18 Ana higeno Gati'a ana kna zupa Devitinte eno anage huno asami'ne, marerinka Jebusi ne'ma Arauna'ma witi akru'ma neharere Ra Anumzamofo kresramnavu ita ome retro huo.
Tad Gads nāca tai dienā pie Dāvida un uz to sacīja: ej uz augšu un uztaisi Tam Kungam altāri uz Aravnus, tā Jebusieša, klona.
19 Anage higeno, Ra Anumzamo'ma Gati'ma asamia kante anteno anaza ome retro hunaku, Deviti'a marerino vu'ne.
Tad Dāvids gāja pēc Gada vārda, kā Tas Kungs bija pavēlējis.
20 Hagi Arauna'ma kegeno kini ne'mo'ene vahe'amozama agrama mani'neregama azageno'a, Arauna'a uramino kini ne'mofo avuga avugosaregati mopafi upri huno ra agi ami'ne.
Un Aravnus skatījās un redzēja pie sevis nākam ķēniņu un viņa kalpus, un Aravnus izgāja un nometās ķēniņa priekšā uz savu vaigu pie zemes.
21 Ana huteno Arauna'a anage hu'ne, na'a higenka rana kini nemoka eri'za vaheka'monarega neane? Higeno Deviti'a kenona huno, witi akaru'ma neharana mopa mizasena Ra Anumzamofontega Kresramanavu ita tro hanugeno, amama zamazeri haviza nehia hazenkea omnegahie.
Un Aravnus sacīja: kāpēc mans kungs, tas ķēniņš, nāk pie sava kalpa? Un Dāvids sacīja: šo klonu no tevis pirkt, ka es Tam Kungam taisu altāri, lai šī mocība no ļaudīm atstājās.
22 Anante anage huno Arauna'a Devitina asami'ne, ranimoka amne ama ana mopa erinka kagrama antahinankeno knare'ma haniazana hugahane. Hagi kresramna vu zana kaona megeno, rezahema huza witima refuzafunepaza zafane, kaomofo anankempima nentaza karenamare zafanena erinka tevea kregahane.
Tad Aravnus sacīja uz Dāvidu: lai mans kungs, tas ķēniņš, ņem un upurē, kā viņam patīk. Redzi, še ir vērši par dedzināmo upuri un kuļami rati un vēršu jūgi malkai.
23 Hagi kini ne'moka ama mika zantamina nagra negamue, nehuno Arauna'a mago'ane anage huno kini nekura hu'ne, Ra Anumzana, kagri Anumzamo'a kagrama hanana ofarera muse nehuno antahigamisie.
Šo visu, ķēniņ, Aravnus dod ķēniņam. Un Aravnus sacīja uz ķēniņu: lai Tam Kungam, tavam Dievam, ir labs prāts uz tevi.
24 Hianagi kini ne'mo'a anage huno Araunana asami'ne, Nagra mizasena kagripintira erigahue. Hagi miza ose'nenua mopafina Ra Anumzana nagri Anumzamofona kre fanene hu ofa amnea huontegahue. Anage nehuno Deviti'a witima neharea mopane bulimakaonena 50'a silva zagoreti mizase'ne.
Bet ķēniņš sacīja uz Aravnu: nē, bet es pirkdams to tev nopirkšu, jo es negribu Tam Kungam, savam Dievam, dedzināmos upurus velti upurēt. Tā Dāvids to klonu un tos vēršus nopirka par piecdesmit sudraba sēķeļiem.
25 Ana huteno Deviti'a anante kresramna vu ita tro huteno, kre fanene hu ofane, rimpa fru ofanena hu'ne. Ana higeno Ra Anumzamo'a nunamuzmia nentahino, ana mopafintira knazana eri amne hu'ne.
Un Dāvids uztaisīja tur Tam Kungam altāri un upurēja dedzināmos upurus un pateicības upurus. Tā Tas Kungs tai zemei tapa salīdzināts, un tā mocība atstājās no Israēla.
