2 Kroniku 33

1 Hagi Manase'a 12fu'a kafu nehuno Juda vahe kinia efore huno, 55'a kafu Jerusalemi kumatera kinia mani'ne.

Manasus bija divpadsmit gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja piecdesmit pieci gadus Jeruzālemē,

2 Hagi Manase'a Ra Anumzamofo avufina ko'ma ana mopafima mani'naza vahe'mo'zama agoteno himnagema hu'nea avu'ava'ma nehazageno zamahe natitre'neankna kefo kumi hu'ne.

Un darīja, kas Tam Kungam nepatika, pēc to tautu negantībām, ko Tas Kungs Israēla bērnu priekšā bija izdzinis.

3 Hagi nefa Hesekaia'ma havi anumzamofo mono kumatmima taganama vazitre'neana ete eri so'e huno negino, Bali havi anumzante'ma kre sramnavu ita tro nehuno, Asera havi anumzamofo amema'ama antre'za tro'ma hunte'naza zafaramina retrurentetere hu'ne. Ana nehuno maka monafima me'nea zantmintera rena reno monora huzmante'ne.

Jo tas uztaisīja atkal kalnu altārus, ko viņa tēvs Hizkija bija nolauzījis, un uztaisīja altārus Baāliem un taisīja Ašeras un metās zemē priekš visa debess spēka un tiem kalpoja.

4 Hagi Ra Anumzamo'ma huno, Jerusalemi kumapi Nagri nagi me'nena, monora hunante vava hugahazema huno hu'nea mono nompina, Manase'a havi anumzamofo kre sramnavu ita tro hunte'ne.

Viņš taisīja altārus arī Tā Kunga namā, par ko Tas Kungs bija sacījis: Jeruzālemē lai ir mans vārds mūžīgi.

5 Hagi Ra Anumzamofo mono nonkumapima, megi'ane agu'afinema me'nea kumatrempina, monafima me'nea zantmimofonte'ma kresramanama vu itarami tro hunte'ne.

Un visam debess spēkam viņš cēla altārus Tā Kunga nama abējos pagalmos.

6 Ana nehuno Ben-Hinomue nehaza agupofi ne' mofaveramima'a aheno kresramana nevuno, fri vahe hankro'ene nanekea huno antahintahia e'nerino, avu'ataga avu'ava zana nehuno, tusazane safezanena nehuno, amene vahetegatira antahintahia eri'ne. E'ina nehuno Ra Anumzamofo avurera tusi kumi'ma hiazamo higeno, Ra Anumzamo'a tusi rimpa ahente'ne.

Un viņš lika saviem dēliem caur uguni iet Ben-Inoma ielejā un zīlēja un vārdoja un būra un turēja zīlniekus un pūšļotājus; viņš darīja ļoti daudz, kas Tam Kungam nepatika, viņu kaitinādams.

7 Ana nehuno azanteti'ma antreno tro'ma hu'nea havi anumzamofo amema'a erino, Anumzamofo ra mono nompi ome ante'ne. E'ina mono nona Anumzamo'ma Devitine, nemofo Solomoninena anage huno znasami'ne, Israeli naga nofipintira Jerusalemi kuma huhampruankino, Nagri nagimo'a ama anampi me'nenke'za, monora hunante vava hugahaze.

Arī elka tēlu, ko bija taisījis, viņš uzcēla Dieva namā, par ko Dievs uz Dāvidu un viņa dēlu Salamanu bija sacījis: šinī namā un Jeruzālemē, ko Es esmu izredzējis no visām Israēla ciltīm, Es Savu vārdu iecelšu mūžīgi.

8 Ana nehuno, Nagrama huanke'ma zamagrama nevaririza Mosesema ami'noa kasegene, tra kenema kegava nehu'zama, amage'ma antesnage'na, zamafahe'ima huhampri zmante'noa mopafima mani'nafintira zamahenati otretfa hugahue.

Un Israēla kājai Es vairs nelikšu kustēt no tās zemes, ko Es jūsu tēviem esmu nolicis, ja tie visu turēs un darīs, ko Es tiem esmu pavēlējis, pēc visas bauslības un likumiem un tiesām caur Mozu.

9 Hianagi Manase'a Juda vahetamine Jerusalemi kumapima nemaniza vahetaminena zmavreno havigampi frege'za, Ra Anumzamo'ma ama mopafinti'ma zamahenati tre'nea vahe'mo'zama hu'naza kefo avu'avara agatere'za hu'naze.

Tā Manasus Jūdu un Jeruzālemes iedzīvotājus vedināja uz ļaunu, ka tie niknāki darīja, nekā tie pagāni, ko Tas Kungs Israēla bērnu priekšā bija izdeldējis.

10 Ana hazageno Ra Anumzamo'a Manasene, Agri vahe'enena nanekea zmasami'neanagi, zamagra ke'amofona antahiza amagera onte'naze.

Un Tas Kungs gan runāja uz Manasu un uz viņa ļaudīm, bet tie neņēma vērā.

11 E'ina hu'negu Ra Anumzamo'a Asiria sondia vahete kva vahe'mokizmi zamazampi Manasena avrentege'za azeriza, bronsire seni nofinu kina rentete'za, agonagampi hukunu vazirusi hu'za avre'za Babilonia vu'naze.

Tāpēc Tas Kungs tiem sūtīja Asīrijas ķēniņa kara virsniekus; tie gūstīja Manasu saitēm un to apcietināja ar divām vara ķēdēm un to noveda uz Bābeli.

12 Hagi Manase'ma tusi atagu'ma nehuno'a, Anumzama'amofo avuga razampi agu'a anteramino, aza hinogura afahe'i Anumzamofona antahige'ne.

Kad tas nu tā bija spaidos, tad tas pielūdza To Kungu, savu Dievu, un pazemojās ļoti priekš savu tēvu Dieva

13 Hagi Manase'ma asunku'ma huno Anumzamofoma nunamuma huno antahigegeno'a, Anumzamo'a asunku hunenteno aza huno avreno, agrama kegavama hu'nea mopafi Jerusalemi e'ne. E'ina higeno Manase'a Anumzamofonkura Ra Anumza mani'ne huno keno antahino hu'ne.

Un lūdza Viņu. Un Viņš no tā ļāvās pielūgties un paklausīja viņa sirsnīgo lūgšanu un pārveda to atkal uz Jeruzālemi viņa valstībā. Tad Manasus atzina, ka Tas Kungs ir Dievs.

14 Hagi anama huteno'a Manase'a Jerusalemi kumamofona zage hanati kaziga, Gihoni agupoma me'nea kaziga have keginamofona amefi'a, mago zaza have kegina huno nozame kuma kafane nehazare uhanatiteno, Oferie nehaza agonarega ana kegina huno mareri'ne. Hagi sondia vahete kva vahetmina tusinasi vihuma me'nea rankumatmima Juda mopafima me'nea rankumatmimpi zamantetere hu'ne.

Un pēc tam viņš uztaisīja Dāvida pilsētas āra mūri uz Ģiona pusi pret vakariem ielejā līdz tai vietai, kur ieiet pa Zivju vārtiem, un apkārt Ofelam, un to taisīja ļoti augstu, un ielika arīdzan kara virsniekus visās stiprās Jūda pilsētās.

15 Ana nehuno Manase'a havi anumzantmimofo amema'aramima zafarema antreno tro'ma hunteterema hu'neana, Ra Anumzamofo mono nompintira erinetreno, ana havi anumzantminte'ma kresramanama vu itaramina taganavazino Jerusalemi ran kumamofona fegi'a ome atre'ne.

Un viņš nopostīja tos svešos dievus un to elku no Tā Kunga nama, ar visiem altāriem, ko viņš bija uztaisījis Tā Kunga nama kalnā un Jeruzālemē un izmeta tos ārā no pilsētas.

16 Ana huteno Ra Anumzamofo kresramana vu ita ete tro huno, ana agofetu arimpa fru ofane, susu hunteno ami ofanena Ra Anumzana Israeli vahe'mofo Anumzamofontega kre'sramna vu'ne.

Un viņš uzkopa Tā Kunga altāri un upurēja uz tā pateicības upurus un slavas upurus, un pavēlēja Jūda ļaudīm, kalpot Tam Kungam, Israēla Dievam.

17 Ana'ma hige'za vahe'mo'za agona agona mono'ma nehazafina kresramana vu'nazanagi, Ra Anumzana Israeli vahe'mofo Anumzamofonteke kresramna vu'naze.

Taču tie ļaudis vēl upurēja kalnos, bet Tam Kungam savam Dievam.

18 Hagi mago'a zantmima Manase'ma kinima mani'neno hu'nea zantamine, Ra Anumzamofonte'ma nunumuma hu'nea nunamune, kasnampa vahetmimozama Ra Anumzana Israeli vahe Anumzamofo agifima asami'naza nanekenena, Israeli kini vahe'mofo zamagenkema krenentaza avontafepi krente'naze.

Un kas vēl par Manasu stāstāms, un viņa lūgšana uz savu Dievu un to redzētāju vārdi, kas uz viņu runājuši Tā Kunga, Israēla Dieva, vārdā, redzi, tas ir Israēla ķēniņu stāstos.

19 Hagi Manase'ma havi anumzantmimofo mono kuma'ma tro nehuno, Asera havi anumzamofo amema'ama zafare'ma antreno tro nehuno, Anumzamofonte'ma mani fatgoma osu'nea zamofo agenkene, agra'ama anteramino Ra Anumzamo'ma aza hinogu'ma nunamuma higeno Ra Anumzamo'ma aza hu'nea zanena kasnampa vahe'mofo agenkema krente'naza avontafepi krente'naze.

Un viņa lūgšana un kā Dievs viņu paklausījis, arī visi viņa grēki un viņa pārkāpumi, un tās vietas, kur viņš uztaisījis elku altārus un uzcēlis Ašeras un elku tēlus, pirms tapa pazemots, tas rakstīts Kazaja stāstos.

20 Hagi Manase'ma frige'za, agri nonkuma'afi asentageno, nemofo Amoni agri nona erino kinia mani'ne.

Un Manasus aizmiga pie saviem tēviem, un to apraka viņa namā, un viņa dēls Amons palika par ķēniņu viņa vietā.

21 Hagi Amoni'a 22'a kafu nehuno, kinia efore huno tare kafu Jerusalemi rankumatera kinia mani'ne.

Amons bija divdesmit divus gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja divus gadus Jeruzālemē.

22 Hagi Amoni'a Ra Anumzamofo avufina nefa Manase hu'neaza huno kefo avu'ava nehuno, ne'fama antreno tro'ma hunte'nea maka havi anumzantamimofo amema'araminte kresramana nevuno, monora hunenteno, eri'zana erinte'ne.

Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, tā kā viņa tēvs Manasus bija darījis, un Amons upurēja visiem elku tēliem, ko viņa tēvs Manasus bija taisījis, un tiem kalpoja.

23 Hianagi Amoni'a, nefa Manase'ma hu'neaza hunora Ra Anumzamofontera agu'a anteramino asunkura osu'neanki, mago'ane rama'a kumi huno vu'ne.

Bet viņš nepazemojās Tā Kunga priekšā, tā kā viņa tēvs Manasus bija pazemojies; bet šis Amons vairoja noziegumu.

24 Hagi Amoni'ma ana'ma huno'ma vige'za kege'za, agri eri'za kva vahe'amo'za, ahe frinaku oku'a antahintahia retro hute'za, agri nompi ahe fri'naze.

Un viņa kalpi sacēlās pret viņu un to nokāva viņa namā.

25 Hianagi Juda vahe'mo'za hugantigama hu'za, kini ne' Amonima ahe fri'naza vahetamina zamahe nefri'za, nemofo Josaia kinia azeri otizageno, agri nona erino kinia mani'ne.

Un tie zemes ļaudis nokāva visus, kas bija sacēlušies pret ķēniņu Amonu, un tie zemes ļaudis cēla Josiju, viņa dēlu, par ķēniņu viņa vietā.