< 1 Kva 14 >

1 Hagi ana knafina Jeroboamu nemofo Abiza'a kri eri'ne.
Tanī laikā Abija, Jerobeama dēls, saslima.
2 Ana'ma higeno'a Jeroboamu'a nenarona amanage huno asami'ne, Kukena hunka ru a'negna hutenka, vahe'mo'a nagri are huno keno antahinora osina Sailo kumate vunka nagri'ma kini manigahane hige'nama kinima mani'noa kasnampa ne' Ahizante vuo.
Un Jerobeams sacīja uz savu sievu: celies un pārģērbies, ka neviens tevi nepazīst, ka tu esi Jerobeama sieva, un ej uz Šīlo; redzi, tur ir pravietis Ahija, kas par mani runājis, ka es būšot ķēniņš pār šiem ļaudīm.
3 Hagi musezama erinte'nenkama vananana 10ni'a bretine, mago'a kekine, tumerima'a me'nea tafenena erinka vunka ama mofavremofontera naza fore hugahifi, ome kenka antahigegeno kasamino.
Un ņem savā rokā desmit maizes un raušus un krūzi ar medu, un ej pie viņa; viņš tev dos ziņu, kas tam bērnam notiks.
4 Anagema higeno'a Jeroboamu nenaro'a kema hiaza huno ru a'negna huteno, Sailo kumate Ahiza nonte vu'ne. Hagi Ahizana avumo'a haviza hu'ne, na'ankure agra ko ranafa re'ne.
Un Jerobeama sieva tā darīja un cēlās un gāja uz Šīlo un nāca Ahijas namā. Bet Ahija nevarēja redzēt, jo viņa acis bija tumšas metušās no vecuma.
5 Hagi Ra Anumzamo'a Ahizana amanage huno asami'ne, Jeroboamu nenaro'a ru a'negna huno mofavre'amo'ma krima eri'nea zanku kantahi kenaku neanki, kva huo. Hagi esanigenka Nagrama kasamuanke asamio.
Bet Tas Kungs sacīja uz Ahiju: redzi, Jerobeama sieva nāk, tev ko vaicāt sava dēla pēc, jo tas ir slims. Tā un tā tev uz viņu būs runāt; kad viņa nāks, tad izliksies sveša.
6 Hagi ana a'mo'ma kahante'ma ne-egeno agagema nentahino'a, Ahiza'a ranke huno amanage hu'ne, Jeroboamu nenaroga emarerio. Hagi na'a higenka ru a'negnara hunka neane? Kagrite'ma havizama fore'ma hania nanekeka'a eri'noe.
Kad nu Ahija dzirdēja viņas kāju troksni, viņai pa durvīm ienākot, tad viņš sacīja: nāc iekšā, Jerobeama sieva, kāpēc tu liecies sveša? Es tev esmu bargs vēstnesis.
7 Hagi vunka negave Jeroboamuna ome asamio, Ra Anumzana Israeli vahe Anumzamo'a amanage hie, na'ankure vahe amu'nompintira kavre'na, Israeli vaheni'are kva manio hu'na hugante'noe.
Ej, saki Jerobeamam: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: tāpēc ka Es tevi paaugstinājis no tiem ļaudīm un tevi par valdītāju cēlis pār Maniem Israēla ļaudīm,
8 Hagi kini eri'zana Deviti nagamofo zamazampintira refko hu'na eri kami'noe. Hianagi eri'za ne'ni'a, Deviti'ma hu'neaza hunka kasegeni'a nevaririnka, kagu'areti hunka nagrira namagera nentenka, fatgo kavukava'ma huoma hua avu'avara osu'nane.
Un atrāvis valstību no Dāvida nama un tev to devis, un tu neesi bijis kā Mans kalps Dāvids, kas Manus baušļus sargājis un pie Manis turējies ar visu savu sirdi, darīdams vien, kas pareizi Manās acīs;
9 Hianagi kote'ma mani'naza maka vahera zamagaterenka kefo avu'avara nehunka, ru anumzantamine golire Bulimakao anenta'ma tro'ma hanazamo Nagrira nazeri narimpahe'ne. Ana hunka kamefi hunami'nane.
Bet tu esi ļaunu darījis vairāk nekā visi, kas priekš tevis bijuši, un nogājis un sev citus dievus taisījis un lietas bildes taisījis, Mani kaitināt, un tu Mani esi atmetis:
10 Einahu hanku kagri nagapina hazenke'za atrena maka kagripinti'ma fore'ma hu'naza vene'nema, kazokzo vahe'ma amne vahe'enena zamahe hana hugahue. Hagi arifama kre fananema hiaza hu'na, Jeroboamu nagamokizmia kre fanane hanugeno, maka fanane hugahaze.
Tāpēc redzi, Es vedīšu ļaunumu pār Jerobeama namu un izdeldēšu no Jerobeama visu, kas mīž pie sienas, tos lielos un tos mazos iekš Israēla, un izmēzīšu Jerobeama nama pēcnākamus, itin kā sūdi top izmēzti, tiekams tas visai būs pagalam.
11 Hagi Jeroboamu naga'ma rankuma agu'afima fri'nazana, kramo'za zamavufaga traga hugahaze. Hagi rankumamofo megi'ama frisazana, namaramimo'za zamavufaga traga hugahaze. Na'ankure Ra Anumzamo ama anankea hu'ne.
Kas no Jerobeama mirst pilsētā, to suņi ēdīs, un kas mirst laukā, to putni apakš debess ēdīs, jo Tas Kungs to runājis.
12 Anage nehuno Ahiza'a amanage huno mago'ane Jeroboamu nenarona asami'ne, Kagrama rankumofo agu'afima kagiama renka ufresankeno'a, ana mofavrekamo'a frigahie.
Bet tu, celies, ej uz mājām, un kad tavas kājas ieies pilsēta, tad tas bērns mirs.
13 Ana'ma hanigeno'a, maka Israeli vahe'mo'za zamasunkura hu'za zavira nete'za asentegahaze. Na'ankure Jeroboamu nagapintira agrike mopafina asentegahaze. Na'ankure Jeroboamu nagapina e'ina mofavremoke Ra Anumzana Israeli vahe Anumzamofo avurera knarera hu'neankino atrenige'za azeri so'e hu'za asentegahaze.
Un viss Israēls viņu nožēlos un viņu apraks, jo šis vien no Jerobeama nāks kapā, tāpēc ka Tas Kungs, Israēla Dievs, iekš tā ko laba atradis Jerobeama namā.
14 Hagi Ra Anumzamo'a mago kini ne' azeri otinkeno, Jeroboamu nagara zamahe hana hugahie. Hagi e'i ana zana ama knare meni fore hugahie.
Bet Tas Kungs sev iecels ķēniņu pār Israēli, kas Jerobeama namu tai dienā izdeldēs. Un ko? Tas jau ir klātu.
15 Ana nehuno Ra Anumzamo'a timo varoza eri toretore hiankna huno Israeli vahera zamahegahie. Hagi Ra Anumzamo'a knare mopama zamagehemofoma huhampri zmante'nea mopafintira, zamazeri vatitre'nige'za Yufretesi tinkena kaziga mago'mago hu'za manigahaze. Na'ankure Asera a' anumzamofo amema'ama zafare'ma antre'za zamagra retruma re'naza zamo azeri arimpa ahenigeno, Ra Anumzamo'a anara hugahie.
Tas Kungs sitīs Israēli, itin kā niedre ūdenī top šaubīta, un izstums Israēli no šās labās zemes, ko Viņš devis viņu tēviem, un tos izkaisīs viņpus upes, tāpēc ka tie sev elkastabus taisījuši, To Kungu kaitinādami.
16 Jeroboamu'a kumi nehuno, Israeli vahe'ma zamazeri kumipi zamante'negu huno Ra Anumzamo'a Israeli vahera amefi huzamigahie.
Un Viņš Israēli nodos Jerobeama grēku dēļ, ar ko pats grēkojis un Israēli apgrēcinājis.
17 Hagi anagema higeno'a, Jeroboamu nenaro'a ete Tirza kumate vuno, non kahama'arema ne-egeno'a ana mofavre'amo'a fri'ne.
Tad Jerobeama sieva cēlās un gāja un nonāca Tircā. Kad nu viņa pie nama sliekšņa nāca, tad tas bērns nomira.
18 Ana'ma higeno'a maka Israeli vahe'mo'za Ra Anumzamo'ma kasnampa ne' Ahizama asamigeno'ma hu'nea kante ante'za zamasunkura hu'za zavira nete'za asente'naze.
Un to apraka, un viss Israēls viņu apgauda pēc Tā Kunga vārda, ko Viņš bija runājis caur Savu kalpu, pravieti Ahiju.
19 Hagi Jeroboamu'ma kinima mani'negeno'ma fore'ma hu'nea zantamine, Jeroboamu'ma kinima manineno'ma ha'ma nehuno, Israeli vahe'ma kegavama hu'nea agenkea Israeli kini vahetmimofo agenkema krenentaza avontafepi krente'naze.
Un kas vēl par Jerobeamu stāstāms, kā tas karojis un kā tas valdījis, redzi, tas rakstīts Israēla ķēniņu laiku grāmatā.
20 Hagi Jeroboamu'a 22'a kafu zage kinia maniteno frige'za afahe'mofoma asente'naza matipi asentazageno, nemofo Nadapu agri nona erino kinia mani'ne.
Un tas laiks, kamēr Jerobeams ķēniņš bijis, ir divdesmit un divi gadi; un tas aizmiga saviem tēviem pakaļ; un viņa dēls Nadabs palika par ķēniņu viņa vietā.
21 Hagi Juda vahe kinia Solomoni nemofo Rehoboamu mani'ne. Hagi Rehoboamu'a 41ni'a kafu nehuno, Juda vahe kinia mani'neankino, Ra Anumzamo'ma Israeli naga nofipinti huhamprino agima erisga hugahazema hu'nea rankumapina Jerusalemia 17ni'a kafu kinia mani'ne. Hagi Rehoboamu nerera'a Amori akino agi'a Na'ama'e.
Un Rekabeams, Salamana dēls, bija ķēniņš pār Jūdu. Četrdesmit un vienu gadu Rekabeams bija vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja septiņpadsmit gadus Jeruzālemes pilsētā, ko Tas Kungs no visām Israēla ciltīm bija izredzējis, tur likt savu vārdu. Un viņa mātes vārds bija Naēma, Amoniete.
22 Hagi Rehoboamu'ma kinima mani'nea knafina, Juda vahe'mo'za Ra Anumzamofo avurera zamafahe'mozama hu'naza kefo avu'avara zamagatere'za kefo zamavu'zmava nehu'za, kumi hu'za Ra Anumzamofona azeri arimpa hazageno kanive rezmante'ne.
Un Jūda darīja, kas Tam Kungam nepatika, un tie viņu vairāk apkaitināja, nekā visi viņu tēvi bija darījuši ar saviem grēkiem, ar ko tie bija grēkojuši.
23 Na'ankure havi anumzantaminte'ma mono'ma hu kumatmina agona agona tro hunente'za Asera a' havi anumzamofo amema'a zafarera tro hu'za maka agonafine, maka ranra zafa riga retrurentene'za monora hunte'naze.
Un tie arīdzan taisīja sev kalnu altārus un elku bildes un elku stabus uz ikkatra augsta kalna un apakš visiem zaļiem kokiem.
24 Hagi ana mono kumatmimpima monko avu'ava'ma hu veneneramimo'za ana mopafina avite'naze. Hagi ana mopafima mani'nageno Ra Anumzamo'ma zamahenati atre'nea vahe'mofo kasri zamavu'zamava Juda vahe'mo'za zamavariri'za hu'naze.
Un maucinieki bija tai zemē un darīja pēc visām pagānu negantībām, ko Tas Kungs bija izdzinis Israēla bērnu priekšā.
25 Hagi Rehoboamu'ma 5fu'a kafuma kinima manigeno'a, Isipi kini ne' Sisaki'a Jerusalemi kumate vahera hara eme huzmante'ne.
Un ķēniņa Rekabeama piektā gadā Zizaks, Ēģiptes ķēniņš, cēlās pret Jeruzālemi,
26 Ana nehuno Ra Anumzamofo mono nompinti'ene, kini ne'mofo nompintira maka zago'amo'ma marerirfa zantamina eri'ne. Hagi anampintira maka zana eri vaganereno, Solomoni'ma goliretima tro'ma hunte'nea hankoraminena eri vagare'ne.
Un paņēma Tā Kunga nama mantas un ķēniņa nama mantas: viņš paņēma visu, ir visas priekšturamās zelta bruņas viņš paņēma, ko Salamans bija licis taisīt.
27 Hagi ana'ma hutazageno'a kini ne' Rehoboamu'a golire hankoramima eri'za vu'nazarera henka bronsire hankorami tro huno noma'amofo kafante'ma kegavama hu'za nemaniza sondia vahe'tmina zami'ne.
Ķēniņš Rekabeams viņu vietā taisīja priekšturamās bruņas no vara, un tās deva pils karavīru virsnieku rokā, kas apsargāja ķēniņa nama durvis.
28 Hagi kini ne'mo'ma Ra Anumzamofo mono nontegama nevigeno'a, ana hanko eri'ne'za avre'za vute'za, ete kvama hu'zama nemaniza nontera etere hu'naze.
Kad nu ķēniņš uz Tā Kunga namu gāja, tad pils karavīri tās nesa un pēc tie tās atkal nonesa pils karavīru istabā.
29 Hagi Rehoboamuma kinima mani'negeno'ma fore'ma hu'nea zantamine, Rehoboamu'ma kinima mani'neno'ma ha'ma nehuno, Juda vahe'ma kegavama hu'nea agenkea Juda kini vahetmimofo agenke'ma krente'naza avontafepi krente'naze.
Kas vēl stāstāms par Rekabeamu un par visu, ko viņš darījis, redzi, tas rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā.
30 Hagi Rehoboamu'ene Jeroboamukea hara hu vava huke vu'na'e.
Un starp Rekabeamu un Jerobeamu bija karš visu mūžu.
31 Hagi Rehoboamu'ma frige'za, agehe'mofoma asezmante'naza matipi Deviti ran kumapi asente'naze. Hagi nerera'a Amoni akino agi'a Na'ama'e. Hagi ana'ma higeno'a, nemofo Abija agri nona erino kinia mani'ne.
Un Rekabeams gāja dusēt pie saviem tēviem un tapa aprakts pie saviem tēviem Dāvida pilsētā. Un viņa mātes vārds bija Naēma, Amoniete, un viņa dēls Abijams palika par ķēniņu viņa vietā.

< 1 Kva 14 >