箴言 知恵の泉 27
1 なんぢ明日のことを誇るなかれ そは一日の生ずるところの如何なるを知ざればなり
Nelielies ar rītdienu; jo tu nezini, ko diena atnesīs.
2 汝おのれの口をもて自ら讃むることなく人をして己を讃めしめよ 自己の口唇をもてせず 他人をして己をほめしめよ
Lai cits tevi slavē un ne paša mute, svešs un ne paša lūpas.
3 石は重く沙は軽からず 然ど愚なる者の怒はこの二よりも重し
Akmens ir grūts un smiltis smagas, bet ģeķa sēras sūrākas nekā abi.
4 忿怒は猛く憤恨は烈し されど嫉妬の前には誰か立ことをを得ん
Nežēlība ir briesmīga lieta un bardzība ir kā plūdi; bet priekš skaudības, kas tur pastāvēs!
5 明白に譴むるに秘に愛するに愈る
Labāki skaidri pārmācīt, nekā mīlestība, ko nedabū redzēt.
6 愛する者の傷つくるは眞実よりし 敵の接吻するは偽詐よりするなり
Drauga sitieni nāk no labas sirds, bet viltīga ir nīdētāja skūpstīšana.
7 飽るものは蜂の蜜をも踐つく されど飢たる者には苦き物さへもすべて甘し
Paēdis arī tīru medu min pa kājām, bet izsalkušam ikviens rūgtums ir salds.
8 その家を離れてさまよふ人は その巣を離れてさまよふ鳥のごとし
Kā putns, kas savu ligzdu atstājis, tāds ir cilvēks, no dzimtenes aizgājis.
9 膏と香とは人の心をよろこばすなり 心よりして勧言を與ふる友の美しきもまた斯のごとし
Eļļa un kvēpināšana iepriecina sirdi; tāds mīlīgs ir draugs, kas padomu dod no sirds.
10 なんぢの友と汝の父の友とを棄るなかれ なんぢ患難にあふ日に兄弟の家にいることなかれ 親しき隣は疏き兄弟に愈れり
Neatstāj savu draugu, nedz sava tēva draugu, un savā bēdu laikā neej sava brāļa namā; labāks ir kaimiņš tuvumā, nekā brālis tālumā.
11 わが子よ智慧を得てわが心を悦ばせよ 然ば我をそしる者に我こたふることを得ん
Esi gudrs, mans dēls, tad mana sirds priecāsies, un es varēšu atbildēt saviem nievātājiem.
12 賢者は禍害を見てみづから避け 拙者はすすみて罰をうく
Gudrais paredz nelaimi un paglābjās; bet neprāta ļaudis skrien vien un dabū ciest.
13 人の保證をなす者よりは先その衣をとれ 他人の保證をなす者をば固くとらへよ
„Atņem tam drēbi; jo viņš priekš sveša galvojis, un tā nezināmā vietā ķīlā to.“
14 晨はやく起て大聲にその隣を祝すれば却て呪詛と見なされん
Ja arī cilvēks no paša rīta skaņā balsī savu tuvāko svētī, to viņam tomēr var pārgriezt par lāstiem.
15 相争ふ婦は雨ふる日に絶ずある雨漏のごとし
Bez gala pil, kad lietus līst, un rējēja sieva tāda pat.
16 これを制ふるものは風をおさふるがごとく 右の手に膏をつかむがごとし
Kas tādu grib valdīt, tas valda vēju un tur eļļu savā rokā.
17 鉄は鉄をとぐ 斯のごとくその友の面を研なり
Dzelzs trinās pie dzelzs un cilvēks trinās pie cilvēka.
18 無花果の樹をまもる者はその果をくらふ 主を貴ぶものは響を得
Kas vīģes koku kopj, ēdīs viņa augļus, un kas par savu kungu gādā, taps godā.
19 水に照せば面と面と相肖るがごとく 人の心は人の心に似たり
Kā vaigam vaigs atspīd ūdenī, tā cilvēka sirds cilvēkam.
Elle un bezdibenis nav pildāmi, tāpat cilvēka acis nav pildāmas. (Sheol h7585)
21 坩堝によりて銀をためし鑢によりて金をためし その讃らるる所によりて人をためす
Kausējams katls sudrabam, ceplis zeltam, un vīrs pēc savas slavas.
22 なんぢ愚なる者を臼にいれ杵をもて麥と偕にこれを搗ともその愚は去らざるなり
Ja tu ģeķi piestā ar piestalu putraimos sagrūstu, ģeķība no viņa neatstāsies.
23 なんぢの羊の状況をよく知り なんぢの群に心を留めよ
Liec labi ziņā savus sīkos lopus un ņem vērā savus ganāmos,
24 富は永く保つものにあらず いかで位は世々にたもたん
Jo mantas nepaliek mūžīgi, nedz ķēniņa kronis uz radu radiem.
25 艸枯れ苗いで山の蔬菜あつめらる
(Bet) kad siens nopļauts, un jauns zaļums nācis, un zāles uz kalniem salasītas,
26 羔羊はなんぢの衣服を出し 牝羊は田圃を買ふ價となり
Tad tev jēri būs apģērbam, un āži par tīruma maksu,
27 牝羊の乳はおほくして汝となんぢの家人の糧となり汝の女をやしなふにたる
Un kazu piena būs diezgan tev un tavam namam par barību un par uzturu tavām kalponēm.
