< 箴言 知恵の泉 14 >
1 智慧ある婦はその家をたて 愚なる婦はおのれの手をもて之を毀つ
Mukadzi akachenjera anovaka imba yake, asi benzi rinoputsa imba yaro namaoko aro.
2 直くあゆむ者はヱホバを畏れ 曲りてあゆむ者はこれを侮る
Uyo ano mufambiro wakarurama anotya Jehovha, asi uyo ano mufambiro wakatsauka anomuzvidza.
3 愚なる者の口にはその傲のために鞭笞あり 智者の口唇はおのれを守る
Kutaura kwebenzi kunouyisa shamhu kumusana kwaro, asi miromo yavakachenjera inovadzivirira.
4 牛なければ飼蒭倉むなし牛の力によりて生産る物おほし
Kana pasina nzombe, chidyiro hachina chinhu, asi pasimba renzombe ndipo panobva kukohwa kukuru.
5 忠信の證人はいつはらず 虚偽のあかしびとは謊言を吐く
Chapupu chechokwadi hachinyengeri, asi chapupu chenhema chinodurura nhema.
6 嘲笑者は智慧を求むれどもえず 哲者は知識を得ること容易し
Mudadi anotsvaka uchenjeri asi anohushaya, asi ruzivo runouya zviri nyore kune anonzvera.
7 汝おろかなる者の前を離れされ つひに知識の彼にあるを見ざるべし
Gara kure nomunhu benzi, nokuti haungawani ruzivo kubva pamiromo yake.
8 賢者の智慧はおのれの道を暁るにあり 愚なる者の痴は欺くにあり
Uchenjeri hwomunhu akangwara ndiko kunzwisisa nzira dzake, asi upenzi hwamapenzi ndihwo unyengeri.
9 おろろかなる者は罪をかろんず されど義者の中には恩恵あり
Mapenzi anoseka kutendeuka pazvivi, asi kuita zvakanaka kunowanikwa pakati pavakarurama.
10 心の苦みは心みづから知る其よろこびには他人あづからず
Mwoyo mumwe nomumwe unoziva kutambudzika kwawo, uye hapana munhu angagoverana nawo mufaro wawo.
Imba yeakaipa ichaparadzwa, asi tende rowakarurama richabudirira.
12 人のみづから見て正しとする途にしてその終はつひに死にいたる途となるものあり
Kune nzira inoita seyakanaka kumunhu, asi kumagumo inotungamirira kurufu.
Kunyange mukuseka mwoyo unogona kurwadziwa, uye mufaro ungangoperera mukusuwa.
14 心の悖れる者はおのれの途に飽かん 善人もまた自己に飽かん
Vasingatendi vachapiwa mubayiro wakazara wenzira dzavo, uye munhu akanaka achapiwa mubayiro wenzira dzakewo.
Munhu asina mano anongotenda zvose zvose, asi munhu akangwara anongwarira mafambiro ake.
16 智慧ある者は怖れて惡をはなれ 愚なる者はたかぶりて怖れず
Munhu akachenjera anotya Jehovha uye anovenga zvakaipa, asi benzi rina manyawi uye harina hanya.
17 怒り易き者は愚なることを行ひ 惡き謀計を設くる者は惡まる
Munhu anokurumidza kutsamwa anoita zvinhu zvoupenzi, uye munhu anoita zvounyengeri achavengwa.
18 批者は愚なる事を得て所有となし 賢者は知識をもて冠弁となす
Vasina mano vachagara nhaka youpenzi, asi vakangwara vachapfekedzwa korona yezivo.
19 惡者は善者の前に俯伏し 罪ある者は義者の門に俯伏す
Vanhu vakaipa vachagwadama pamberi pavakanaka, uye vakaipa pamasuo avakarurama.
20 貧者はその鄰にさへも惡まる されど富者を愛ずる者はおほし
Varombo vanoraswa kunyange navavakidzani vavo, asi vapfumi vane shamwari zhinji.
21 その鄰を藐むる者は罪あり 困苦者を憐むものは幸福あり
Uyo anozvidza muvakidzani wake anotadza, asi akaropafadzwa ane tsitsi kune vanoshayiwa.
22 惡を謀る者は自己をあやまるにあらずや 善を謀る者には憐憫と眞實とあり
Ko, vanoronga zvakaipa havarasiki here? Asi avo vanoronga zvakanaka vanowana rudo nokutendeka.
23 すべての勤労には利益あり されど口唇のことばは貧乏をきたらするのみなり
Kushanda nesimba kwose kunopa mubayiro, asi kungotaura kunotungamirira kuurombo bedzi.
24 智慧ある者の財寳はその冠弁となる 愚なる者のおろかはただ痴なり
Upfumi hwavakachenjera ikorona yavo, asi upenzi hwamapenzi hunobereka upenzi.
25 眞實の證人は人のいのちを救ふ 謊言を吐く者は偽人なり
Chapupu chechokwadi chinoponesa upenyu, asi chapupu chenhema chinonyengera.
26 ヱホバを畏るることは堅き依頼なり その児輩は逃避場をうべし
Uyo anotya Jehovha ane nhare yakasimba, uye ichava utiziro kuvana vake.
27 ヱホバを畏るることは生命の泉なり 人を死の罟より脱れしむ
Kutya Jehovha ndicho chitubu choupenyu, kunodzora munhu kubva pamisungo yorufu.
28 王の榮は民の多きにあり 牧泊の衰敗は民を失ふにあり
Mukuwanda kwavanhu ndimo mune ukuru hwamambo, asi pasina vanhu muchinda anoparadzwa.
29 怒を遅くする者は大なる知識あり 氣の短き者は愚なることを顕す
Munhu ane mwoyo murefu anonzwisisa, asi munhu anokurumidza kutsamwa anoratidza upenzi.
30 心の安穏なるは身のいのちなり 娼嫉は誉の腐なり
Mwoyo wakagadzikana unopa upenyu kumuviri, asi ruchiva runoodza mapfupa.
31 貧者を虐ぐる者はその造主を侮るなり 彼をうやまふ者は貧者をあはれむ
Uyo anomanikidza varombo anoratidza kuti anozvidza Musiki wavo, asi ani naani ane hanya nevanoshayiwa anokudza Mwari.
32 惡者はその惡のうちにて亡され義者はその死ぬる時にも望あり
Kana njodzi yauya, akaipa anowisirwa pasi, asi kunyange murufu akarurama ane utiziro.
33 智慧は哲者の心にとどまり 愚なる者の衷にある事はあらはる
Uchenjeri hunogara mumwoyo yavanohunzvera uye kunyange pakati pamapenzi hunozvizivisa.
Kururama kunosimudzira rudzi, asi chivi chinonyadzisa vanhu vapi zvavo.
35 さとき僕は王の恩を蒙ぶり 辱をきたらす者はその震怒にあふ
Mambo anofarira muranda akachenjera, asi muranda anonyadzisa achatsamwirwa naye.