ヨブ 記 15
1 テマン人エリパズ答へて曰く
Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja:
2 智者あに虚しき智識をもて答へんや豈東風をその腹に充さんや
Vai tad gudram vīram būs runāt tukšas domas un savu sirdi pildīt ar vēju?
3 あに裨なき談益なき詞をもて辨論はんや
Pārmācīt ar vārdiem, kas nepieklājās, un ar valodu, kur labums neatlec?
4 まことに汝は神を畏るる事を棄て その前に祷ることを止む
Tiešām, tu iznīcini Dieva bijāšanu un nicini pielūgšanu Dieva priekšā.
5 なんぢの罪なんぢの口を教ふ 汝はみづから擇びて狡猾人の舌を用ふ
Jo tava mute parāda tavu noziegumu, un tu esi uzņēmies runāt, kā gudrinieki runā.
6 なんぢの口みづから汝の罪を定む 我には非ず汝の唇なんぢの惡きを證す
Tava mute tevi pazudina, un ne es; tavas lūpas pret tevi dod liecību.
7 汝あに最初に世に生れたる人ならんや 山よりも前に出來しならんや
Vai tu esi tas pirmais cilvēks piedzimis, vai tu esi dzemdināts, pirms kalni bija?
8 神の御謀議を聞しならんや 智慧を獨にて藏めをらんや
Vai tu esi dzirdējis Dieva apslēpto padomu, vai tu gudrību esi iezīdis?
9 なんぢが知る所は我らも知ざらんや 汝が曉るところは我らの心にも在ざらんや
Ko tu zini, ko mēs nezinātu, ko tu proti, un mēs to neprastu?
10 我らの中には白髮の人および老たる人ありて汝の父よりも年高し
Arī mūsu starpā ir sirmi un veci, kas ilgāki dzīvojuši, nekā tavs tēvs.
11 神の慰藉および夫の柔かき言詞を汝小しとするや
Vai Dieva iepriecināšanas priekš tevis mazas, un vārds, laipnīgi uz tevi runāts?
12 なんぢ何ぞかく心狂ふや 何ぞかく目をしばたたくや
Kāpēc tava sirds tevi tā apmāna, kāpēc tavas acis tā spulgo,
13 なんぢ是のごとく神に對ひて氣をいらだて 斯る言詞をなんぢの口よりいだすは如何ぞや
Ka tavas dusmas ceļas pret Dievu un izverd tādu valodu no tavas mutes?!
14 人は如何なる者ぞ 如何してか潔からん 婦の産し者は如何なる者ぞ 如何してか義からん
Kas ir cilvēks, ka tas būtu šķīsts, un ka būtu taisns, kas no sievas dzimis?
15 それ神はその聖者にすら信を置たまはず 諸の天もその目の前には潔からざるなり
Redzi, Saviem svētiem Viņš neuztic un debesis nav šķīstas priekš Viņa acīm.
16 況んや罪を取ること水を飮が如くする憎むべき穢れたる人をや
Ne nu vēl tas negantais un samaitātais cilvēks, kas netaisnību dzer kā ūdeni.
17 我なんぢに語る所あらん 聽よ我見たる所を述ん
Es tev stāstīšu, klausies mani, un es tev teikšu, ko esmu redzējis,
18 是すなはち智者等が父祖より受て隱すところなく傳へ來し者なり
Ko gudrie stāstījuši no saviem tēviem un nav slēpuši, -
19 彼らに而已この地は授けられて外國人は彼等の中に往來せしこと無りき
Tiem vien zeme bija dota, un svešinieks viņu starpā nebija nācis, -
20 惡き人はその生る日の間つねに悶へ苦しむ 強暴人の年は數へて定めおかる
Bezdievīgais mokās visu mūžu, un briesmīgais, cik tam gadi nolikti.
21 その耳には常に懼怖しき音きこえ平安の時にも滅ぼす者これに臨む
Viņa ausīs skan briesmas, pašā mierā viņam uzbrūk postītājs.
22 彼は幽暗を出得るとは信ぜず 目ざされて劒に付さる
Viņš neuzticās iznākt no tumsības; jo zobens uz viņu gaida.
23 彼食物は何處にありやと言つつ尋ねありき 黒暗日の備へられて己の側にあるを知る
Viņš skraida šurp un turp pēc maizes, kur varētu dabūt; viņš zin tumsības dienu sev tuvu klātu.
24 患難と苦痛とはかれを懼れしめ 戰鬪の準備をなせる王のごとくして彼に打勝ん
Bēdas un izbailes viņu biedē, viņu pārvar kā ķēniņš, uz kaušanos gatavs.
25 彼は手を伸て神に敵し 傲りて全能者に悖り
Jo viņš izstiepa savu roku pret Dievu un cēlās pret to Visuvareno.
26 頸を強くし 厚き楯の面を向て之に馳かかり
Viņš skrēja pret Viņu ar pašu galvu, ar savu priekšturamo bruņu biezām pumpām.
27 面に肉を滿せ 腰に脂を凝し
Viņš savu vaigu tauki izbaroja un kopa resnu vēderu.
28 荒されたる邑々に住居を設けて人の住べからざる家 石堆となるべき所に居る
Viņš dzīvoja izpostītās pilsētās un namos, kur nebija jādzīvo, kuriem nolemts būt par akmeņu kopām.
29 是故に彼は富ず その貨物は永く保たず その所有物は地に蔓延ず
(Tāpēc) viņš nepaliks bagāts, un viņa manta nepastāvēs, un viņa laime neizplētīsies virs zemes.
30 また自己は黒暗を出づるに至らず 火燄その枝葉を枯さん 而してその身は神の口の氣吹によりて亡ゆかん
Viņš no tumsības ārā neiznāks, liesma izkaltēs viņa zarus, caur Dieva mutes dvašu viņš aizies.
31 彼は虚妄を恃みて自ら欺くべからず 其報は虚妄なるべければなり
Lai viņš nepaļaujas uz nelietību, ar to viņš pieviļas; jo nelietība būs viņa alga.
32 彼の日の來らざる先に其事成べし 彼の枝は緑ならじ
Tā alga nāks priekšlaiku, un viņa zars nezaļos.
33 彼は葡萄の樹のその熟せざる果を振落すがごとく 橄欖の樹のその花を落すがごとくなるべし
Viņš zaudēs kā vīna koks savus ķekarus un nometīs kā eļļas koks savus ziedus.
34 邪曲なる者の宗族は零落れ 賄賂の家は火に焚ん
Jo bezdievīgo saime paliks neauglīga, un uguns norīs dāvanu ņēmēju dzīvokļus.
35 彼等は惡念を孕み 虚妄を生み その胎にて詭計を調ふ
Tie ir grūti ar netaisnību un dzemdē postu, un savām sirds domām tie pieviļas.
