伝道者の書 10
1 死し蝿は和香者の膏を臭くしこれを腐らす 少許の愚癡は智能と尊榮よりも重し
Nosprāgušas mušas dara smirdam un rūgstam aptiekāra zāles; tāpat no lielāka svara, nekā gudrība un gods, ir maķenīt ģeķības (tāpat arī mazliet ģeķības pārsver cienījama vīra gudrību un godu).
2 智者の心はその右に愚者の心はその左に行くなり
Gudra vīra sirds ir pa viņa labo roku, bet ģeķa sirds ir pa viņa kreiso roku.
3 愚者は出て途を行にあたりてその心たらず自己の愚なることを一切の人に告ぐ
Un arī kad ģeķis pa ceļu staigā, tad viņam prāta trūkst, un viņš saka uz ikkatru, ka esot ģeķis.
4 君長たる者汝にむかひて腹たつとも汝の本處を離るる勿れ温順は大なる愆を生ぜしめざるなり
Ja valdnieka dusmība pret tevi ceļas, tad neatstājies no savas vietas, jo lēnprātība klusina lielus grēkus.
5 我日の下に一の患事あるを見たり是は君長たる者よりいづる過誤に似たり
Vēl ir ļaunums, ko pasaulē esmu redzējis, proti misēklis, kas ceļas no valdnieka.
6 すなはち愚なる者高き位に置かれ貴き者卑き處に坐る
Dažs ģeķis top celts lielā godā, un bagātie sēž zemajā vietā.
7 我また僕たる者が馬に乗り王侯たる者が僕のごとく地の上に歩むを観たり
Es esmu redzējis kalpus uz zirgiem, un lielus kungus kājām tāpat kā kalpus.
8 坑を据る者はみづから之におちいり石垣を毀つ者は蛇に咬れん
Kas bedri rok, tas kritīs iekšā; un kas sētu ārda, tam čūska iedzels.
9 石を打くだく者はそれがために傷を受け木を割る者はそれがために危難に遭ん
Kas akmeņus veļ, tas no tiem dabūs sāpes; kas malku skalda, tas ievainosies.
10 鐵の鈍くなれるあらんにその刃を磨ざれば力を多く之にもちひざるを得ず 智慧は功を成に益あるなり
Kad dzelzs ir nodilusi un viņas asmens netop tecināts(asināts), tad vairāk spēka jāpieliek; bet gudrība veicina darbu.
11 蛇もし呪術を聴ずして咬ば呪術師は用なし
Kad čūska iedzēlusi, pirms apvārdota, tad vārdotājam peļņas nav.
12 智者の口の言語は恩徳あり 愚者の唇はその身を呑ほろぼす
Vārdi no gudra vīra mutes ir jauki; bet ģeķa lūpas pašu aprij.
13 愚者の口の言は始は愚なり またその言は終は狂妄にして惡し
Viņa mutes vārdu iesākums ir ģeķība, un viņa valodas gals ir neprātība un posts.
14 愚者は言詞を衆くす 人は後に有ん事を知ず 誰かその身の後にあらんところの事を述るを得ん
Ģeķis gan daudz runā, bet cilvēks nezin, kas notiks, un kas būs pēc viņa; kas viņam to teiks?
15 愚者の労苦はその身を疲らす彼は邑にいることをも知ざるなり
Ģeķa pūliņš to nogurdina, jo tas nezina ceļu uz pilsētu.
16 その王は童子にしてその侯伯は朝に食をなず國よ 汝は禍なるかな
Ak vai, tev, zeme, kam ķēniņš ir bērns, un kam lielkungi rīta laikā plītē.
17 その王は貴族の子またその侯伯は酔樂むためならず力を補ふために適宜き時に食をなす國よ 汝は福なるかな
Labi tev, zeme, kam ķēniņš ir cienījams, un kam lielkungi īstā laikā ēd, stiprināties un ne plītēt.
18 懶惰ところよりして屋背は落ち 手を垂をるところよりして家屋は漏る
Caur kūtrību sijas gāžas, un aiz slinkām rokām namam pil cauri.
19 食事をもて笑ひ喜ぶの物となし洒をもて決樂を取れり 銀子は何事にも應ずるなり
Dzīres top taisītas par prieku, un vīns ielīksmo tos, kas dzīvo, un nauda visu to gādā.
20 汝心の中にても王たる者を詛ふなかれ また寝室にても富者を詛なかれ 天空の鳥その聲を傳へ羽翼ある者その事を布べければなり
Nelādi ķēniņu savā sirdī, un nelādi bagātu savā guļamā kambarī, jo putni apakš debess aiznes to skaņu un ar spārniem skriedami izpauž to valodu.
