< 箴言 知恵の泉 10 >
1 ソロモンの箴言。知恵ある子は父を喜ばせ、愚かな子は母の悲しみとなる。
Pa inge soakas lal Solomon: Sie wen lalmwetmet el akinsewowoye papa tumal. Sie wen lalfon el mwe toasr nu sin nina kial.
2 不義の宝は益なく、正義は人を救い出して、死を免れさせる。
Mwe kasrup ma kom eis ke inkanek koluk, wangin ma wo ac tuku kac, a moul suwohs ku in molela moul lom.
3 主は正しい人を飢えさせず、悪しき者の欲望をくじかれる。
LEUM GOD El ac fah tia lela mwet wo in masrinsral, a El ac taran tuh mwet koluk in tia eis ma elos lungse.
4 手を動かすことを怠る者は貧しくなり、勤め働く者の手は富を得る。
Alsrangesr ac oru kom in sukasrup, a alken in orekma ac oru kom in kasrup.
5 夏のうちに集める者は賢い子であり、刈入れの時に眠る者は恥をきたらせる子である。
Sie mwet etu nunak el kosrani fukun ima lal ke pacl fal — sie mwe mwekin in motul ke pacl in kosrani.
6 正しい者のこうべには祝福があり、悪しき者の口は暴虐を隠す。
Sie mwet wo ac eis mwe insewowo, a kas lun sie mwet koluk okanla elah sulallal oan in el.
7 正しい者の名はほめられ、悪しき者の名は朽ちる。
Mwet wo uh esamyuk oana sie mwe insewowo, a mwet koluk fah sa in mulkinyukla.
8 心のさとき者は戒めを受ける、むだ口をたたく愚かな者は滅ぼされる。
Mwet etu nunak elos engan in eis kas in kasru. Mwet kaskas lalfon fah kunausyukla.
9 まっすぐに歩む者の歩みは安全である、しかし、その道を曲げる者は災にあう。
Mwet moul suwohs uh fah misla ac okak, a mwet sesuwos ac fah sruhu.
10 目で、めくばせする者は憂いをおこし、あからさまに、戒める者は平和をきたらせる。
El su okanla ma pwaye ac ku in pwanang lokoalok, a el su pulaik in kai ke orekma tafongla, ac orala misla.
11 正しい者の口は命の泉である、悪しき者の口は暴虐を隠す。
Kas lun sie mwet wo oana sie unon in moul, a kas lun sie mwet koluk okanla elah sulallal oan in el.
12 憎しみは、争いを起し、愛はすべてのとがをおおう。
Srunga uh purakak lokoalok, a lungse fah nunak munas ke ma tafongla nukewa.
13 さとき者のくちびるには知恵があり、知恵のない者の背にはむちがある。
Kas lun mwet lalmwetmet oasr kalmac, a mwet lalfon uh enenu in kalyeiyuk.
14 知恵ある者は知識をたくわえる、愚かな者のむだ口は、今にも滅びをきたらせる。
Mwet lalmwetmet uh kena akyokye etauk lalos, a kas lusrongten lun mwet lalfon ac pwanma lokoalok.
15 富める者の宝は、その堅き城であり、貧しい者の乏しきは、その滅びである。
Kasrup uh ma karinginyen mwet kasrup; a sukasrup uh kunausla mwet sukasrup.
16 正しい者の受ける賃銀は命に導き、悪しき者の利得は罪に至る。
Lacnen orekma wo pa moul; a ma koluk uh mwe na akyokye ma koluk.
17 教訓を守る者は命の道にあり、懲しめを捨てる者は道をふみ迷う。
Mwet su porongo kas in kai ac fah moul, a elos su tia ku in fahkak lah oasr tafongla lalos, mwe sensen nu selos.
18 憎しみを隠す者には偽りのくちびるがあり、そしりを口に出す者は愚かな者である。
Mwet se su okanla srunga lal uh, el sie mwet kikiap. El su srumunelik kas in lesrik, el sie mwet lalfon.
19 言葉が多ければ、とがを免れない、自分のくちびるを制する者は知恵がある。
Kom fin kaskas pusla, ac ku in pwanang kom orala ma koluk. Kom fin lalmwetmet, na kom mislana.
20 正しい者の舌は精銀である、悪しき者の心は価値が少ない。
Kas lun sie mwet wo oana silver nasnas, a nunak lun sie mwet koluk wanginna sripa.
21 正しい者のくちびるは多くの人を養い、愚かな者は知恵がなくて死ぬ。
Kaskas lun sie mwet wo ac akwoye moul lun mwet puspis, a lalfon lom ku in unikom sifacna.
22 主の祝福は人を富ませる、主はこれになんの悲しみをも加えない。
Mwe akinsewowo sin LEUM GOD pa oru kom in kasrup. Orekma upa tia ku in akyokye kasrup lom.
23 愚かな者は、戯れ事のように悪を行う、さとき人には賢い行いが楽しみである。
Ma lalfon se pa in oru ma koluk. Mwet oasr etauk yoro elos engankin lalmwetmet.
24 悪しき者の恐れることは自分に来り、正しい者の願うことは与えられる。
Ac itukyang nu sin mwet suwoswos ma elos kena kac, a mwet koluk uh ac sun ma elos arulana sangeng kac.
25 あらしが通りすぎる時、悪しき者は、もはや、いなくなり、正しい者は永久に堅く立てられる。
Ke paka uh tuku, mwet koluk uh ac ukukla, a mwet wo uh muta okak in pacl nukewa.
26 なまけ者は、これをつかわす者にとっては、酢が歯をいため、煙が目を悩ますようなものだ。
Nimet eis sie mwet alsrangesr in orekma lom. El ac oana vinegar nu ke wihsum, ku kulasr nu ke atronmotom.
27 主を恐れることは人の命の日を多くする、悪しき者の年は縮められる。
Akfulatye LEUM GOD na ac fah loes moul lom, a moul lun mwet koluk ac akfototoyeyuk.
28 正しい者の望みは喜びに終り、悪しき者の望みは絶える。
Finsrak lun mwet wo uh pa mwe insewowo; a mwet koluk uh wangin ma elos ac finsrak nu kac.
29 主は、まっすぐに歩む者には城であり、悪を行う者には滅びである。
LEUM GOD El loango mwet suwoswos, a El kunauselosla su orekma koluk.
30 正しい者はいつまでも動かされることはない、悪しき者は、地に住むことができない。
Mwet suwoswos fah muta okak pacl nukewa, a mwet koluk uh fah tia ku in mutana fin acn uh.
31 正しい者の口は知恵をいだし、偽りの舌は抜かれる。
Mwet suwoswos elos fahk kas lalmwetmet, a loh ma fahk ma koluk fah tulokinyuki.
32 正しい者のくちびるは喜ばるべきことをわきまえ、悪しき者の口は偽りを語る。
Mwet suwoswos elos etu in fahk kas kulang; a mwet koluk uh fahk kas in aktoasrye mwet pacl nukewa.