< マタイの福音書 21 >

1 さて、彼らがエルサレムに近づき、オリブ山沿いのベテパゲに着いたとき、イエスはふたりの弟子をつかわして言われた、
Yesuusaranne iya tamaaretara Yerusalaame matidi, Shamaho Deriya bolla de7iya Beetefaage giya gutaa gakkishe, Yesuusi ba tamaaretappe nam77ata baappe sinthe yaagidi kiittis:
2 「向こうの村へ行きなさい。するとすぐ、ろばがつながれていて、子ろばがそばにいるのを見るであろう。それを解いてわたしのところに引いてきなさい。
“Hinttefe sinthan de7iya guta biite. Yan issi harey qashon de7iyaro I maarara hintte sohuwara demmana. Entta billidi haa ekki yiite.
3 もしだれかが、あなたがたに何か言ったなら、主がお入り用なのです、と言いなさい。そう言えば、すぐ渡してくれるであろう」。
Oonikka hinttena oychchiko, ‘Goday enttana koyees’ yaagite. I enttana iirakka yeddi aggana” yaagis.
4 こうしたのは、預言者によって言われたことが、成就するためである。
Hessika nabey,
5 すなわち、「シオンの娘に告げよ、見よ、あなたの王がおいでになる、柔和なおかたで、ろばに乗って、くびきを負うろばの子に乗って」。
“Xiyoone katamaas, ‘Hekko, ne kawoy ashkke gididi, hare bollanne hare mara bolla uttidi, neekko yees’ yaagite” yaagidi xaafidayssi polettana mela hessi hanis.
6 弟子たちは出て行って、イエスがお命じになったとおりにし、
Iya tamaareti bidi Yesuusi entta kiittidayssada oothidosona.
7 ろばと子ろばとを引いてきた。そしてその上に自分たちの上着をかけると、イエスはそれにお乗りになった。
Hariwunne hare maraa ehidi bollara ma77ida bantta ma7uwa entta zokkon yeggidosona. Yesuusi ma7ota bolla uttis.
8 群衆のうち多くの者は自分たちの上着を道に敷き、また、ほかの者たちは木の枝を切ってきて道に敷いた。
Daro asay bantta ma7uwa ogiyan hiixidosona. Harati boncco tashidi ogiya bolla yeggidosona.
9 そして群衆は、前に行く者も、あとに従う者も、共に叫びつづけた、「ダビデの子に、ホサナ。主の御名によってきたる者に、祝福あれ。いと高き所に、ホサナ」。
Yesuusappe sinthara hamutteyssatinne iyappe guyera kaalliya daro asay, “Hosaana! Dawite na7ay galatetto! Godaa sunthan yeyssi anjjettidayssa! Bonchchoy Ubbaafe Dhoqqa Saluwan Xoossaas gido!” yaagidi waassidosona.
10 イエスがエルサレムにはいって行かれたとき、町中がこぞって騒ぎ立ち、「これは、いったい、どなただろう」と言った。
Yesuusi Yerusalaame katamaa gelida wode he kataman de7iya asay ubbay, “Hayssi oonee?” yaagidi yarkkidosona.
11 そこで群衆は、「この人はガリラヤのナザレから出た預言者イエスである」と言った。
Asay, “Hayssi Galiilan de7iya Naazirete katamaappe yida nabiya Yesuusa” yaagidosona.
12 それから、イエスは宮にはいられた。そして、宮の庭で売り買いしていた人々をみな追い出し、また両替人の台や、はとを売る者の腰掛をくつがえされた。
Yesuusi Xoossa Keethi gelidi, yan bayzeyssatanne shammeyssata ubbaa kare goodis. Miishe laammeyssata xarpheezatanne holleta bayziya oydeta shiri yeggis.
13 そして彼らに言われた、「『わたしの家は、祈の家ととなえらるべきである』と書いてある。それだのに、あなたがたはそれを強盗の巣にしている」。
Ikka enttako, “Xoossaa qaalan, ‘Ta keethay Xoossaa woossiya keethi geetettana’ geetetti xaafettis. Shin hintte panggati qosettiya gonggolo oothideta” yaagis.
14 そのとき宮の庭で、盲人や足なえがみもとにきたので、彼らをおいやしになった。
Yesuusi Xoossa Keethan de7ishin qooqetinne gunddati iyaakko yin entta pathis.
15 しかし、祭司長、律法学者たちは、イエスがなされた不思議なわざを見、また宮の庭で「ダビデの子に、ホサナ」と叫んでいる子供たちを見て立腹し、
Shin kahine halaqatinne higge asttamaareti Yesuusi oothida malaalisiyabata be7idayssasinne guutha nayti Xoossa Keethan, “Dawite na7ay, galatetto” yaagidi waasseyssa si7idi hanqettidosona.
16 イエスに言った、「あの子たちが何を言っているのか、お聞きですか」。イエスは彼らに言われた、「そうだ、聞いている。あなたがたは『幼な子、乳のみ子たちの口にさんびを備えられた』とあるのを読んだことがないのか」。
Entti Yesuusakko, “Hayssati geyssa ne si7ay?” yaagidosona. Yesuusi, “Ee si7ays, Xoossaa qaalan, ‘Guutha nayta doonaninne dhammiya nayta doonan galata wothadasa’ geetettidi xaafettidayssa hintte nabbabibeekketii?” yaagis.
17 それから、イエスは彼らをあとに残し、都を出てベタニヤに行き、そこで夜を過ごされた。
Enttana yan aggidi Bitaaniya giya katamaa bidi aqis.
18 朝はやく都に帰るとき、イエスは空腹をおぼえられた。
Yesuusi wontta guura katama simmidi yishe koshattis.
19 そして、道のかたわらに一本のいちじくの木があるのを見て、そこに行かれたが、ただ葉のほかは何も見当らなかった。そこでその木にむかって、「今から後いつまでも、おまえには実がならないように」と言われた。すると、いちじくの木はたちまち枯れた。 (aiōn g165)
Oge gaxan issi balase mithi be7idi iikko bis. Shin haythafe attin hara aykkoka demmibeenna. Hessa gisho, iyo, “Hizappe nam77antho ayfe ayfoppa!” yaagis. He balase mithiya ellesada mela aggasu. (aiōn g165)
20 弟子たちはこれを見て、驚いて言った、「いちじくがどうして、こうすぐに枯れたのでしょう」。
Iya tamaareti hessa be7idi, “Ha balasiya waanada ellesa meladee?” yaagidi malaalettidosona.
21 イエスは答えて言われた、「よく聞いておくがよい。もしあなたがたが信じて疑わないならば、このいちじくにあったようなことが、できるばかりでなく、この山にむかって、動き出して海の中にはいれと言っても、そのとおりになるであろう。
Yesuusi zaaridi, “Taani hinttew tuma odays; hinttew ammanoy de7ikko, qassi hintte sidhonna ixxiko balase bolla taani oothidayssa mela xalaala ootheketa, shin ‘Ha deriya shodettada abban wodhdha’ yaagikko hanana.
22 また、祈のとき、信じて求めるものは、みな与えられるであろう」。
Ammanidi hintte woossiyabaa aybibaa gidikkoka hintte ekkana” yaagis.
23 イエスが宮にはいられたとき、祭司長たちや民の長老たちが、その教えておられる所にきて言った、「何の権威によって、これらの事をするのですか。だれが、そうする権威を授けたのですか」。
Yesuusi Xoossa Keetha gelidi tamaarssishin, kahine halaqatinne Ayhude cimati iyaakko yidi, “Neeni hayssa oothana mela new ay maati de7ii? New ha maata immiday oonee?” yaagidi oychchidosona.
24 そこでイエスは彼らに言われた、「わたしも一つだけ尋ねよう。あなたがたがそれに答えてくれたなら、わたしも、何の権威によってこれらの事をするのか、あなたがたに言おう。
Yesuusi enttako, “Taanikka hinttena issibaa oychchays; hintte taw hessa zaarikko, taani ay maatan oothiyako hinttew odana.
25 ヨハネのバプテスマはどこからきたのであったか。天からであったか、人からであったか」。すると、彼らは互に論じて言った、「もし天からだと言えば、では、なぜ彼を信じなかったのか、とイエスは言うだろう。
Yohaannisi xammaqana mela maatay awuppe imettidee? Xoossafeyye asappe?” yaagis. Entti bantta giddon zorettidi, “Nuuni, ‘Xoossafe’ giikko, I nuna, ‘Yaatin ays ammanibeekketii?’ yaagana.
26 しかし、もし人からだと言えば、群衆が恐ろしい。人々がみなヨハネを預言者と思っているのだから」。
Nuuni, ‘Asappe’ giikko, asay ubbay Yohaannisa nabe oothi xeelliya gisho, asaa yayyoos” yaagidosona.
27 そこで彼らは、「わたしたちにはわかりません」と答えた。すると、イエスが言われた、「わたしも何の権威によってこれらの事をするのか、あなたがたに言うまい。
Hessa gisho, “Nuuni erokko” yaagidi zaaridosona. Ikka, “Hiza, taanikka hayssa ay maatan oothiyako hinttew odikke” yaagis.
28 あなたがたはどう思うか。ある人にふたりの子があったが、兄のところに行って言った、『子よ、きょう、ぶどう園へ行って働いてくれ』。
“Yesuusi kaallidikka hayssada yaagis: “Nam77u adde nayti de7iya issi uray de7ees. He uray bayra na7aakko bidi, ‘Ta na7aw, hachchi woyniya giddo bada ootha’ yaagis.
29 すると彼は『おとうさん、参ります』と答えたが、行かなかった。
Na7ay zaaridi, ‘Atto biikke’ yaagis. Shin guyeppe ba wozanan qoppi ekkidi oothanaw bis.
30 また弟のところにきて同じように言った。彼は『いやです』と答えたが、あとから心を変えて、出かけた。
Aaway ba kaalo na7aakko bidi, ba bayra na7aakko gidayssada kiittis. Ikka, ‘Ero, ta aawaw’ yaagis. Shin bibeennna.
31 このふたりのうち、どちらが父の望みどおりにしたのか」。彼らは言った、「あとの者です」。イエスは言われた、「よく聞きなさい。取税人や遊女は、あなたがたより先に神の国にはいる。
Ha nam77u naytappe ba aawas kiitettidayssi awussee?” yaagis. Enttika, “Bayra” yaagidosona. Yesuusi enttako, “Ta hinttew tuma odays; qaraxa qanxiseyssatinne laymateysati hinttefe sinthattidi Xoossaa kawotethaa gelana.
32 というのは、ヨハネがあなたがたのところにきて、義の道を説いたのに、あなたがたは彼を信じなかった。ところが、取税人や遊女は彼を信じた。あなたがたはそれを見たのに、あとになっても、心をいれ変えて彼を信じようとしなかった。
Xammaqiya Yohaannisi suure ogiya tamaarssishe yin I geyssa ammanibeekketa. Shin qaraxa qanxiseyssatinne laymateysati ammanidosona. Hintte hari attoshin, entta be7idikka hintte nagaraappe simmidi ammanibeekketa” yaagis.
33 もう一つの譬を聞きなさい。ある所に、ひとりの家の主人がいたが、ぶどう園を造り、かきをめぐらし、その中に酒ぶねの穴を掘り、やぐらを立て、それを農夫たちに貸して、旅に出かけた。
Qassika Yesuusi hayssada yaagis; “Hara leemiso si7ite, woyne tokkida issi uray de7ees. He woyniya yuushuwa diris. Woyniya gum77iya olaaka bookkis. Woyniya naaganaw shakkoka shaakkis. Hessafe guye, gadiya kothe immidi hara biitta bis.
34 収穫の季節がきたので、その分け前を受け取ろうとして、僕たちを農夫のところへ送った。
Woyne ayfiyaa maxiya wodey gakkin bana gakkiya baggaa ekkidi yaana mela ba aylleta enttako yeddis.
35 すると、農夫たちは、その僕たちをつかまえて、ひとりを袋だたきにし、ひとりを殺し、もうひとりを石で打ち殺した。
Kothe aawati iya aylleta oykkidi issuwa wadhdhidosona, hankuwa wodhidosona qassi attidayssa shuchchan caddidosona.
36 また別に、前よりも多くの僕たちを送ったが、彼らをも同じようにあしらった。
Woyne atakilttiya goday kaseyssatappe dariya hara aylleta kiittis. Kothe aawati entta bollaka hankkoyssata bolla oothidayssada oothidosona.
37 しかし、最後に、わたしの子は敬ってくれるだろうと思って、主人はその子を彼らの所につかわした。
Wurssethan I, ‘Ta na7aa entti bonchchana!’ yaagidi ba na7aa enttako kiittis.
38 すると農夫たちは、その子を見て互に言った、『あれはあと取りだ。さあ、これを殺して、その財産を手に入れよう』。
“Shin kothe aawati na7aa be7idi bantta giddon ‘Gadiya laattanayssi hayssa, iya wodhidi gadiya nuuni laattoos!’ yaagidosona.
39 そして彼をつかまえて、ぶどう園の外に引き出して殺した。
Na7aa oykkidi woyniya giddofe gaxa kissidi wodhidosona.
40 このぶどう園の主人が帰ってきたら、この農夫たちをどうするだろうか」。
“Hiza, woyne atakilttiya goday yaa wode he kothe aawata waatanee?” yaagidi oychchis.
41 彼らはイエスに言った、「悪人どもを、皆殺しにして、季節ごとに収穫を納めるほかの農夫たちに、そのぶどう園を貸し与えるでしょう」。
Entti zaaridi, “I he iita asata iita wodho wodhidi, woyney ayfiyaa wode iya gakkiya baggaa woden woden immiya hara kothe aawatas immana” yaagidosona.
42 イエスは彼らに言われた、「あなたがたは、聖書でまだ読んだことがないのか、『家造りらの捨てた石が隅のかしら石になった。これは主がなされたことで、わたしたちの目には不思議に見える』。
Yesuusi zaaridi enttako, Xoossaa qaalan, “‘Gimbbeyssati boridi ixxida shuchchay, godaa xaphuwa minthiya, ubbaafe aadhdhiya shuchchaa gidis. Hayssi Goday oothidabaa; nu ayfiyaas malaalisiyabaa’ geetettidi xaafettidayssa nabbabibeekketii?
43 それだから、あなたがたに言うが、神の国はあなたがたから取り上げられて、御国にふさわしい実を結ぶような異邦人に与えられるであろう。
“Hessa gisho, taani hinttew odays; Xoossaa kawotethay hinttefe ekettidi lo77o ayfe ayfiyaa asatas imettana.
44 またその石の上に落ちる者は打ち砕かれ、それがだれかの上に落ちかかるなら、その人はこなみじんにされるであろう」。
[Ha shuchchaa bolla kunddiya ubbay meqerettana. Qassi he shuchchay iya bolla wodhdhiya uraykka gaacettana]” yaagis.
45 祭司長たちやパリサイ人たちがこの譬を聞いたとき、自分たちのことをさして言っておられることを悟ったので、
Kahine halaqatinne Farisaaweti Yesuusi odida leemisuwan banttana odidayssa eridosona.
46 イエスを捕えようとしたが、群衆を恐れた。群衆はイエスを預言者だと思っていたからである。
Entti Yesuusa oykkanaw koyidosona, shin asay Yesuusa nabe oothidi xeelliya gisho, asaas yayyidosona.

< マタイの福音書 21 >