詩篇 91

1 至上者のもとなる隠れたるところにすまふその人は全能者の蔭にやどらん

Kas sēž tā Visuaugstākā patvērumā un mīt tā Visuvarenā ēnā,

2 われヱホバのことを宣て ヱホバはわが避所わが城わがよりたのむ神なりといはん

Tas saka uz To Kungu: mana cerība un mana stipra pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos.

3 そは神なんぢを狩人のわなと毒をながす疫癘よりたすけいだしたまふべければなり

Jo Viņš tevi glābj no mednieka valgiem, no kaitīgā mēra.

4 かれその翮をもてなんぢを庇ひたまはん なんぢその翼の下にかくれん その眞實は盾なり干なり

Viņš tevi sedz Saviem spārniem, un apakš Viņa spārniem tu esi glābts; Viņa patiesība ir par apsegu un par priekšturamām bruņām,

5 夜はおどろくべきことあり晝はとびきたる矢あり

Ka tev nav ko bīties no nakts baidekļiem, no bultām, kas dienā skraida,

6 幽暗にはあゆむ疫癘あり日午にはそこなふ勵しき疾あり されどなんぢ畏るることあらじ

No mēra, kas tumsā lien, no sērgas, kas dienas vidū samaitā.

7 千人はなんぢの左にたふれ萬人はなんぢの右にたふる されどその災害はなんぢに近づくことなからん

Jebšu tūkstoši krīt tev sānis, un desmit tūkstoši pie tavas labās rokas, taču tevi neaizņems.

8 なんぢの眼はただこの事をみるのみ なんぢ惡者のむくいを見ん

Tiešām, ar savām acīm tu uzlūkosi un redzēsi, kā bezdievīgiem top atmaksāts.

9 なんぢ曩にいへりヱホバはわが避所なりと なんぢ至上者をその住居となしたれば

Tu, Kungs, esi mans patvērums! To Visuaugstāko tu esi licis par savu stiprumu.

10 災害なんぢにいたらず苦難なんぢの幕屋に近づかじ

Ļaunums tev neuzies, un pie tava dzīvokļa mokas nepiestāsies.

11 そは至上者なんぢのためにその使者輩におほせて 汝があゆむもろもろの道になんぢを守らせ給へばなり

Jo Viņš Saviem eņģeļiem par tevi pavēlēs, tevi pasargāt uz visiem taviem ceļiem.

12 彼ら手にてなんぢの足の石にふれざらんために汝をささへん

Tie tevi uz rokām nesīs, ka tu savu kāju pie akmens nepiedauzīsi.

13 なんぢは獅と蝮とをふみ壯獅と蛇とを足の下にふみにじらん

Pār lauvām un odzēm tu kāpsi un samīsi jaunos lauvas un pūķus.

14 彼その愛をわれにそそげるがゆゑに我これを助けん かれわが名をしるがゆゑに我これを高處におかん

„Viņš tveras pie Manis, un Es viņu izglābšu; Es viņu paaugstināšu, jo viņš pazīst Manu vārdu.

15 かれ我をよはば我こたへん 我その苦難のときに偕にをりて之をたすけ之をあがめん

Viņš Mani piesauc, un Es viņu paklausīšu. Es viņam klāt esmu bēdās, Es viņu gribu izraut un viņu pagodināt.

16 われ長寿をもてかれを足はしめ且わが救をしめさん

Ar ilgu dzīvošanu Es viņu gribu paēdināt un viņam parādīt Savu pestīšanu“.