詩篇 75

1 神よわれら汝にかんしやす われら感謝すなんぢの名はちかく坐せばなり もろもろの人はなんぢの奇しき事跡をかたりあへり

Asafa dziesma, dziedātāju vadonim, dziedama, pēc: „nesamaitā!“Mēs Tev pateicamies, Dievs, mēs pateicamies, ka Tavs vārds ir it tuvu; Tavi brīnumi top slavēti.

2 定りたる期いたらば我なほき審判をなさん

„Kad Es īsto laiku pratīšu, tad Es it taisni tiesāšu.

3 地とすべての之にすむものと消去しとき我そのもろもろの柱をたてたり (セラ)

Zeme un visi viņas iedzīvotāji trīc, bet Es viņas pīlārus esmu stiprinājis.“(Sela.)

4 われ誇れるものに誇りかにおこなふなかれといひ 惡きものに角をあぐるなかれといへり

Es sacīju uz tiem lielīgiem: nelielāties; un uz tiem bezdievīgiem: nelepojaties ar varu;

5 なんぢらの角をたかく擧るなかれ頸をかたくして高りいふなかれ

Nelielāties ar varu, un nerunājiet tik pārgalvīgi.

6 擧ることは東よりにあらず西よりにあらずまた南よりにもあらざるなり

Ka (nekāds palīgs nenāks) nedz no rīta puses, nedz no vakara puses, nedz no tuksneša kalniem.

7 ただ神のみ審士にましませば此をさげ彼をあげたまふ

Bet Dievs ir soģis, kas citu pazemo un citu paaugstina.

8 ヱホバの手にさかづきありて酒あわだてり その中にものまじりてみつ 神これをそそぎいだせり 誠にその滓は地のすべてのあしき者しぼりて飮むべし

Jo Tam Kungam biķeris ir rokā, kur stiprs vīns papilnam iejaukts, un Viņš dod no tā dzert; bet visiem bezdievīgiem virs zemes būs dzert un izsūkt tās mieles.

9 されど我はヤコブの神をのべつたへん とこしへに讃うたはん

Bet es to pasludināšu mūžīgi, es dziedāšu Jēkaba Dievam,

10 われ惡きもののすべての角をきりはなたん 義きものの角はあげらるべし

Un salauzīšu visiem bezdievīgiem galvas, ka taisniem galvas top paaugstinātas.