詩篇 65

1 ああ神よさんびはシオンにて汝をまつ 人はみまへにて誓をはたさん

Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Dievs, klusībā iekš Ciānas Tu topi slavēts, un solījumi Tev top maksāti.

2 祈をききたまふものよ諸人こぞりて汝にきたらん

Tu paklausi lūgšanas, visa miesa nāk pie Tevis.

3 不義のことば我にかてり なんぢ我儕のもろもろの愆をきよめたまはん

Noziegumi mūs ir pārvarējuši, - mūsu pārkāpumus, tos Tu salīdzini!

4 汝にえらばれ汝にちかづけられて大庭にすまふ者はさいはひなり われらはなんぢの家なんぢの宮のきよき處のめぐみにて飽ことをえん

Svētīgs tas, ko Tu izredzi, un kam Tu vaļu dod pie Tevis nākt un dzīvot Tavos pagalmos; mēs tapsim paēdināti no Tava nama labuma Tavā svētā dzīvoklī.

5 われらが救のかみよ 地と海とのもろもろの極なるきはめて遠ものの恃とするなんぢは公義によりて畏るべきことをもて我儕にこたへたまはん

Paklausi mūs pēc tās taisnības, kas brīnišķas lietas dara, ak Dievs, mūsu Pestītājs, Tu patvērums visām zemes robežām, un tiem, kas tālu pie jūras dzīvo.

6 かみは大能をおび その權力によりてもろもろの山をかたくたたしめ

Tu stiprini kalnus ar Savu spēku, Tu apjozies ar varu,

7 海のひびき狂瀾のひびき もろもろの民のかしがましきを鎮めたまへり

Tu klusini jūras kaukšanu, viņas viļņu kaukšanu un ļaužu troksni,

8 されば極遠にすめる人々もなんぢのくさぐさの豫兆をみておそる なんぢ朝夕のいづる處をよろこび謳はしめたまふ

Ka tie, kas dzīvo tanīs robežās, bīstas no Tavām zīmēm. Tu iepriecini visu, kas kust, vakarā un rītā.

9 なんぢ地にのぞみて漑そぎおほいに之をゆたかにしたまへり 神のかはに水みちたり なんぢ如此そなへをなして穀物をかれらにあたへたまへり

Tu piemeklē zemi un to dzirdini un to dari ļoti bagātu. Dieva upīte ir ūdens pilna. Tu liec viņu labībai labi izdoties, jo tā Tu zemi apkopi.

10 なんぢ畎をおほいにうるほし畝をたひらにし白雨にてこれをやはらかにし その萌芽るを祝し

Tu slacini viņas vagas, un liec lietum līt uz viņas arumiem; Tu tos dari mīkstus caur lāsēm, Tu svētī viņas asnus.

11 また恩惠をもて年の冕弁としたまへり なんぢの途には膏したたれり

Tu pušķo gadu ar Savu labumu, un Tavas pēdas pil no taukumiem.

12 その恩滴は野の牧場をうるほし小山はみな歓びにかこまる

Tuksneša ganības pil un pakalni ar prieku ir apjozti.

13 牧場はみな羊のむれを衣もろもろの谷は穀物におほはれたり かれらは皆よろこびてよばはりまた謳ふ

Lauki ir apģērbti ar ganāmiem pulkiem, un ielejas ar labību apklātas, ka gavilē un dzied.