詩篇 6
1 ヱホバよねがはくは忿恚をもて我をせめ烈しき怒をもて我をこらしめたまふなかれ
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim uz koklēm ar astoņām stīgām. Ak Kungs, nesodi mani Savā dusmībā, un nepārmāci mani Savā bardzībā!
2 ヱホバよわれを憐みたまへ われ萎みおとろふなり ヱホバよ我を醫したまへ わが骨わななきふるふ
Kungs, esi man žēlīgs, jo es esmu noguris, dziedini mani, Kungs, jo mani kauli ir iztrūkušies,
3 わが霊魂さへも甚くふるひわななく ヱホバよかくて幾何時をへたまふや
Un mana dvēsele ir ļoti iztrūkusies, bet Tu, Kungs, cik ilgi?
4 ヱホバよ歸りたまへ わがたましひを救ひたまへ なんぢの仁慈の故をもて我をたすけたまへ
Griezies atpakaļ, Kungs, izglābi manu dvēseli, atpestī mani Tavas žēlastības dēļ.
Jo nāvē Tevi nepiemin; kas kapā Tevi slavēs? (Sheol h7585)
6 われ歎息にてつかれたり 我よなよな床をただよはせ涙をもてわが衾をひたせり
Es esmu piekusis no savas vaidēšanas, uz savas gultas es raudu cauru nakti, mana guļama vieta plūst no asarām,
7 わが目うれへによりておとろへ もろもろの仇ゆゑに老ぬ
Mana acs ir noģindusi no skumības, un ir novītusi manu ienaidnieku dēļ.
8 なんぢら邪曲をおこなふ者ことごとく我をはなれよ ヱホバはわが泣こゑをききたまひたり
Atkāpjaties no manis, visi ļauna darītāji, jo Tas Kungs klausa manu raudu balsi.
9 ヱホバわが懇求をききたまへり ヱホバわが祈をうけたまはん
Tas Kungs klausa manu lūgšanu, manu pielūgšanu Tas Kungs pieņem.
10 わがもろもろの仇ははぢて大におぢまどひ あわただしく恥てしりぞきぬ
Visi mani ienaidnieki paliks kaunā, tie ļoti iztrūksies, atkāpsies un paliks kaunā piepeši.
