詩篇 51
1 ああ神よねがはくはなんぢの仁慈によりて我をあはれみ なんぢの憐憫のおほきによりてわがもろもろの愆をけしたまへ
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Kad pravietis Nātans pie viņa nāca, kad viņš bija gājis pie Batsebas. Apžēlojies par mani, ak Dievs, pēc Savas žēlastības, izdeldē manus pārkāpumus pēc Savas lielās sirdsžēlastības!
2 わが不義をことごとくあらひさり我をわが罪よりきよめたまへ
Mazgā mani labi no manas noziedzības un šķīstī mani no maniem grēkiem.
3 われはわが愆をしる わが罪はつねにわが前にあり
Jo es atzīstu savus pārkāpumus, un mani grēki ir manā priekšā vienmēr.
4 我はなんぢにむかひて獨なんぢに罪ををかし聖前にあしきことを行へり されば汝ものいふときは義とせられ なんぢ鞫くときは咎めなしとせられ給ふ
Tev vienam es esmu grēkojis un ļaunu darījis priekš Tavām acīm, ka Tu palieci taisns Savos vārdos un šķīsts Savā tiesā.
5 視よわれ邪曲のなかにうまれ罪ありてわが母われをはらみたりき
Redzi, noziedzībā esmu dzemdināts, un grēkos māte mani ieņēmusi.
6 なんぢ眞實をこころの衷にまでのぞみ わが隠れたるところに智慧をしらしめ給はん
Redzi, tev patīk sirds patiesība, tad dari man zināmu to apslēpto gudrību.
7 なんぢヒソブをもて我をきよめたまへ さらばわれ淨まらん 我をあらひたまへ さらばわれ雪よりも白からん
Šķīstī mani no grēkiem ar īzapu, ka topu šķīsts, mazgā mani, ka topu baltāks nekā sniegs.
8 なんぢ我によろこびと快樂とをきかせ なんぢが碎きし骨をよろこばせたまへ
Liec man dzirdēt prieku un līksmību, ka tie kauli līksmojās, ko Tu esi satriecis.
9 ねがはくは聖顔をわがすべての罪よりそむけ わがすべての不義をけしたまへ
Apslēp Savu vaigu no maniem grēkiem un deldē visu manu noziegumu.
10 ああ神よわがために清心をつくり わが衷になほき霊をあらたにおこしたまへ
Radi iekš manis, ak Dievs, šķīstu sirdi un atjauno iekš manis pastāvīgu garu.
11 われを聖前より棄たまふなかれ 汝のきよき霊をわれより取りたまふなかれ
Nemet mani nost no Sava vaiga, un neatņem no manis Savu Svēto Garu.
12 なんぢの救のよろこびを我にかへし自由の霊をあたへて我をたもちたまへ
Atdod man atkal Savas pestīšanas prieku, un uzturi mani ar labprātīgu garu.
13 さらばわれ愆ををかせる者になんぢの途ををしへん罪人はなんぢに歸りきたるべし
Tad es mācīšu pārkāpējiem Tavus ceļus, ka grēcinieki pie Tevis atgriežas.
14 神よわが救のかみよ血をながしし罪より我をたすけいだしたまへ わが舌は聲たからかになんぢの義をうたはん
Izglābi mani no asins vainām, ak Dievs, tu Dievs mans Pestītājs; tad mana mēle slavēs Tavu taisnību.
15 主よわが口唇をひらきたまへ 然ばわが口なんぢの頌美をあらはさん
Kungs, atdari manas lūpas, tad mana mute izteiks Tavu slavu.
16 なんぢは祭物をこのみたまはず もし然らずば我これをささげん なんぢまた燔祭をも悦びたまはず
Jo Tev netīk upuris, citādi es to gribētu dot, dedzināms upuris Tev nepatīk.
17 神のもとめたまふ祭物はくだけたる霊魂なり 神よなんぢは碎けたる悔しこころを藐しめたまふまじ
Dieva upuris ir satriekts gars; salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nesmādēsi.
18 ねがはくは聖意にしたがひてシオンにさいはひし ヱルサレムの石垣をきづきたまへ
Dari labu Ciānai pēc Savas labprātības, uztaisi Jeruzālemes mūrus.
19 その時なんぢ義のそなへものと燔祭と全きはんさいとを悦びたまはん かくて人々なんぢの祭壇に牡牛をささぐべし
Tad Tev patiks taisnības upuri, dedzināmais un visa(kopējais) sadedzināmais upuris, tad upurēs vēršus uz Tava altāra.
