詩篇 22
1 わが神わが神なんぞ我をすてたまふや 何なれば遠くはなれて我をすくはず わが歎きのこゑをきき給はざるか
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim pēc: „rīta blāzmas stirna“. Mans Dievs! Mans Dievs! Kāpēc Tu mani esi atstājis? Tu esi tālu no manas palīdzības, no manas kaukšanas vārdiem.
2 ああわが神われ晝よばはれども汝こたへたまはず 夜よばはれどもわれ平安をえず
Mans Dievs, es saucu dienā, bet Tu man neatbildi, un nakti es arī klusu neciešu.
3 然はあれイスラエルの讃美のなかに住たまふものよ汝はきよし
Bet Tu esi svēts, dzīvodams starp Israēla slavas dziesmām.
4 われらの列祖はなんぢに依賴めり かれら依賴みたればこれを助けたまへり
Uz Tevi mūsu tēvi cerējuši, tie ir cerējuši, un Tu tos esi izglābis.
5 かれら汝をよびて援をえ汝によりたのみて恥をおへることなかりき
Uz Tevi tie saukuši un ir izpestīti, tie cerējuši uz Tevi un nav palikuši kaunā.
6 然はあれどわれは蟲にして人にあらず 世にそしられ民にいやしめらる
Bet es esmu tārps un ne cilvēks, cilvēku apsmiekls un ļaužu nicināts.
7 すべてわれを見るものはわれをあざみわらひ 口唇をそらし首をふりていふ
Visi, kas mani redz, mani apmēda, atplēš lūpas un krata galvu sacīdami:
8 かれはヱホバによりたのめりヱホバ助くべし ヱホバかれを悦びたまふが故にたすくべしと
Viņš to Tam Kungam sūdzējis; lai Tas viņu izrauj un viņu izglābj, ja Tam pie viņa ir labs prāts.
9 されど汝はわれを胎内よりいだし給へるものなり わが母のふところにありしとき旣になんぢに依賴ましめたまへり
Tomēr Tu tas esi, kas mani izvedis no mātes miesām; Tu man licis paļauties uz Tevi no mātes krūtīm.
10 我うまれいでしより汝にゆだねられたり わが母われを生しときより汝はわが神なり
Uz Tevi es esmu mests no mātes klēpja, no mātes miesām Tu esi mans Dievs.
11 われに遠ざかりたまふなかれ 患難ちかづき又すくふものなければなり
Neesi tālu no manis, jo bailība ir tuvu, jo palīga nav.
12 おほくの牡牛われをめぐりバサンの力つよき牡牛われをかこめり
Lieli vērši mani apstājuši, trekni buļļi ap mani apmetušies.
13 かれらは口をあけて我にむかひ物をかきさき吼うだく獅のごとし
Tie atplēš savu rīkli pret mani kā lauva, plezdams un rūkdams.
14 われ水のごとくそそぎいだされ わがもろもろの骨ははづれ わが心は蝋のごとくなりて腹のうちに鎔たり
Es esmu izgāzts kā ūdens, visi mani kauli ir izlauzti, mana sirds ir manās miesās kā izkausēts vasks.
15 わが力はかわきて陶器のくだけのごとく わが舌は齶にひたつけり なんぢわれを死の塵にふさせたまへり
Mans spēks ir izkaltis kā poda gabals, un mana mēle līp pie mana zoda, un Tu mani nolieci nāves pīšļos,
16 そは犬われをめぐり惡きものの群われをかこみてわが手およびわが足をさしつらぬけり
Jo suņi mani apstājuši, un ļaundarītāju bars ap mani ir apmeties, tie manas rokas un manas kājas ir izurbuši.
17 わが骨はことごとく數ふるばかりになりぬ 惡きものの目をとめて我をみる
Es visus savus kaulus varu skaitīt, bet viņi skatās un lūko uz mani ar prieku.
18 かれらたがひにわが衣をわかち我がしたぎを鬮にす
Tie dala manas drēbes savā starpā un met kauliņus par manu apģērbu.
19 ヱホバよ遠くはなれ居たまふなかれ わが力よねがはくは速きたりてわれを授けたまへ
Bet Tu, ak Kungs, neesi tālu, mans stiprums, steidzies man palīgā.
20 わがたましひを劍より助けいだし わが生命を犬のたけきいきほひより脱れしめたまへ
Izglāb manu dvēseli no zobena, manu vientuli no suņu varas.
21 われを獅の口また野牛のつのより救ひいだしたまへ なんぢ我にこたへたまへり
Izpestī mani no lauvas rīkles un paklausi mani no vēršu ragiem.
22 われなんぢの名をわが兄弟にのべつたへ なんぢを會のなかにて讃たたへん
Es sludināšu Tavu vārdu saviem brāļiem, es Tevi slavēšu draudzes vidū.
23 ヱホバを懼るるものよヱホバをほめたたへよ ヤコブのもろもろの裔よヱホバをあがめよ イスラエルのもろもろのすゑよヱホバを畏め
Slavējiet To Kungu, jūs, kas Viņu bīstaties, viss Jēkaba dzimums lai Viņu godā, un bīstaties, viss Israēla dzimums.
24 ヱホバはなやむものの辛苦をかろしめ棄たまはず これに聖顔をおほふことなくしてその叫ぶときにききたまへばなり
Jo Viņš nav nicinājis nedz apsmējis bēdīga bēdas, nedz no tā apslēpis Savu vaigu, un kad tas Viņu piesauca, tad Viņš paklausīja.
25 大なる會のなかにてわが汝をほめたたふるは汝よりいづるなり わが誓ひしことはヱホバをおそるる者のまへにてことごとく償はん
No Tevis es dziedāšu tai lielā draudzē, es maksāšu savus solījumus to priekšā, kas Viņu bīstas.
26 謙遜者はくらひて飽ことをえ ヱホバをたづねもとむるものはヱホバをほめたたへん 願くはなんぢらの心とこしへに生んことを
Tie bēdīgie ēdīs un būs paēduši, un kas To Kungu meklē, Viņu slavēs; jūsu sirds dzīvos mūžīgi.
27 地のはては皆おもひいだしてヱホバに歸りもろもろの國の族はみな前にふしをがむべし
Visi zemes gali to pieminēs un atgriezīsies pie Tā Kunga, un visas pagānu tautas klanīsies Viņa priekšā.
28 國はヱホバのものなればなり ヱホバはもろもろの國人をすべをさめたまふ
Jo Tam Kungam pieder tā valstība, un Viņš valda pār tām tautām.
29 地のこえたるものは皆くらひてヱホバををがみ塵にくだるものと己がたましひを存ふること能はざるものと皆そのみまへに拝跪かん
Visi treknie virs zemes ēdīs un pielūgs, visi, kas pīšļos guļ, klanīsies Viņa priekšā, arī tie, kas nevarēja uzturēt savu dzīvību.
30 たみの裔のうちにヱホバにつかる者あらん 主のことは代々にかたりつたへらるべし
Viņam būs dzimums, kas Viņam kalpos, par To Kungu sludinās līdz radu radiem;
31 かれら來りて此はヱホバの行爲なりとてその義を後にうまるる民にのべつたへん
Nāks un sludinās Viņa taisnību tiem ļaudīm, kas vēl dzims, ka Viņš to ir darījis.
