< 詩篇 147 >

1 ヱホバをほめたたへよ われらの神をほめうたふは善ことなり樂しきことなり 稱へまつるはよろしきに適へり
Teiciet To Kungu, jo ir labi, mūsu Dievu slavēt; šī teikšana ir mīlīga un pieklājās.
2 ヱホバはヱルサレムをきづきイスラエルのさすらへる者をあつめたまふ
Tas Kungs uztaisa Jeruzālemi, Viņš sapulcina Israēla ļaudis, kas bija izdzīti.
3 ヱホバは心のくだけたるものを醫しその傷をつつみたまふ
Viņš dziedina tos, kam satriektas sirdis, un remdē viņu sāpes.
4 ヱホバはもろもろの星の數をかぞへてすべてこれに名をあたへたまふ
Viņš skaita zvaigžņu pulku, Viņš sauc tās visas pa vārdam.
5 われらの主はおほいなりその能力もまた大なりその智慧はきはまりなし
Mūsu Kungs ir liels un varens spēkā, Viņa gudrība ir neizmērojama.
6 ヱホバは柔和なるものをささへ惡きものを地にひきおとし給ふ
Tas Kungs paceļ bēdīgos un pazemo bezdievīgos līdz zemei.
7 ヱホバに感謝してうたへ琴にあはせてわれらの神をほめうたヘ
Pateiciet Tam Kungam ar slavas dziesmām, teiciet mūsu Dievu ar koklēm!
8 ヱホバは雲をもて天をおほひ地のために雨をそなへ もろもろの山に草をはえしめ
Viņš debesi apklāj ar mākoņiem, Viņš lietu dod zemei, Viņš liek zālei augt uz kalniem;
9 くひものを獣にあたへ並なく小鴉にあたへたまふ
Viņš lopiem dod barību, jauniem kraukļiem, kad tie sauc.
10 ヱホバは馬のちからを喜びたまはず 人の足をよみしたまはず
Viņam nav labs prāts pie zirga stipruma, Viņam nepatīk vīra lieli.
11 ヱホバはおのれを畏るるものと おのれの憐憫をのぞむものとを好したまふ
Tam Kungam patīk tie, kas Viņu bīstas, kas gaida uz Viņa žēlastību.
12 ヱルサレムよヱホバをほめたたへよ シオンよなんぢの神をほめたたへよ
Teici To Kungu, Jeruzāleme, slavē savu Dievu, Ciāna.
13 ヱホバはなんぢの門の關木をかたうし 汝のうちなる子輩をさきはひ給ひたればなり
Jo Viņš stiprina tavu vārtu aizšaujamos, Viņš svētī tavus bērnus tur iekšā.
14 ヱホバは汝のすべての境にやはらぎをあたへ いと嘉麥をもて汝をあかしめたまふ
Viņš dod mieru tavām robežām, Viņš tevi paēdina ar briedušiem kviešiem.
15 ヱホバはそのいましめを地にくだしたまふ その聖言はいとすみやかにはしる
Viņš sūta Savas apsolīšanas virs zemes, Viņa vārds tek(izplatās) ar steigšanos.
16 ヱホバは雪をひつじの毛のごとくふらせ霜を灰のごとくにまきたまふ
Viņš dod sniegu kā vilnu, Viņš kaisa salnu kā pelnus.
17 ヱホバは氷をつちくれのごとくに擲ちたまふ たれかその寒冷にたふることをえんや
Viņš met Savu krusu kā kumosus. Kas var pastāvēt priekš Viņa aukstuma?
18 ヱホバ聖言をくだしてこれを消し その風をふかしめたまへばもろもろの水はながる
Viņš sūta Savu vārdu, un kūst, Viņš liek savam vējam pūst, tad ūdeņi notek.
19 ヱホバはそのみことばをヤコブに示し そのもろもろの律法とその審判とをイスラエルにしめしたまふ
Viņš Jēkabam dara zināmu Savu vārdu, Israēlim Savus likumus un tiesas,
20 ヱホバはいづれの國をも如此あしらひたまひしにあらず ヱホバのもろもろの審判をかれらはしらざるなり ヱホバをほめたたへよ
Tā Viņš nedara nevienai citai tautai; Viņa tiesas tās nepazīst. Alleluja!

< 詩篇 147 >