詩篇 14

1 愚なるものは心のうちに神なしといへり かれらは腐れたり かれらは憎むべき事をなせり 善をおこなふ者なし

Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Ģeķi saka savā sirdī Dieva nav; tie ir samaitājušies un sagānījušies ar savu darbošanos, neviena nav, kas labu dara.

2 ヱホバ天より人の子をのぞみみて悟るもの神をたづぬる者ありやと見たまひしに

Tas Kungs skatās no debesīm uz cilvēku bērniem, raudzīt, vai jel kas būtu prātīgs, kas meklē Dievu.

3 みな逆きいでてことごとく腐れたり 善をなすものなし一人だになし

Bet tie visi atkāpušies, visnotaļ smirdoši tapuši, neviena nav, kas labu dara, nav it neviena.

4 不義をおこなふ者はみな智覺なきか かれらは物くふごとくわが民をくらひ またヱホバをよぶことをせざるなり

Vai tad nav nekādas atzīšanas tiem ļauna darītājiem, kas ēd manus ļaudis, tā kā ēd maizi, bet To Kungu tie nepiesauc?

5 視よかかる時かれらは大におそれたり 神はただしきものの類のなかに在せばなり

Tad tie bīdamies izbīstas, jo Dievs ir pie tās taisnās cilts.

6 なんぢらは苦しめるものの謀略をあなどり辱かしむ されどヱホバはその避所なり

Jūs nievājat nabaga padomu, bet Tas Kungs ir viņa patvērums.

7 ねがはくはシオンよりイスラエルの救のいでんことを ヱホバその民のとらはれたるを返したまふときヤコブはよろこびイスラエルは樂まん

Ak! Kaut no Ciānas nāktu Israēla pestīšana! Kad Tas Kungs atkal atved Savus cietuma ļaudis, tad Jēkabs priecāsies un Israēls līksmosies.