詩篇 121

1 われ山にむかひて目をあぐ わが扶助はいづこよりきたるや

Svētku dziesma. Es paceļu savas acis uz tiem kalniem, no kurienes man nāk palīdzība.

2 わがたすけは天地をつくりたまへるヱホバよりきたる

Mana palīdzība nāk no Tā Kunga, kas debesis un zemi radījis.

3 ヱホバはなんぢの足のうごかさるるを容したまはず 汝をまもるものは微睡たまふことなし

Viņš tavai kājai neliks slīdēt; kas tevi pasargā, Tas nesnauž.

4 視よイスラエルを守りたまふものは微睡こともなく寝ることもなからん

Redzi, Israēla sargs nesnauž un neguļ.

5 ヱホバは汝をまもる者なり ヱホバはなんぢの右手をおほふ蔭なり

Tas Kungs tevi pasargā; Tas Kungs ir tava ēna pa tavu labo roku,

6 ひるは日なんぢをうたず夜は月なんぢを傷じ

Ka dienā saule tevi nespiež, nedz mēnesis naktī.

7 ヱホバはなんぢを守りてもろもろの禍害をまぬかれしめ並なんぢの霊魂をまもりたまはん

Tas Kungs lai tevi pasargā no visa ļauna, lai Viņš sarga tavu dvēseli.

8 ヱホバは今よりとこしへにいたるまで 汝のいづると入るとをまもりたまはん

Tas Kungs lai pasargā tavu iziešanu un ieiešanu, no šī laika mūžīgi.