詩篇 109
1 わが讃たたふる神よもだしたまふなかれ
Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim. Ak Dievs, ko es slavēju, nestāv klusu!
2 かれらは惡の口とあざむきの口とをあけて我にむかひ いつはりの舌をもて我にかたり
Jo bezdievīgu muti un viltīgu muti tie pret mani ir atvēruši, tie runā uz mani ar melu mēli.
3 うらみの言をもて我をかこみ ゆゑなく我をせめて闘ふことあればなり
Ar naidīgiem vārdiem tie metās ap mani un karo pret mani bez vainas.
4 われ愛するにかれら反りてわが敵となる われただ祈るなり
Par to, ka es tos mīlēju, tie turas man pretī; bet es lūdzu Dievu.
5 かれらは惡をもてわが善にむくい恨をもてわが愛にむくいたり
Tie man maksā ļaunu par labu un ienaidību par mīlestību.
6 ねがはくは彼のうへに惡人をたてその右方に敵をたたしめたまへ
Cel pār to vienu bezdievi, un viens pretinieks lai viņam stāv pa labo roku.
7 かれが鞫かるるときはその罪をあらはにせられ又そのいのりは罪となり
Kad viņš top tiesāts, tad lai top pazudināts, un viņa Dieva lūgšana lai viņam top par grēku.
8 その日はすくなく その職はほかの人にえられ
Lai viņa dienas iet mazumā, un viņa amatu cits lai dabū.
9 その子輩はみなしごとなり その妻はやもめとなり
Viņa bērni lai paliek par bāriņiem un viņa sieva par atraitni.
10 その子輩はさすらひて乞丐 そのあれたる處よりいできたりて食をもとむべし
Lai viņa bērni skraida apkārt un ubago un maizes meklē tālu no savām izpostītām māju vietām.
11 彼のもてるすべてのものは債主にうばはれ かれの勤勞は外人にかすめらるべし
Lai tas parādu dzinējs izplēš visu, kas tam pieder, un sveši lai aplaupa viņa peļņu.
12 かれに惠をあたふる人ひとりだになく かれの孤子をあはれむ者もなく
Lai tam nav, kas parāda žēlastību, un lai nav, kas žēlo viņa bāriņus.
13 その裔はたえその名はつぎの世にきえうすべし
Lai viņa pēcnākamie top izdeldēti; viņu vārds lai izzūd otrā augumā.
14 その父等のよこしまはヱホバのみこころに記され その母のつみはきえざるべし
Viņa tēvu noziegums lai top pieminēts Tā Kunga priekšā, un viņa mātes grēki lai neizzūd.
15 かれらは恒にヱホバの前におかれ その名は地より斷るべし
Lai tie vienmēr paliek Tā Kunga priekšā, un viņa piemiņa lai no zemes top izdeldēta.
16 かかる人はあはれみを施すことをおもはず反りて貧しきもの乏しきもの心のいためる者をころさんとして攻たりき
Tādēļ ka viņš nebūt nepieminēja žēlastību darīt, bet vajāja bēdīgo un nabagu un to, kam bija noskumusi sirds, ka viņš to nokautu.
17 かかる人は詛ふことをこのむ この故にのろひ己にいたる惠むことをたのしまず この故にめぐみ己にとほざかれり
Tāpēc ka viņš lāstu gribēja, tas viņam nāks; un svētības viņam negribējās, tad tā arī paliks tālu no viņa.
18 かかる人はころものごとくに詛をきる この故にのろひ水のごとくにおのれの衷にいり油のごとくにおのれの骨にいれり
Un viņš aptērpās ar lāstu, tā kā ar drēbēm, un tas nāca viņa iekšās kā ūdens un kā eļļa viņa kaulos.
19 ねがはくは詛をおのれのきたる衣のごとく帶のごとくなして恒にみづから纏はんことを
Tad lai tas viņam ir kā apģērbs, ar ko tas apsedzās, un josta, ar ko tas allaž apjožas.
20 これらの事はわが敵とわが霊魂にさからひて惡言をいふ者とにヱホバのあたへたまふ報なり
Šī alga lai notiek no Tā Kunga maniem pretiniekiem un tiem, kas ļaunu runā pret manu dvēseli.
21 されど主ヱホバよなんぢの名のゆゑをもて我をかへりみたまへ なんぢの憐憫はいとふかし ねがはくは我をたすけたまへ
Bet Tu, ak Kungs, dari ar mani Sava vārda pēc, jo Tava žēlastība ir laba; izglāb mani.
22 われは貧しくして乏し わが心うちにて傷をうく
Jo es esmu bēdīgs un nabags, un mana sirds iekš manis ir ievainota.
23 わがゆく状はゆふ日の影のごとく また蝗のごとく吹さらるるなり
Es aizeju kā ēna pavakarē, un topu vajāts kā sisenis.
24 わが膝は斷食によりてよろめき わが肉はやせおとろふ
Mani ceļi šļūk no gavēšanas, un mana miesa izdilusi, ka treknuma vairs nav.
25 われは彼等にそしらるる者となれり かれら我をみるときは首をふる
Un es tiem esmu par apsmieklu; kad tie mani redz, tad tie krata galvu.
26 わが神ヱホバよねがはくは我をたすけその憐憫にしたがひて我をすくひたまへ
Palīdz man, Kungs, mans Dievs, atpestī mani pēc Savas žēlastības!
27 ヱホバよこれらは皆なんぢの手よりいで 汝のなしたまへることなるを彼等にしらしめたまへ
Tad tie atzīs, ka tā Tava roka, ka Tu, Kungs, to darījis.
28 かれらは詛へども汝はめぐみたまふ かれらの立ときは恥かしめらるれどもなんぢの僕はよろこばん
Kad tie lād, tad Tu svētī; kad tie ceļas, tad lai top kaunā; bet Tavs kalps lai priecājās.
29 わがもろもろの敵はあなどりを衣おのが恥を外袍のごとくにまとふべし
Mani pretinieki lai ar kaunu top apģērbti un ar savu negodu apsegti kā ar svārkiem.
30 われはわが口をもて大にヱホバに謝し おほくの人のなかにて讃まつらむ
Es Tam Kungam no sirds pateikšu ar savu muti un Tam dziedāšu lielā draudzē.
31 ヱホバはまづしきものの右にたちてその霊魂を罪せんとする者より之をすくひたまへり
Jo tam bēdīgam Viņš stāv pa labo roku, to atpestīdams no tiem, kas viņa dvēseli notiesā.
