詩篇 102
1 ヱホバよわが祈をききたまへ 願くはわが號呼のこゑの御前にいたらんことを
Bēdu cilvēka lūgšana, kad tas ir noskumis un savas žēlabas izgāž Tā Kunga priekšā. Ak Kungs, klausi manu lūgšanu, un mana saukšana lai nāk pie Tevis.
2 わが窮苦の日みかほを蔽ひたまふなかれ なんぢの耳をわれにかたぶけ 我がよぶ日にすみやかに我にこたへたまへ
Neapslēp Savu vaigu priekš manis, atgriez Savu ausi pie manis bēdu laikā; tai dienā, kad es saucu, paklausi mani drīz.
3 わがもろもろの日は煙のごとくきえ わが骨はたきぎのごとく焚るるなり
Jo manas dienas ir iznīkušas kā dūmi, un mani kauli ir izdeguši kā pagale.
4 わがこころは草のごとく撃れてしほれたり われ糧をくらふを忘れしによる
Mana sirds ir sasista un izkaltusi kā zāle, tā ka es aizmirstu pat savu maizi ēst.
5 わが歎息のこゑによりてわが骨はわが肉につく
Mani kauli līp pie manas miesas no kaukšanas un nopūšanās.
6 われは野の鸅鸕のごとく荒たる跡のふくろふのごとくになりぬ
Es esmu tā kā dumpis tuksnesī, es esmu kā apogs (pūce) izpostītās vietās.
7 われ醒てねぶらず ただ友なくして屋蓋にをる雀のごとくなれり
Es esmu nomodā un tāpat kā vientulis putns uz jumta.
8 わが仇はひねもす我をそしる 猖狂ひて我をせむるもの我をさして誓ふ
Mani ienaidnieki mani nievā cauru dienu; kas pret mani trako, tie mani dara par lāsta vārdu.
9 われは糧をくらふごとくに灰をくらひ わが飮ものには涙をまじへたり
Jo es ēdu pelnus kā maizi un sajaucu savu dzērienu ar asarām,
10 こは皆なんぢの怒と忿恚とによりてなり なんぢ我をもたげてなげすて給へり
Tavas bardzības un dusmības pēc, jo Tu mani esi pacēlis un atkal nogāzis.
11 わが齡はかたぶける日影のごとし またわれは草のごとく萎れたり
Manas dienas ir kā ēna pavakarē, un es kalstu kā zāle.
12 されどヱホバよなんぢは永遠にながらへ その名はよろづ世にながらへん
Bet Tu, Kungs, paliec mūžīgi un Tava piemiņa līdz radu radiem.
13 なんぢ起てシオンをあはれみたまはん そはシオンに恩惠をほどこしたまふときなり そのさだまれる期すでに來れり
Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo jau ir laiks par viņu apžēloties, jo tas nospriestais laiks ir atnācis.
14 なんぢの僕はシオンの石をもよろこび その塵をさへ愛しむ
Jo Tavi kalpi mīļo viņas akmeņus un žēlojās, ka tā guļ pīšļos.
15 もろもろの國はヱホバの名をおそれ 地のもろもろの王はその榮光をおそれん
Tad pagāni bīsies Tā Kunga Vārdu, un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,
16 ヱホバはシオンをきづき榮光をもてあらはれたまへり
Kad Tas Kungs Ciānu uztaisīs un parādīsies Savā godībā.
17 ヱホバは乏しきものの祈をかへりみ彼等のいのりを藐しめたまはざりき
Viņš griežas pie bēdu ļaužu lūgšanas un nenicina pielūgšanu.
18 來らんとするのちの世のためにこの事をしるさん 新しくつくられたる民はヤハをほめたたふべし
Lai tas top uzrakstīts pēcnākamiem, un tie ļaudis, kas vēl taps radīti, slavēs To Kungu.
19 ヱホバその聖所のたかき所よりみおろし天より地をみたまへり
Jo Viņš skatās no Sava svēta augstuma, Tas Kungs lūko no debesīm uz zemi,
20 こは俘囚のなげきをきき死にさだまれる者をときはなち
Ka Viņš dzird cietumnieku nopūšanos un atsvabina nāves bērnus;
21 人々のシオンにてヱホバの名をあらはしヱルサレムにてその頌美をあらはさんが爲なり
Ka Tā Kunga vārds top sludināts Ciānā un Viņa slava Jeruzālemē,
22 かかる時にもろもろの民もろもろの國つどひあつまりてヱホバに事へまつらん
Kad tautas sapulcējās kopā un valstis, Tam Kungam kalpot.
23 ヱホバはわがちからを途にておとろへしめ わが齢をみじかからしめ給へり
Bet Viņš ir pazemojis ceļā manu spēku un paīsinājis manas dienas.
24 我いへりねがはくはわが神よわがすべての日のなかばにて我をとりさりたまふなかれ 汝のよはひは世々かぎりなし
Es saku: mans Dievs, neņem mani nost pusmūžā. Tavi gadi paliek līdz radu radiem.
25 汝いにしへ地の基をすゑたまへり 天もまたなんぢの手の工なり
Senlaikus Tu esi nodibinājis zemi, un debesis ir Tavu roku darbs.
26 これらは亡びん されど汝はつねに存らへたまはん これらはみな衣のごとくふるびん 汝これらを袍のごとく更たまはん されば彼等はかはらん
Tās zudīs, bet Tu pastāvēsi; tās sadils visas, kā drēbes; Tu tās pārvērtīsi kā drānas, un tās pārvērtīsies;
27 然れども汝はかはることなし なんぢの齢はをはらざるなり
Bet Tu palieci tas pats, un Tavi gadi nebeigsies.
28 汝のしもべの子輩はながらへん その裔はかたく前にたてらるべし
Tavu kalpu bērni paliks, un viņu dzimums būs pastāvīgs Tavā priekšā.
