箴言 知恵の泉 28
1 惡者は逐ふ者なけれども逃げ 義者は獅子のごとくに勇まし
Bezdievīgais bēg, kur dzinēja nav; bet taisnie ir droši, kā jauns lauva.
2 國の罪によりて侯伯多くなり 智くして知識ある人によりて國は長く保つ
Caur dumpjiem zemei tiek daudz valdnieku; bet ja ļaudis prātīgi un apdomīgi, tad valdnieks paliek ilgi.
3 弱者を虐ぐる貧人は糧をのこさざる暴しき雨のごとし
Nabaga kungs, kas nabagus apspiež, ir kā plūdu lietus, un maizes nav.
4 律法を棄るものは惡者をほめ 律法を守る者はこれに敵す
Kas paši mācību atstāj, tie slavē bezdievīgus; bet kas mācību tura, tie ļaunojās par tiem.
5 惡人は義きことを覺らず ヱホバを求むる者は凡の事をさとる
Ļauni ļaudis neatzīst, kas Dieva tiesa, bet kas To Kungu meklē, tie atzīst visu.
6 義しくあゆむ貧者は曲れる路をあゆむ富者に愈る
Labāks ir nabags, kas staigā skaidrībā, nekā bagāts netiklā ceļā.
7 律法を守る者は智子なり 放蕩なる者に交るものは父を辱かしむ
Kas glabā mācību, tas ir prātīgs bērns; bet kas rijēju biedrs, dara tēvam kaunu.
8 利息と高利とをもてその財產を増すものは貧人をめぐむ者のために之をたくはふるなり
Kas savu mantu vairo ar augļošanu un augļus ņemot, tas to krāj tādam, kas par nabagiem apžēlojās.
9 耳をそむけて律法を聞ざる者はその祈すらも憎まる
Kas savu ausi nogriež no Dieva bauslības, pat tāda cilvēka lūgšana ir neganta.
10 義者を惡き道に惑す者はみづから自己の阱に陷らん されど質直なる者は福祉をつぐべし
Kas maldina bezvainīgus uz ļauniem ceļiem, tas pats kritīs savā bedrē; bet tie sirdsskaidrie iemantos labumu.
11 富者はおのれの目に自らを智慧ある者となす されど聰明ある貧者は彼をはかり知る
Bagāts vīrs savā prātā gudrs; bet nabags, kas prātīgs, to izmana.
12 義者の喜ぶときは大なる榮あり 惡者の起るときは民身を匿す
Kad taisnie gavilē, tas ir liels jaukums; bet kad bezdievīgie galvu paceļ tad ļaudis slēpjas.
13 その罪を隱すものは榮ゆることなし 然ど認らはして之を離るる者は憐憫をうけん
Kas savus pārkāpumus apklāj, tam tas neizdosies; bet kas tos izsūdz un atstāj, tas dabūs žēlastību.
14 恒に畏るる人は幸福なり その心を剛愎にする者は災禍に陷るべし
Svētīgs, kas Dievu bīstas vienmēr; bet kas savu sirdi apcietina, kritīs postā.
15 貧しき民を治むるあしき侯伯は吼る獅子あるひは饑たる熊のごとし
Bezdievīgais, kas valda pār nabaga ļaudīm, ir rūkdams lauva un izsalcis lācis.
16 智からざる君はおほく暴虐をおこなふ 不義の利を惡む者は遐齢をうべし
Valdnieks nav gudrs, ja mudīgs uz varas darbiem; bet kas labprāt neplēš, dzīvos ilgi.
17 人を殺してその血を心に負ふ者は墓に奔るなり 人これを阻むること勿れ
Pie kā rokām cilvēka asinis līp, tas bēgs līdz bedrei; palīga tas nedabūs.
18 義く行む者は救をえ 曲れる路に行む者は直に跌れん
Kas staigā vientiesībā, tam labi klāsies; bet blēdis pa diviem ceļiem vienā klups.
19 おのれの田地を耕す者は糧にあき 放蕩なる者に從ふものは貧乏に飽く
Kas savu zemi kopj, būs maizes paēdis; bet kas niekus triec, būs bada paēdis.
20 忠信なる人は多くの幸福をえ 速かに富を得んとする者は罪を免れず
Godīgs vīrs būs bagāti svētīts, bet kas dzenās bagāts palikt, nebūs nenoziedzīgs.
21 人を偏視るはよからず 人はただ一片のパンのために愆を犯すなり
Nav labi, cilvēka vaigu uzlūkot; jo tāds arī par maizes kumosu dara netaisnību.
22 惡目をもつ者は財をえんとて急がはしく 却て貧窮のおのれに來るを知らず
Kas ar skaudīgu aci dzenās pēc bagātības, neapdomā, ka viņam trūcība pienāks.
23 人を譴むる者は舌をもて諂ふ者よりも大なる感謝をうく
Kas cilvēku aprāj, tas pēc atradīs vairāk pateicības, nekā tāds, kam mīksta mēle.
24 父母の物を竊みて罪ならずといふ者は滅す者の友なり
Kas savu tēvu vai māti laupa un saka: „Tas nav grēks!“tāds ir slepkavas biedrs.
25 心に貧る者は爭端を起し ヱホバに倚賴むものは豊饒になるべし
Negausis saceļ nemieru; bet kas uz To Kungu cerē, tas būs turīgs.
26 おのれの心を恃む者は愚なり 智慧をもて行む者は救をえん
Kas uz savu sirdi paļaujas, ir ģeķis; bet kas ar gudrību staigā, tiks izglābts.
27 貧者に賙すものは乏しからず その目を掩ふ者は詛を受ること多し
Kas nabagam dod, tam nepietrūks; bet kas savas acis priekš tā aizslēdz, tam uzies daudz lāstu.
28 惡者の起るときは人匿れ その滅るときは義者ます
Kad bezdievīgie paceļ galvu, tad ļaudis slēpjas; bet kad tie beigti, tad taisnie iet vairumā.
